2017. gada pētījumi
Katalina Bodnāre (Katalin Bodnár), Ludmila Fadejeva, Stefānija Jordake (Stefania Iordache), Līna Malka (Liina Malk), Desislava Paskaļova (Desislava Paskaleva), Jurga Pesļakaite (Jurga Pesliakaitė), Nataša Todoroviča-Jemeca (Nataša Todorović Jemec), Pēters Tots (Peter Tóth), Roberts Višiņskis (Robert Wyszyński)
Kopsavilkums
Šā pētījuma autori veic minimālās algas kāpuma transmisijas kanālu izpēti, izmantojot unikālu astoņu CEAE valstu uzņēmuma līmeņa datu kopu. Katras valsts uzņēmumu reprezentatīvajām izlasēm bija jānovērtē dažādu korekciju kanālu nozīmīgums pēc konkrētiem minimālās algas palielināšanas gadījumiem nesenajā periodā pēc krīzes. Šis pētījums papildina jau esošo literatūras klāstu, atspoguļojot uzņēmumu reakciju uz minimālās algas palielināšanu kā korekciju stratēģiju kopu, un izvērtē šo stratēģiju relatīvo nozīmi. Rezultāti liecina, ka vispopulārākie korekciju kanāli ir ar darbaspēku nesaistītu izmaksu samazināšana, produktu cenu palielināšana un produktivitātes uzlabošana. Nodarbināto skaita samazināšana nav tik populāra un galvenokārt tiek izmantota, pieņemot darbā mazāk darbinieku, nevis atlaižot jau esošos. Šajā pētījumā sniegti pierādījumi potenciālai minimālās algas paaugstināšanas ietekmei uz uzņēmumiem, kuros nav minimālās algas saņēmēju.
Atslēgvārdi: minimālā alga, korekciju kanāli, uzņēmuma līmeņa apsekojums
JEL kodi: D22, E23, J31
Oļegs Krasnopjorovs
Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir noteikt, kādi skolu raksturlielumi ļauj to skolēniem iegūt labākas sekmes valsts eksāmenos. Pirmkārt, izdarīts secinājums, ka eksāmenu rezultātiem ir pozitīva sakarība ar skolas lielumu (skolēnu skaitu attiecīgajā skolā) un skolotāju algām, bet negatīva – ar skolotāju vecumu. Savukārt kvantitatīvie rādītāji (piemēram, skolotāju un datoru skaits uz skolēnu) nav robusti mācību sasniegumu ietekmējoši faktori. Otrkārt, pierādīts, ka skolēnu sekmes pilsētu un lauku skolās būtu līdzīgas, ja neatšķirtos šo skolu raksturlielumi. Oksakas–Ransoma (Oaxaca–Ransom) dekom¬pozīcija pilnībā izskaidro eksāmenu rezultātu starpību starp pilsētu un lauku skolām ar lielāku skolēnu skaitu un lielākām skolotāju algām pilsētu skolās, kā arī dažādu skolēnu struktūru, bet skolēnu etniskā piederība ir nozīmīgs faktors par labu lauku skolām. Visbeidzot, stohastiskās līknes modeļi rāda, ka skolas lielums ir robusts efektivitātes faktors, savukārt skolas atrašanās Rīgas reģionā vai citā lielā pilsētā tāds nav. Tādējādi strukturālās reformas, kas ietver skolu apvienošanu un skolotāju algu celšanu, var būtiski paaugstināt izglītības kvalitāti
Atslēgvārdi: mācību sasniegumi, skolas lielums, lauku skolas, Oksakas–Ransoma dekompozīcija, stohastiskās līknes analīze
JEL kodi: I21, C1
Konstantīns Beņkovskis, Benjamins Blūms (Benjamin Bluhm), Elena Bobeika (Elena Bobeica), Kjara Osbata (Chiara Osbat), Stefans Ceigners (Stefan Zeugner)
Kopsavilkums
Kas ir valstu eksporta virzītājspēks? Šis jautājums atkal un atkal atkārtojas gan akadēmiskajās, gan politikas izstrādē iesaistītajās aprindās. Valstīm cīnoties par krīzes seku pārvarēšanu ar eksporta kāpināšanas palīdzību un protekcionisma diskursam atkal pastiprinoties, liela uzmanība tiek pievērsta eksporta izaugsmi noteicošajiem faktoriem. Neraugoties uz desmitiem gadu ilgušām debatēm, joprojām nav skaidrs, kuri ir eksporta virzītājspēki un (īpaši svarīgi) kurus no tiem politikas veidotāji var ietekmēt. Šā pētījuma autori izmanto Beijesa modeļu svērumu paneļu veidā, lai pētītu 25 ES valstu eksporta tirgus daļu veicinātājfaktorus, aplūkojot gan plaša diapazona tradicionālos, gan jaunus CompNet ietvaros izstrādātus rādītājus. Autori konstatējuši, ka eksporta tirgus daļu izaugsme ir saistīta ar dažādiem faktoriem vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs, taču ir viens izņēmums: Ķīnas radītais konkurences spiediens abās grupās kopš 21. gadsimta sākuma spēcīgi ietekmējis eksporta rezultātus. Runājot par vecajām ES dalībvalstīm, šķiet, ka arī ieguldījumi, iestāžu kvalitāte un uzņēmumiem pieejamā likviditāte ir nozīmīgi faktori. Kas attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm, īpaši svarīga ir darbaspēka un kopējā faktoru produktivitāte, savukārt ienākošās ĀTI ir nozīmīgākas par iekšzemes ieguldījumiem. Šķiet, ka cenu konkurētspējai nevienā no minētajām valstu grupām nav ļoti būtiskas lomas, t.i., jaunajās ES dalībvalstīs relatīvās eksporta cenas tiešām korelē ar eksporta rezultātiem, bet tikai tad, ja veikta to korekcija saistībā ar kvalitāti. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka, apspriežot eksportu veicinošas politikas, ir svarīgi pievērst uzmanību valsts "eksportēšanas posmam".
Atslēgvārdi: eksporta daļas, konkurētspēja, Beijesa modeļu svērums
JEL kodi: C23, C51, C55, F14, O52
Ginters Bušs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā mainīga piedāvājuma algu vienošanās (AOB) aplūkota pilnvērtīgā jaunā Keinsa (New Keynesian) atvērtas tautsaimniecības modelī, to novērtējot ar Latvijas datiem. Pētījumā analizētas modelim raksturīgās īpašības, tās salīdzinot ar alternatīvām darba tirgus modelēšanas specifikācijām, t.i., Neša (J. F. Nash) algu vienošanos gan ar Teilora (J. B. Taylor) veida algu neelastību, gan bez eksogēnas algu neelastības, reducētas formas sadalīšanas nosacījuma (reduced-form sharing rule) un reducētas formas algas nosacījuma (reduced-form wage rule). Pētījuma mērķis ir izvēlēties tādu darba tirgus modelēšanas specifikāciju, kas vislabāk atbilst Latvijas Bankas makroekonomiskās modelēšanas un prognozēšanas vajadzībām. Gūtie rezultāti liecina, ka AOB modelis Latvijas darba tirgum ir labi piemērots. Pētījuma nobeigumā ietverta Latvijā novērotās minimālās un vidējās algas attiecības pastāvīga kāpuma ekonomiskās ietekmes simulācija un izteikti secinājumi par iespējamiem lieliem darbvietu un produkcijas izlaides zudumiem.
Atslēgvārdi: mainīga piedāvājuma algu vienošanās, DSGE modelis, prognozēšana, minimālā alga
JEL kodi: E0, E2, E3, F4