Bieži saņemam jautājumu: kad digitālais eiro tiks ieviests? Uz to nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi, jo projekts norit divās plaknēs vienlaikus – tehniskās izstrādes darbs, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas (arī Latvijas Banka), un digitālā eiro regulējuma izstrāde, ko veic Eiropas Savienības (ES) institūcijas. Šie procesi savā starpā ir cieši saistīti, taču formāli nodalīti. ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas var nodrošināt tehnisko gatavību, bet digitālo eiro nav iespējams emitēt, ja nav izstrādāts un pieņemts ES līmeņa tiesiskais regulējums.
Ja digitālā eiro regula tiks pieņemta 2026. gadā, digitālā eiro emisija varētu tikt uzsākta 2029. gadā. Tomēr jebkura kavēšanās regulējuma pieņemšanā var šo grafiku būtiski ietekmēt.
Lai labāk izprastu neskaidrību iemeslus, svarīgi zināt, kā tiek pieņemti tiesību akti ES līmenī. Process ir standartizēts:
- Eiropas Komisija izstrādā tiesību akta priekšlikumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un ES Padomei;
- Eiropas Parlaments un ES Padome izskata priekšlikumu, sagatavo savus grozījumus un definē savu pozīciju;
- lai paātrinātu vienošanos, institūcijas iesaistās trialogos – Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas sarunās, kuru mērķis ir saskaņot gala tekstu, ko pēc tam oficiāli apstiprina Eiropas Parlaments un ES Padome.
Eiropas Komisija digitālā eiro regulas priekšlikumu publicēja 2023. gada 28. jūnijā. Pēc tam dokuments tika nodots Eiropas Parlamentam un ES Padomei. ES Padome pēc divus gadus ilgām diskusijām 2025. gada 19. decembrī apstiprināja savu nostāju. Tā būtībā atbilst Eiropas Komisijas piedāvātajam virzienam, taču ietver precizējumus, galvenokārt drošības, turējumu limitu, kompensācijas modeļa un datu aizsardzības jomā.
Pašlaik visa uzmanība ir pievērsta Eiropas Parlamentam, kur jautājuma virzība ir ievērojami lēnāka, nekā sākotnēji tika cerēts. Neraugoties uz mērķi pabeigt darbu līdz 2026. gada maijam, virzība ir "iestrēgusi" galvenokārt saistībā ar politisko grupu dažādiem uzskatiem par to, vai digitālais eiro ir nepieciešams un, ja tā, tad kādam tam jābūt. Daļai Eiropas Parlamenta deputātu ir atšķirīgs redzējums par digitālā eiro dizainu, un viņi ir rosinājuši diskusiju par iespēju prioritizēt tikai digitālā eiro bezsaistes versiju. Šāds priekšlikums ir vērsts uz to, lai ierobežotu tiešsaistes funkcionalitāti, pamatojot to ar nepieciešamību novērst pārlieku konkurenci ar privātā sektora maksājumu risinājumiem. Pret šādām pārmaiņām iebilda gan ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas, gan Eiropas Komisija, gan lielākā daļa Eiropas Parlamenta frakciju.
Jautājums par to, vai digitālā eiro funkcionalitāte jāierobežo, izslēdzot tiešsaistes lietošanu, tika nodots balsošanai Eiropas Parlamenta 2026. gada 10. februāra plenārsēdē. Balsojums bija pārliecinošs: Eiropas Parlaments atbalstīja gan tiešsaistes, gan bezsaistes digitālā eiro versiju. Tas deva signālu, ka sākotnējais strupceļš ir pārvarēts un pastāv cerība, ka Eiropas Parlaments spēs panākt vienotu pozīciju iepriekš plānotajā termiņā, t. i., līdz 2026. gada maijam.
Neraugoties uz pozitīvo pavērsienu, Eiropas Parlamentam priekšā vēl ir sarežģītas sarunas par vairākām būtiskām regulas detaļām. Atšķirīgi viedokļi saglabājas pat digitālo eiro atbalstošo frakciju vidū, īpaši jautājumos, kas skar kompensācijas modeli, finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu, turējumu limitu noteikšanas principus un citus būtiskus regulas aspektus. Tāpēc vēl aizvien ir grūti prognozēt šā procesa tālāku virzību un to, vai trialogi ar Padomi un Komisiju varēs sākties šā gada vasarā.
Eirosistēma – ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas – digitālā eiro projektu ir atzinusi par prioritāru un nevēlas kavēt tā ieviešanu. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izstrāde notiek jau tagad, balstoties uz Eiropas Komisijas sākotnējo dizainu un ņemot vērā ES Padomes ieviestos grozījumus. Tomēr, ja regulas tekstā ES līmenī vēlākā posmā tiks ieviestas būtiskas izmaiņas, būs jāpielāgo arī tehniskā infrastruktūra.
Lai šo risku mazinātu, Eirosistēma izmanto pakāpeniskas izstrādes pieeju, saglabājot pietiekamu elastību, lai laikus ieviestu nepieciešamās korekcijas, neapturot projektu. Šī pieeja ļauj turpināt attīstīt digitālā eiro infrastruktūru un testēt tās funkcionalitāti, demonstrēt digitālā eiro praktisko lietojumu un gatavību, kā arī iespēju vienlaikus gaidīt skaidru politisko lēmumu.
Pēc regulas pieņemšanas tehniskās ieviešanas posms būs ievērojami īsāks nekā tad, ja viss projekts tiktu apturēts līdz gala lēmumam.
