2020. gada pētījumi
Andrejs Zlobins
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota zemu un negatīvu procentu likmju ietekme uz dažādiem eiro zonas makroekonomiskajiem un finanšu mainīgajiem, kā arī dokumentētas monetārās politikas transmisijas mehānisma pārmaiņas, monetārās politikas procentu likmei sasniedzot nulles zemāko robežu (NZR). Šajā nolūkā pētījumā izmantoti vairāki nelineāru laikrindu ietvari, t.i., strukturālā vektoru autoregresija ar laikā mainīgiem parametriem un stohastisko svārstīgumu (TVP-SVAR-SV) un nelineāras lokālās prognozes (NL-LP), kā arī veikta identifikācija, pamatojoties uz zīmju ierobežojumu un augstas regularitātes informācijas pieejām. Secinājumi liecina, ka monetārās politikas procentu likme, pat esot negatīvā teritorijā, turpinājusi veicināt eiro zonas kopējo pieprasījumu. Neraugoties uz to, secināts, ka inflācijas reakcija un inflācijas gaidas pēc NZR sasniegšanas būtiski pasliktinājušās. Attiecībā uz transmisijas mehānismu pētījumā parādīts, ka monetārās politikas procentu likmju pazemināšanai negatīvā teritorijā ir paliekošāka ietekme uz termiņstruktūru un procentu likmju gaidām nekā procentu likmju noteikšanai pozitīvā teritorijā. Turklāt pētījuma rezultāti liecina, ka aizdevumu apjoms negatīvu procentu likmju vidē nesamazinās, lai gan monetārās politikas procentu likmes pārnese uz aizdevumu procentu likmēm vairs nav novērojama. . Kopumā pētījuma secinājumi papildina arvien plašāko literatūras klāstu par NZR empīrisko nozīmību.
Atslēgvārdi: NPLP, NZR, monetārā politika, eiro zona, nelinearitāte
JEL kodi: C54, E43, E52, E58
Ginters Bušs, Patriks Grīnings (Patrick Grüning)
Kopsavilkums
Pētījumā izstrādāts Latvijai – mazai monetārās savienības valstij ar atvērtu tautsaimniecību – pielāgots fiskālais DSGE modelis politikas simulāciju un scenāriju analīzes veikšanai. Fiskālā sektora elementi ir valdības investīcijas, valdības patēriņš, asimetriski valdības transferti optimizējošām mājsaimniecībām un finansiāli ierobežotām mājsaimniecībām, cikliski bezdarba pabalsti, valdības parāda turējumi ārvalstīs, valdības patēriņa un investīciju importa komponents, kā arī katram fiskālajam instrumentam paredzētie fiskālie noteikumi. Modelis ietver darbvietu meklēšanas un atbilstības frikcijas ar procikliskām darbaspēka izmaksām, finanšu akcelerācijas mehānismu un galapatēriņa preču importa komponentu. Modelis novērtēts, izmantojot Latvijas datus, pētīti jaunie modeļa kanāli un sniegta visaptveroša fiskālo elementu makroekonomiskās ietekmes analīze. Viens no pētījuma secinājumiem: valdības parāda turējumi ārvalstīs vispārīgā gadījumā lauž Rikardo ekvivalences paradigmu.
Atslēgvārdi: maza, atvērta tautsaimniecība, fiskālā politika, fiskālie noteikumi, Beijesa novērtējums
JEL kodi: E0, E2, E3, F4, H2, H3, H6
Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota valsts fiskālo noteikumu ietekme uz valdības kapitālieguldījumu politiku. Izmantojot 35 OECD valstu datus par periodu no 1995. gada līdz 2015. gadam, pētījumā sniegti pierādījumi tam, ka izdevumu noteikumi negatīvi ietekmē valdības kapitālieguldījumu izdevumu līmeni un īpatsvaru kopējos valdības izdevumos, īpaši ekonomikas lietu jomā. Budžeta bilances noteikumu ietekme ir mazāk skaidra, un šķiet, ka ietekmi veido noteikumi, kuri neizslēdz no novērtējuma kapitālieguldījumus. Koeficientu novērtējumi gan norāda uz to, ka fiskālo noteikumu negatīvā ietekme ir samērā neliela. Kopumā pētījums liecina, ka fiskālo noteikumu stingrības mazināšana neatrisina nepietiekamu kapitālieguldījumu problēmu, tomēr pienācīgi izstrādāti noteikumi zināmā mērā var palīdzēt aizsargāt valsts kapitālu.
Atslēgvārdi: fiskālie noteikumi, valdības izdevumi, valdības kapitālieguldījumi, paneļdatu analīze
JEL kodi: E62, H50, C23
Ludmila Fadejeva, Zeinepa Kantura (Zeynep Kantur)
Kopsavilkums
Eiropas valstīs neto bagātības sadalījums atšķiras pēc iedzīvotāju vecuma. Rietumeiropas ES valstīs neto bagātības sadalījums atbilst dzīves cikla hipotēzei. Savukārt Austrumeiropas ES valstīs vērojama bagātības sadalījuma nosvēršanās par labu gados jaunākiem cilvēkiem. Šim pētījumam ir divi mērķi: pirmkārt, tiek pētītas valstu tautsaimniecību īpatnības, kas rada atšķirības neto bagātības sadalījumā pa vecuma grupām; otrkārt, tiek vērtēta šo atšķirību ietekme uz monetārās politikas transmisiju. Lai to paveiktu, tiek izstrādāts modificēts jaunais Keinsa modelis, kurā pieprasījuma pusi ataino vairāku periodu paaudžu pārklāšanās (OLG) un tautsaimniecības piedāvājuma pusē ievērots jaunais Keinsa ietvars. Tas izmantots, lai saskaņotā vispārējā līdzsvara modelī analizētu mijiedarbību starp monetāro politiku un bagātības uzkrāšanu, kuru nosaka demogrāfiskie procesi un paaudžu darba ražīguma atšķirības. MFPA datubāze izmantota divu ES valstu grupu modeļa kalibrēšanai. Pētījumā secināts, ka neto bagātības sadalījuma pa vecuma grupām struktūra būtiski ietekmē monetārās politikas efektivitāti un tādējādi arī tās īstenošanu.
Atslēgvārdi: paaudžu pārklāšanās modelis, jaunais Keinsa modelis, bagātības sadalījums, monetārā politika
JEL kodi: E32, E52, J11
Boriss Siliverstovs, Dāniels Vohners (Daniel S. Wochner)
Kopsavilkums
Šajā pētījumā atkārtoti pārskatīti Dž. Stoka (J. H. Stock) un M. Votsona (M. W. Watson) (32) gūtie secinājumi. Šie autori salīdzinājuši DFM un AR etalonmodeļu prognozētspēju simtiem mērķa mainīgo, pievēršoties iespējamai ekonomiskās attīstības cikla asimetrijai atbilstoši M. Šovē (M. Chauvet) un S. Potera (S. Potter) (4) un B. Siliverstova (28; 29; 30) pētījumiem. Šā pētījuma autoru veiktais prognozēšanas eksperiments balstīts uz pilnīgi jaunu, lielu makroekonomisko datu kopu (FRED-QD), kurā ietverts vairāk nekā 200 ceturkšņa rādītāju par nepilniem 60 gadiem (1960–2018; sk., piemēram, M. Makrakens (M. W. McCracken) un S. Nga (S. Ng) (22)). Iegūtie rezultāti atbilst šai jaunajai situācijas noteikta novērtējuma literatūrai un vispārina to atbilstību daudziem rādītājiem. Šā pētījuma autori dokumentē sistemātiskas modeļu veiktspējas atšķirības dažādās ekonomiskās attīstības cikla fāzēs (garengriezumā), kā arī mainīgo grupās (šķērsgriezumā). Lai gan absolūtais prognožu kļūdu lielums gan DFM, gan AR etalonmodelim recesijas periodos ir lielāks nekā kāpuma periodos, DFM tas parasti ir lielāks nekā AR etalonmodeļiem un statistiski nozīmīgs recesijas, nevis kāpuma periodos (M. Šovē un S. Poters (4)). Iegūtie secinājumi arī liecina, ka plaši izplatītā prakse, paļaujoties uz pilnas izlases prognozes novērtējuma metriku, varētu izrādīties nepilnīga, t.i., vismaz divām trešdaļām no visiem 216 makroekonomiskajiem rādītājiem pilnas izlases rRMSFE sistemātiski novērtē veiktspēju ekspansijas perioda apakšizlasēs par augstu un recesijas perioda apakšizlasēs – par zemu (sk., piemēram, B. Siliverstovs (28; 30)). Šos secinājumus neietekmē vairākas alternatīvas specifikācijas, un tie ir ļoti nozīmīgi gan patērētājiem, gan uz modeli balstītu ekonomisko prognožu veidotājiem.
Atslēgvārdi: prognožu novērtēšana, dinamiskā faktora modeļi, ekonomiskās attīstības cikla asimetrija, lielas makroekonomiskās datu kopas, ASV
JEL kodi: C32, C45, C52, E17
Andrejs Bessonovs, Oļegs Krasnopjorovs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā ir aprakstīts inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis (STIP modelis), kas atspoguļo kointegrācijas sakarības starp patēriņa cenām detalizētā dalījumā un to noteicošajiem faktoriem. Parādīta iekšzemes darbaspēka izmaksu, pasaules pārtikas izejvielu cenu un jēlnaftas cenu pārnese uz patēriņa cenām Latvijā. Novērtēts tas, cik precīzi modelis spēj prognozēt Latvijas inflāciju 2014.–2018. gadā, un secināts, ka STIP modeļa prognozēšanas spēja reālā laikā statistiski nozīmīgi pārspēj vienkāršo etalonmodeli.
Atslēgvārdi: inflācijas prognozēšana, autoregresīvs sadalīto lagu modelis, transmisija, naftas cenas, pārtikas izejvielu cenas, darbaspēka izmaksas
JEL kodi: C32, C51, C52, C53, E31