Kapitāla tirgū pieaugot jaunu emitentu skaitam un paplašinoties investoru lokam, arvien būtiskāks kļūst jautājums par to, vai akcionāri zina un pilnvērtīgi izmanto savas tiesības un iespējas. Šajā rakstā analizētas investoru līdzdalības iespējas un guvumi no to izmantošanas.
Akcionāru sapulce – būtiska līdzdalības platforma
Akcionāri savas tiesības piedalīties emitenta pārvaldē īsteno, piedaloties akcionāru sapulcē un tādējādi saņemot būtisku informāciju, kā arī efektīvi aizsargājot un palielinot savu ieguldījumu vērtību.
Akcionāru sapulce ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija, kurā tiek pieņemti akciju sabiedrībai būtiskākie lēmumi – piemēram, par peļņas izlietošanu (t. sk. dividenžu izmaksu), padomes locekļu ievēlēšanu, atlīdzības jautājumiem un citiem ar sabiedrības attīstību saistītiem jautājumiem.
Līdzdalība akcionāru sapulcē ir aktīvs veids, kā pārraudzīt savu kapitālu.
Atbilstoši Komerclikumam dalība akcionāru sapulcē neaprobežojas vienīgi ar tās fizisku apmeklēšanu. Komerclikums citstarp paredz šādas akcionāru tiesības:
- pieprasīt sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, norādot sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību (Komerclikuma 270. pants);
- ar dienu, kad nosūtīts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu, iegūt nepārtrauktu pieeju akcionāru sapulcē izskatāmajiem dokumentiem (Komerclikuma 273.1 pants);
- pieprasīt papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā, iesniedzot lēmumu projektus vai paskaidrojumu par tiem jautājumiem, kuros nav paredzēta lēmumu pieņemšana (Komerclikuma 274. pants);
- ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces saņemt no valdes pieprasītās ziņas par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem (Komerclikuma 276. pants);
- balsot par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem atbilstoši akcionāram piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai (Komerclikuma 279. pants);
- 14 dienu laikā pēc akcionāru sapulces sabiedrības mājaslapā internetā iepazīties ar sapulces protokolu vai tā izrakstu, kurā vismaz ir norādītas ziņas par sapulcē pārstāvēto pamatkapitāla apmēru un sapulcē pieņemtajiem lēmumiem (Komerclikuma 285. pants);
- celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu (Komerclikuma 287. pants);
- akcionāru kolektīvo tiesību īstenošanai saņemt no sabiedrības informāciju par pārējiem sabiedrības akcionāriem (Komerclikuma 236.2 pants);
- likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt pārbaudīt valdes darbību (Komerclikuma 292. pants).
Dalība sapulcē attālināti – iespēja, kas attīstās
Akcionāri var izmantot tiesības balsot pirms akcionāru sapulces vai piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādas tiesības un to īstenošanas kārtību noteic Komerclikuma 277.1 pants. Akcionārs, kurš balso pirms akcionāru sapulces vai piedalās vai balso akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par klātesošu akcionāru sapulcē un ierakstāms valdes sastādītajā akcionāru sarakstā. Šādā gadījumā sarakstā papildus norāda veidu, kādā akcionārs piedalās vai balso akcionāru sapulcē. Tomēr ne visi emitenti nodrošina pilnvērtīgu akcionāra attālināto dalību akcionāru sapulcē.
Akcionāriem laikus jāiepazīstas ar katras sapulces organizēšanas kārtību un pieejamajiem līdzdalības instrumentiem, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un tiesību ierobežojumiem.
Atbilstoši Komerclikuma 277.1 pantam sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka akcionāram ir tiesības piedalīties vai balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā statūtos nosaka vai deleģē valdei noteikt prasības akcionāru identifikācijai un kārtību, kādā akcionāri var izmantot šīs tiesības. Praksē tikai daļai no emitentiem statūti paredz akcionāru sapulču organizēšanu attālināti, tomēr tas nav obligāts nosacījums, lai nodrošinātu akcionāram tiesības piedalīties vai balsot sapulcē attālināti. Dažiem emitentiem, kuriem statūtos attālinātā dalība nav paredzēta, valde to nodrošina pēc savas iniciatīvas.
Parasti praksē akcionāru dalība attālināti tiek nodrošināta, izmantojot tiešsaistes sanāksmju platformas (piemēram, MS Teams, Zoom) un video identifikāciju. Balsošana sapulcē, kas notiek attālināti, notiek pēc sapulces vadītāja uzaicinājuma, paceļot roku vai savu balsojumu norādot tērzētavā. Daži emitenti nodrošina iespēju akcionāriem uzdot jautājumus un piedalīties diskusijās gan mutvārdos, gan ierakstot viedokli tērzētavā, daži emitenti nepiedāvā iespēju uzdot jautājumus un piedalīties diskusijās attālinātās sapulces laikā. Ir tādi emitenti, kuri piedāvā piedalīties sapulcē attālināti tikai skatīšanās režīmā, tādējādi akcionāriem nedodot iespēju ne balsot, ne uzdot jautājumus un piedalīties diskusijās. Ir arī emitenti, kuri nepiedāvā akcionāriem attālinātu dalību sapulcēs.
Lielākā daļa emitentu piedāvā balsošanu pirms sapulces, nevis balsošanu sapulces laikā attālināti. Pārsvarā emitenti paziņojumā par sapulces sasaukšanu skaidri norāda, ka balsojums jāiesniedz vismaz dienu pirms sapulces, un detalizēti informē par balsošanas veidiem. Emitenti mēdz piedāvāt šādus balsošanas veidus:
- ar drošu elektronisko parakstu parakstīts dokuments, kas nosūtīts e-pastā;
- dokuments, kas nosūtīts pa pastu;
- personiski iesniegts dokuments;
- dokuments, kas piegādāts ar kurjeru;
- speciālā IT sistēmā veikts balsojums.
Ja akcionārs iesniedz balsojuma veidlapu personiski, viņa identitāti pārbauda, pamatojoties uz uzrādīto personu apliecinošu dokumentu. Ja ir saņemta parakstīta papīra formas balsošanas veidlapa, tās parakstītāja īpašumtiesības pārbauda akcionāru reģistrā. Daži emitenti pieprasa, lai vienlaikus ar balsošanas veidlapu tiek nosūtīta personu apliecinoša dokumenta kopija.
Pēc akcionāra pieprasījuma emitenti var sniegt apstiprinājumu par balsojuma saņemšanu.
Savlaicīga sagatavošanās padara formālu dalību par jēgpilnu iesaisti.
Lai mazinātu risku, ka piedalīšanās sapulcē ir ierobežota tehnisku vai organizatorisku iemeslu dēļ, akcionāriem ieteicams laikus iepazīties ar paziņojumu par sapulci, īpašu uzmanību pievēršot dalības un balsošanas kārtībai. Šāda proaktīva pieeja ļauj akcionāriem pilnvērtīgi izmantot savas tiesības neatkarīgi no sapulces formāta.
Mazākuma akcionāru nozīme kapitāla tirgū
Mazākuma akcionāri veido nozīmīgu kapitāla tirgus dalībnieku daļu. Lai arī individuāli viņu balsstiesības var šķist ierobežotas, kolektīvi tie var būtiski ietekmēt uzņēmumu lēmumus un pārvaldības praksi.
Aktīvi mazākuma akcionāri veicina uzņēmumu caurskatāmību, uzlabo korporatīvās pārvaldības kvalitāti un stiprina investoru uzticēšanos tirgum. Ilgtermiņā tas veicina kapitāla tirgus vides stabilitāti un ilgtspēju.
Mazākuma akcionāram ir vērts piedalīties akcionāru sapulcēs, jo tas nodrošina:
- lielāku kontroli pār savu ieguldījumu – iespēju paust viedokli par jautājumiem, kas skar akcionāra ekonomiskās intereses;
- labāku informētību – tieša saziņa ar akciju sabiedrību palīdz saprast, kā tā tiek vadīta un kādi riski vai iespējas ir sagaidāmas;
- lielāku ietekmi, ja apvienojas ar citiem mazākuma akcionāriem, – pat ja viena balss šķiet maznozīmīga, kopā ar citu mazākuma akcionāru balsīm tā var kļūt izšķiroša un veicināt pozitīvas pārmaiņas.
Ko darīt situācijās, kad dalība sapulcē nav iespējama?
Situācijās, kad dalība akcionāru sapulcē dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, akcionāri var izmantot iespēju balsot pirms akcionāru sapulces. Otra iespēja ir piedalīties akcionāru sapulcē ar pārstāvju starpniecību. Lai tas būtu iespējams, pilnvara jānoformē rakstveidā. Pilnvara jāiesniedz līdz sapulces sākumam, un to pievieno sapulces protokolam. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kuras akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pilnvarojumu. Akciju sabiedrība nodrošina, ka akcionārs par pārstāvja iecelšanu vai atsaukšanu var informēt, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Finanšu instrumentu tirgus likums ļauj akcionāriem arī organizēt savu pārstāvību akcionāru sapulcē ar pilnvarotu pārstāvju (proxy advisers) starpniecību. Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam pilnvarotais pārstāvis sniedz arī citus pakalpojumus, piemēram, veic izpēti un sniedz padomus un ieteikumus attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akciju sabiedrībā. Izvēloties šādu pakalpojumu sniedzēju, ir svarīgi iepazīties ar tā timekļvietnē publiskoto informāciju par tā darbības kodeksu, metodēm un citu Finanšu instrumentu tirgus likuma 59.11 pantā noteikto publicējamo informāciju. Vienlaikus jāuzsver, ka pilnvaroto padomdevēju rekomendācijas ir atbalsta instruments, savukārt atbildība par pieņemtajiem lēmumiem jāuzņemas pašam akcionāram.
Ieguvumi no akcionāru līdzdalības ir gan emitentiem, gan kapitāla tirgum kopumā
Akcionāru sapulce ir būtisks kapitāla tirgus darbības mehānisms, kurā notiek dialogs starp emitentu un investoriem. Aktīva akcionāru iesaiste nodrošina ieguvumus visām ieinteresētām pusēm. Akcionāri gūst lielāku ietekmi akciju sabiedrības lēmumu pieņemšanā un labāku izpratni par uzņēmuma darbību, riskiem un nākotnes plāniem. Emitents saņem kvalitatīvāku atgriezenisko saiti, gūst lielāku uzticēšanos no investoru puses un stabilāku akcionāru kopu. Savukārt kapitāla tirgus kopumā kļūst caurskatāmāks, veido labāku pārvaldības praksi un ilgtspējīgāku attīstību.
Informēts un aktīvs akcionārs ir būtiska kapitāla tirgus attīstības daļa. Tāpēc Latvijas Banka aicina investorus izmantot savas akcionāru tiesības, laikus sagatavoties akcionāru sapulcēm un iesaistīties lēmumu pieņemšanā par emitentu attīstību.