2016. gada pētījumi
Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts
Kopsavilkums
Pētījumā aplūkota valdības obligāciju procentu likmju ietekme uz fiskālo disciplīnu attīstītajās valstīs, kurās pēdējo gadu īpaši ekspansīvas monetārās politikas rezultātā izveidojusies ļoti zemu procentu likmju vide. Izmantojot paneļa datu ekonometrisko pieeju OECD, ES un eiro zonas valstu 1980.–2014. gada datiem, pētījumā secināts, ka valdības ilgtermiņa obligāciju procentu likmju ietekme uz valstu primārajām bilancēm ir pozitīva un statistiski nozīmīga, liecinot, ka mazākas aizņemšanās izmaksas nosaka statistiski nozīmīgu fiskālās bilances pasliktināšanos. Pētījumā izteiktie secinājumi arī liecina, ka valdības obligāciju procentu likmju samazināšanās ietekme uz fiskālajām bilancēm galvenokārt izpaužas caur valdības izdevumu kāpumu, nevis ieņēmumu sarukumu. Saistībā ar ekonomiskās politikas perspektīvu šādi secinājumi nozīmē, ka monetārās politikas pasākumiem, kuru rezultātā veidojas īpaši zemas procentu likmes, var būt nelabvēlīga blakusietekme uz fiskālo disciplīnu.
Atslēgvārdi: fiskālā politika, fiskālās reakcijas funkcija, valdības obligāciju procentu likmes, paneļa dati
JEL kodi: E62, H62
Elena Bobeika (Elena Bobeica), Stiliani Kristodulopulu (Styliani Christodoulopoulou), Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota cenu un izmaksu konkurētspējas nozīme eiro zonas valstu savstarpējā jeb iekšējā tirdzniecībā ar citām valstīm eiro zonā (intra-euro area trade) un tirdzniecībā ar ārpus eiro zonas esošajām valstīm jeb ārējā tirdzniecībā (extra-euro area trade). Standarta kļūdu korekcijas ietvars rāda, ka cenu konkurētspēja ir salīdzinoši svarīgāks tirdzniecības plūsmas noteicošs faktors ārpus eiro zonas nekā pašā monetārajā savienībā, īpaši attiecībā uz eksportu, kas asāk nekā imports reaģē uz relatīvo cenu pārmaiņām. Pētījumā aplūkoti vairāki konkurētspējas rādītāji un secināts, ka grūti nodalīt kādu īpašu rādītāju, kura sniegums pārspētu pārējos rādītājus. Izmantojot kādu no aptverošajiem bilaterālajiem testiem (encompassing test), šķiet, ka uz darbaspēka izmaksām balstītie rādītāji sniedz salīdzinoši bagātāku informāciju par tirdzniecības plūsmām, īpaši par eksportu uz ārpus eiro zonas esošajām valstīm.
Svarīgākais politikas secinājums ir, ka, lai monetārajā savienībā līdzsvarotu konkurētspēju, līdz ar jau veiktajiem cenu un izmaksu korekciju pasākumiem valstīs ar tekošā konta deficītu (deficit country; tālāk tekstā – deficīta valsts) jāīsteno arī strukturālā politika, kas veicina necenu konkurētspēju.
Atslēgvārdi: cenu konkurētspēja, izmaksu konkurētspēja, eiro zonas iekšējā tirdzniecība, eiro zonas ārējā tirdzniecība, kļūdu korekcijas modelis
JEL kodi: F14, F15, F41
Andrejs Bessonovs, Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota inflācijas un ekonomiskās aktivitātes (economic slack) savstarpējā sakarība Latvijā, īpašu uzmanību veltot tās pārmaiņām laika gaitā. Rezultāti liecina, ka augošas inflācijas apstākļos pirms krīzes Filipsa līkne (Phillips curve) Latvijai kļuva stāvāka. Nesenākā pagātnē rodams apliecinājums tam, ka, Latvijā sākoties ļoti zemas inflācijas posmam, Filipsa līkne kļuva lēzenāka. Ja pašreizējā tendence, inflācijas reakcijai uz ekonomisko aktivitāti vēl vairāk pavājinoties, Latvijā turpināsies un izrādīsies, ka tā ir statistiski nozīmīga, iespējams, ka netradicionālie monetārās politikas pasākumi nebūs pietiekami efektīvi, lai kontrolētu inflācijas līmeni Latvijā. Tāpēc nepieciešamas strukturālās reformas, kas veicinātu konkurenci un mazinātu cenu nemainību.
Atslēgvārdi: inflācija, Filipsa līkne, ekonomiskās attīstības cikli, Beijesa novērtējums
JEL kodi: C32, C51, E31, E52
Viktors Ajevskis
Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegta procentu likmju modeļa, kas ietver gan nenovērojamus, gan nestandarta monetārās politikas pasākumu faktorus, NZR/ēnu procentu likmes termiņstruktūra. Nestandarta faktorus veido ECB PAIP un ITRO turējumi, kā arī to vidējie svērtie termiņi. Modelis tuvināts un novērtēts, izmantojot attiecīgi Teilora rindas izvirzījumu un paplašināto Kalmana filtru, izvēloties datu izlasi par laikposmu no 2009. gada jūlija līdz 2015. gada septembrim. Iegūtie rezultāti liecina, ka 2015. gada septembra beigās 5 gadu OIS procentu likme bija aptuveni par 60 bāzes punktiem zemāka, nekā tā būtu, ja netiktu īstenoti nestandarta monetārās politikas pasākumi.
Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, zemākā robeža, nelineārais Kalmana filtrs, nestandarta monetārās politikas pasākumi
JEL kodi: C24, C32, E43, E58, G12
Konstantīns Beņkovskis, Eduards Goluzins, Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkots pirmais īpaši Latvijai izveidotais vispārējā līdzsvara aprēķina (VLA) modelis, kas ietver 32 nozares, 55 preces un septiņas galapatērētāju kategorijas. Veidojot modeli, izmantotas pasaules izmaksu un izlaides datubāzē WIOD publicētās 2011. gada Latvijas piedāvājuma un izlietojuma tabulas (PIT). Īpaša uzmanība veltīta fiskālajam blokam, modelī iekļaujot piecus valdības izdevumu veidus un piecus ieņēmumu avotus, t.sk. četrus nozīmīgākos nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli. Tiek analizēta arī endogēna ēnu ekonomika, kuras lielums atkarīgs no nodokļu likmju līmeņa un ekonomiskās darbības. Šie modeļa aspekti ļauj izteikt visaptverošus padziļinātus secinājumus par vairāku fiskālo pasākumu ietekmi gan uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan uz atsevišķām nozarēm.
Atslēgvārdi: VLA modelis, Latvija, fiskālā politika
JEL kodi: D58, C68, H2, H6