Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Banka un Rīgas Ekonomikas augstskola (Stockholm School of Economics in Riga) aicina ikvienu interesentu apmeklēt pasaulē plaši pazīstama vides ekonomista, Apvienotās Karalistes Sari Universitātes (Surrey University) profesora Tima Džeksona (Tim Jackson) atklāto lekciju "Labklājība kā veselība: kāpēc dzīvošanai piemērotai nākotnei ir vajadzīga nevienaldzības ekonomika". Tā notiks piektdien, 6. martā, plkst. 13.00 LU Lielajā aulā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.
Būdams viens no spilgtākajiem pēcizaugsmes (post-growth) ekonomiskās domas virziena pārstāvjiem, vides ekonomists Tims Džeksons ir arī Ilgtspējīgas labklājības izpratnes centra (Centre for the Understanding of Sustainable Prosperity, CUSP) direktors.
Tima Džeksona darba vizītkarte ir pieredzes bagāts, starpdisciplinārs, pat provokatīvs skatījums uz, šķiet, labi izpētītiem jēdzieniem – labklājību, produktivitāti un līdzsvaru. Fundamentālais jautājums, pie kura profesors atgriežas savos darbos, ir: "Ko labklājība varētu nozīmēt uz planētas, kuras resursu apjoms ir galīgs?"
- Džeksons labklājību uzlūko nevis klasiski sašaurināti – bagātības izpratnē –, bet kā līdzsvaru starp nepietiekamību un pārmērību, kā rūpes par vajadzību nodrošināšanu, par apkārtējiem un par ekosistēmām, no kurām esam atkarīgi. Līdzīgi veselībai, šis līdzsvars ir stāvoklis, vērtība, ko nevar uzkrāt, – pretstatā bagātībai. Šāds redzējums kontrastē ar patēriņa veicināšanu, apsēstību ar "vienmēr vairāk".
- Profesors piedāvā savu redzējumu par produktivitāti, akcentējot darba apjoma pārdali un radošumu. "Darbs nav tikai iztikas avots, bet arī galvenais veids, kā piedalīties sabiedrības dzīvē."
- Džeksons kritizē investīciju spekulatīvo uztveri un pieturas pie domas, ka "investīcijas ir instruments, ar kura palīdzību mēs veidojam, aizsargājam un uzturam aktīvus, no kuriem ir atkarīga rītdienas labklājība".
- Ekonomists rosina ne vien domāt par to, kādi instrumenti tiek izmantoti līdzšinējo mērķu sasniegšanai, bet arī pārskatīt pašus mērķus. Viņš uzsver tautsaimniecības augšanas kā pašmērķa augsto cenu, t. i., finanšu, sociālās un vides nestabilitātes riskus, kā arī analizē atsevišķu nozaru (piemēram, modernās pārtikas nozares) izaugsmes radīto izmaksu un sociālo slogu.
Kad 2009. gadā G20 valstu pārstāvji pulcējās samitā Londonā, lai pārrunātu risinājumus globālās finanšu krīzes iedragātās ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai, Džeksons, būdams Apvienotās Karalistes Ilgtspējīgas attīstības komitejas ekonomikas komisārs, bija tikko sagatavojis pārskatu par pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku. Kad valdība iepazinās ar pārskata galvenajiem secinājumiem, tai kļuva skaidrs, ka nav piemērots brīdis dokumenta secinājumu plašai publicitātei. Tomēr pārskats neatstāja vienaldzīgus lasītājus, kuru interese pat nebija gaidīta, un pamazām pārtapa daudzās valodās tulkotajā grāmatā "Labklājība bez izaugsmes" (Prosperity without growth, 2017).
2025. gadā klajā nāca Džeksona jaunākā grāmata "Nevienaldzības ekonomika" (The Care Economy). Personiskā stāstā autors aicina tautsaimniecības attīstības iespēju izvērtēšanā visupirms definēt to jēgu un saturu (care) – pretstatā vienaldzībai (carelesseness), ko, viņaprāt, iemieso pašreizējā tiekšanās uz atsevišķu nozaru vai iekšzemes kopprodukta pieaugumu pašu par sevi.
Profesora Tima Džeksona vieslekcija ir unikāla iespēja iepazīties ar vienu no pasaulē vadošajiem viedokļiem par ekonomiku, ilgtspējību un sabiedrībai un indivīdam labvēlīgu ekonomisko attīstību. Lekciju ievadīs Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un LU rektora Gundara Bērziņa uzrunas. Lekcija netiks pārraidīta tiešraidē.
Lekcija norisināsies LU fonda rīkotā cikla "Akadēmiskie lasījumi" ietvaros. Lekcijas apmeklējums ir bez maksas, reģistrējoties LU fonda tīmekļvietnē.