Par pensiju mēs joprojām pārāk bieži domājam kā par kaut ko tādu, ko nākotnē mums maksās valsts. Taču Latvijas pensiju sistēma jau šobrīd darbojas citādi. Daļa no mūsu sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, un nākotnes pensiju veido ne tikai tas, cik esam iemaksājuši, bet arī tas, cik mūsu nauda ir nopelnījusi.
Skaitļi labi parāda šīs naudas mērogu. Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrāti jau vairāk nekā 11 miljardi eiro. 2025. gadā ieguldījumi nopelnīja 556 miljonus eiro, bet 2026. gada 1. pusgadā – jau 891 miljonu eiro. Protams, finanšu tirgos būs gan kāpumi, gan kritumi, un nevar rēķināties, ka šāda izaugsme būs nepārtraukta un lineāra. Taču vairāku gadu desmitu perspektīvā pensiju 2. līmeņa būtība ir tieši šāda – mūsu iemaksātā nauda tiek ieguldīta, lai tā pelnītu un palielinātu nākotnes pensijas kapitālu. Un pēdējo gadu pieredze liecina, ka no ieguldījumiem gūtā peļņa ir nozīmīga.
Turklāt te arī sāk darboties princips "nauda pelna naudu" jeb salikto procentu efekts. Pirmajos uzkrāšanas gados lielāko daļu kapitāla veido mūsu pašu iemaksas. Taču, laikam ejot, arvien lielāku nozīmi iegūst ieguldījumu peļņa – arī nopelnītā nauda tiek ieguldīta un turpina pelnīt. Šā efekta īsto spēku ieraugām trešajā un ceturtajā uzkrāšanas gadu desmitā. Tāpēc viens no vērtīgākajiem resursiem pensijas uzkrāšanā, īpaši jaunībā, ir laiks.
Pensiju 2. līmeņa nozīme tikai pieaugs. Sagaidāms, ka pēc aptuveni 20 gadiem tas veidos vismaz 30 % no jaunpiešķirtās vecuma pensijas apmēra. Tātad tam, kā šodien tiek ieguldīts cilvēka pensiju 2. līmeņa kapitāls, būs arvien lielāka ietekme uz viņa ienākumiem vecumdienās. No pensiju sistēmas uzrauga skatpunkta tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem ir šķietami vienkāršs – vai cilvēku nauda tiek ieguldīta tā, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu ilgo laiku līdz pensijai?
Vēl pirms dažiem gadiem pārāk daudzi gados jauni cilvēki atradās savam vecumam pārlieku piesardzīgos pensiju plānos. Daudzi tajos savulaik bija nonākuši automātiski un savu izvēli gadiem nebija pārskatījuši. Viņu nauda bija mazāk pakļauta finanšu tirgus svārstībām, taču tai bija arī mazākas iespējas ilgtermiņā nest peļņu.
Pēdējos gados situācija ir kardināli mainījusies. Kopš pensiju pārvaldnieki pirms diviem gadiem sāka aktīvāk informēt klientus par izvēlētā plāna piemērotību viņu vecumam, cilvēki pensiju plānus maina gandrīz par pusi biežāk nekā iepriekš. Visaktīvāk savu izvēli pārskatījuši cilvēki vecumā no 25 līdz 40 gadiem.
Pārmaiņas jau ir redzamas arī pašos pensiju plānos. Arvien vairāk gados jaunu cilvēku izvēlas plānus ar lielāku ieguldījumu akcijās un tā dod savai naudai lielākas iespējas augt ilgtermiņā. Tomēr vairāk nekā katrs desmitais pensiju 2. līmeņa dalībnieks līdz 45 gadu vecumam joprojām atrodas savam vecumam pārāk piesardzīgā plānā. Pirms diviem gadiem tāds bija gandrīz katrs septītais. Ir noticis būtisks uzlabojums, bet šie dati ir arī skaidrs signāls, ka vēl neesam galā – daļai cilvēku līdz pensijai ir vairāki gadu desmiti, bet viņu nauda šo laiku netiek pilnvērtīgi izmantota.
Savukārt, tuvojoties pensijai, situācija ir pretēja. Tad arvien svarīgāk kļūst pasargāt jau uzkrāto kapitālu no straujām finanšu tirgus svārstībām. Tāpēc nav viena vislabākā pensiju plāna visam darba mūžam. Labs pensiju plāns 30 gadu vecumā un labs pensiju plāns 60 gadu vecumā nav viens un tas pats.
Te nonākam pie viena no svarīgākajiem secinājumiem par pensiju sistēmu. Labi funkcionējoša sistēma nav tāda, kurā cilvēkam vienkārši piedāvā daudz pensiju plānu. Svarīgi, lai pārvaldnieki profesionāli pārvaldītu cilvēku naudu, izmaksas būtu samērīgas, konkurence strādātu un ieguldījumu risks būtu atbilstošs laikam līdz pensijai. Taču ar to vien nepietiek. Cilvēkam ir arī jāsaprot savas iespējas un jāspēj tās izmantot.
To labi parāda vēl kāds skaitlis. Latvijā cilvēks var noteikt, kas notiks ar viņa pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, ja viņš nomirs pirms pensionēšanās. Taču savu izvēli ir norādījuši tikai 43 % pensiju 2. līmeņa dalībnieku. Tātad vairāk nekā puse šo lēmumu vēl nav pieņēmuši. Savukārt no tiem, kuri izvēli ir izdarījuši, 98 % vēlas, lai uzkrājums nonāktu pie mantiniekiem, nevis tiktu ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Šie skaitļi atklāj ko vairāk par vēlmi nodot savu naudu mantojumā. Tie parāda atšķirību starp iespējām, kuras pensiju sistēma cilvēkam dod, un iespējām, kuras cilvēks faktiski izmanto. Aicinu ikvienu, kurš to vēl nav izdarījis, pieslēgties portālam Latvija.gov.lv un atzīmēt savu izvēli par uzkrātā kapitāla mantošanu.
Vēl lielāku izaicinājumu redzu brīvprātīgajā uzkrāšanā. Latvijā papildu uzkrājumu vecumdienām regulāri veido tikai aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir nepietiekami. Pensiju 1. un 2. līmenis veido pensijas pamatu, taču cilvēkam, kurš vēlas vecumdienās saglabāt saviem darba gadiem pietuvinātu dzīves līmeni, ar to var nepietikt.
Arī šeit labākais sabiedrotais ir laiks. Sākt ar salīdzinoši nelielu summu agrāk var būt daudz efektīvāk, nekā mēģināt atgūt nokavēto 10 gadus pirms pensijas. Darbojas tas pats princips – nauda pelna naudu un, jo ilgāks ir uzkrāšanas laiks, jo lielāka nozīme ir ne tikai paša veiktajām iemaksām, bet arī tam, ko šīs iemaksas paguvušas nopelnīt.
Manuprāt, tieši šeit ir nākamais Latvijas pensiju sistēmas attīstības posms. Pēdējos gados daudz esam darījuši, lai uzlabotu pašu sistēmu – paplašinātu ieguldīšanas iespējas, samazinātu izmaksas un veicinātu vecumam piemērotāku plānu izvēli. Tagad arvien svarīgāks kļūst jautājums, vai cilvēks prot šīs iespējas izmantot. Un pēdējo divu gadu dati dod pamatu piesardzīgam optimismam – kad cilvēkam saprotami parāda, kā viņa izvēle var ietekmēt nākotnes pensiju, cilvēks rīkojas.
Tieši ar šādu mērķi Latvijas Banka ir pārņēmusi un pilnībā atjauninājusi vietni Manapensija.lv. Mūsu mērķis nav radīt vēl vienu vietni ar pensiju tabulām un skaitļiem. Informācijai ir vērtība tad, ja tā palīdz saprast savas iespējas un pieņemt lēmumu.
Vietnē Manapensija.lv ikviens var uzzināt, kā izmantot pensiju sistēmas iespējas savā labā, salīdzināt pensiju plānus un citus uzkrājumu veidus, to izmaksas un rezultātus, kā arī izvēlēties sev piemērotāko risinājumu lielākam uzkrājumam nākotnē.
Turklāt vietnē var atrast atbildes uz praktiskiem jautājumiem, kas cilvēkiem rodas dažādos dzīves posmos. Ko darīt, ja finanšu tirgi strauji krīt? Vai tādā brīdī mainīt pensiju plānu? Kā rīkoties ar Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu, ja pats dzīvo ārvalstīs? Kad jāsāk samazināt ieguldījumu risku? Kā veidot papildu uzkrājumu? Un kas jāizdara, lai pensiju 2. līmeņa uzkrājums nāves gadījumā nonāktu pie mantiniekiem?
Latvijas Bankas kā uzrauga uzdevums ir rūpēties, lai pensiju sistēma būtu droša un efektīva, cilvēku uzkrājumi tiktu pārvaldīti profesionāli un izmaksas būtu samērīgas. Taču arī paša cilvēka izvēlēm ir nozīme – un pensijas uzkrāšanā īpaši svarīgi ir tās neatlikt.
Laiks ir viens no vērtīgākajiem resursiem pensijas veidošanā. Jo ilgāk nauda tiek ieguldīta, jo ilgāk iespējams pelnīt ne tikai ar veiktajām iemaksām, bet arī ar jau nopelnīto. Tāpēc pat nelielas atšķirības mūsu izvēlēs šodien pēc vairākiem gadu desmitiem var nozīmēt būtiski atšķirīgu rezultātu.
Nākotnes pensiju neveidos viens lēmums pensionēšanās priekšvakarā. To veidojam jau šodien – ar izvēlēm, kuru vērtību laiks var daudzkāršot.