Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes Pārskatu", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.
Būtiskākais:
- Latvijas finanšu sektors kopumā saglabājas stabils un noturīgs. Būtiskākos riskus finanšu sektoram rada ilgstoši augsta nenoteiktība un ģeopolitiskie šoki, tostarp karadarbība Tuvo Austrumu reģionā. Ģeopolitisko šoku ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu mazina tās aizvien nelielā tiešā finansiālā saikne ar šoku epicentriem. Tomēr Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ pieaudzis energoietilpīgāko nozaru aizņēmēju kredītrisks un var palēnināties līdz šim aktīvā kreditēšanas izaugsme.
- Kredītiestāžu finansējuma un likviditātes riska līmenis saglabājas zems. Lai gan procentu likmju mazināšanās, lielāku uzkrājumu veidošanas un solidaritātes iemaksu dēļ kredītiestāžu peļņa 2025. gadā saruka, tā joprojām ir laba un palīdz saglabāt augstu kapitalizāciju. Kredītiestāžu kapitāla rezerves kopumā ir pietiekamas, lai absorbētu potenciālus zaudējumus finansiālu šoku gadījumā.
- Latvijas Bankas makrouzraudzības politika koncentrējas uz finanšu sektora noturīgumu un regulējuma samērīgumu.
- Pozitīvas neitrālas pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer; turpmāk – CCyB) pieejas ietvaros ieviestā CCyB bāzes norma 1 % apmērā papildus stiprina banku noturību. Pieaugušās ārējās nenoteiktības apstākļos tas ir īpaši svarīgi.
- Uz aizņēmējiem vērstie instrumenti turpina veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu kreditēšanas standartu ievērošanu.
- Latvijas Banka 2025. gadā pārskatīja un vienkāršoja analītisko ietvaru sistēmiski nozīmīgo iestāžu (t. s. citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (other systemically important institutions; turpmāk – O‑SII)) identificēšanai un O‑SII kapitāla rezervju normu aprēķinam. Tāpēc O‑SII skaits saruka no piecām līdz trim iestādēm. Pārskatītais ietvars ir atbilstošāks Latvijas finanšu sektora specifikai un no uzraudzības viedokļa samērīgāks.
- Zemākas procentu likmes, labāka aizņēmēju finansiālā situācija un lielāka banku motivācija izsniegt aizdevumus būtiski iekustināja iekšzemes kreditēšanu, un iepriekš ilgstoši nepietiekamais kreditēšanas atbalsts investīcijām sācis palielināties. Vienlaikus banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība aizvien saglabājas zema. Turklāt investīcijas un kreditēšanu turpina ierobežot vairāki strukturāli uzņēmējdarbības vides faktori, t. sk. ēnu ekonomika, cilvēkkapitāla pieejamība un finanšu kapitāla tirgus.
- Straujāka mājokļu kreditēšana sekmēja mājokļu tirgus aktivitāti un vienlaikus veicināja arī jaunu nekustamā īpašuma projektu attīstību. Banku finansēto mājokļu pirkuma darījumu īpatsvars 2025. gadā sasniedza augstāko līmeni pēdējo septiņu gadu laikā. Sarūkoša piedāvājuma apstākļos mājokļu cenas ir sākušas augt straujāk, un tas palēnināja to pieejamības uzlabošanos, taču mājokļu cenu kāpums kopumā ir mērens.
- Nekustamā īpašuma nozares maksātnespējas riski kopumā turpināja mazināties, un komerciālo nekustamo īpašumu tirgus sāka pakāpeniski stabilizēties. Tomēr biroja telpu segmentā joprojām vērojama piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība, un nomnieku pārcelšanās uz jaunākiem birojiem veicina tirgus polarizāciju, kā arī ietekmē telpu aizpildījuma rādītājus. Ilgtspējīgākai nekustamā īpašuma tirgus attīstībai un kvalitatīva un pieejama dzīvojamā fonda veicināšanai ir svarīgi būtiski kāpināt ēku renovācijas tempu, t. sk. veikt apjomīgas investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā.
- Latvijas aizņēmēju maksātspēja un noturība kopumā saglabājās labā līmenī. Mājsaimniecību parāda maksājumu disciplīna ir ļoti laba. Uzņēmumu sektorā kredītu kvalitāte nedaudz pasliktinājās jau 2025. gada nogalē, galvenokārt realizējoties iepriekšējā "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" minētajam pārskatīto kredītu kvalitātes pasliktināšanās riskam, taču kredītu kvalitātes pasliktinājums skāra šauru uzņēmumu loku. Tomēr energoresursu un darbaspēka izmaksu pieaugums, kā arī finanšu tirgos iecenotais EURIBOR kāpums turpmāk radīs lejupvērstu spiedienu uz uzņēmumu rentabilitāti un parāda apkalpošanas spēju.
- Latvijā tiek īstenota skaidra un finanšu stabilitātes veicināšanai ļoti būtiska apņemšanās stiprināt valsts aizsardzības spējas. Būtiskāka valsts izdevumu atdeves palielināšana, kas nepieciešama finansējuma nodrošināšanai aizsardzības un citiem valsts prioritārajiem izdevumiem, tomēr kavējas, un vienlaikus aug valsts parāda līmenis. Attiecīgi aug riski, ka fiskālajā, t. sk. nodokļu, politikā notiks straujas pārmaiņas, kuras var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības un investīciju vidi, kā arī to prognozējamību. Būtiskākas valsts izdevumu atdeves palielināšanas aizture akumulē straujo fiskālās politikas, t. sk. nodokļu politikas, pārmaiņu risku nākotnē un rada sistēmisku ievainojamību. To pastiprina globālās nenoteiktības un ģeopolitisko šoku dēļ palēnināta ekonomiskā izaugsme Latvijā.
"Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi un ielikumi:
- nestrukturētu finanšu datu izgūšana no gada pārskatu pielikumiem, izmantojot mākslīgā intelekta modeļus;
- kapitāla prasību pārmaiņu ilgtermiņa ietekmes uz IKP novērtējums;
- Latvijas Bankas veiktā analītiskā ietvara pārskatīšana O‑SII identificēšanai un atzīšanai un O-SII kapitāla rezerves normas noteikšanai;
- Latvijas kredītiestāžu tiešā finansiālā saikne ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Tuvo Austrumu reģiona valstīm un ASV, kā arī banku loma mājokļa pirkuma darījumu finansēšanā;
- Latvijas finanšu sektoru apdraudošo klimata risku izvērtējuma turpinājums – vētru riska izvērtējums pārskata stresa testu sadaļā.
Ar "Finanšu Stabilitātes Pārskatu" var iepazīties Latvijas Bankas tīmekļvietnēs makroekonomika.lv un bank.lv.