Lai nodrošinātu skaidru izpratni par plānoto nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības pāreju, Latvijas Banka ir sagatavojusi atbildes uz biedrības "Fintech Latvija Asociācija" iesniegtajiem jautājumiem. Latvijas Banka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi vairāk nekā 300 dažādu finanšu iestāžu uzraudzībā, ir gatava uzraudzīt arī nebanku patēriņa kreditētāju segmentu, nodrošinot konsekventu, profesionālu un caurskatāmu uzraudzību. Latvijas Banka ir atvērta sadarbībai un dialogam ar biedrību "Fintech Latvija Asociācija" un šī segmenta uzņēmumiem un aicina diskusiju par plānotajām pārmaiņām balstīt uz konkrētiem faktiem, nevis pieņēmumiem.
1. Vai pāreja no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Bankas uzraudzību paredz esošās licences automātisku pāreju vai arī faktiski jaunu licencēšanas procesu ar jauniem kritērijiem?
Nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības funkciju nododot Latvijas Bankai, nav plānota esošo tirgus dalībnieku, kuri ir saņēmuši PTAC licenci, atkārtota licencēšana. Tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu.
2. Kāds ir plānotais pārejas periods pilnīgai atbilstībai, un kādas sekas paredzētas uzņēmumiem, kuri pārejas perioda beigās vēl neatbilst visām prasībām?
Pašreizējā iecere paredz, ka nebanku patēriņa kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkcijas Latvijas Banka veiks no 2027. gada 1. janvāra. Latvijas Banka savā uzraudzībā vienmēr ir piemērojusi saprātīgu, riskos balstītu pieeju. Ir saprotams, ka sākotnēji uzņēmumiem var būt nepieciešams pielāgošanās laiks, kurā Latvijas Banka sniegs tiem atbalstu, organizējot dažādus informatīvos pasākumus, konsultācijas vai cita veida informācijas apmaiņu, kas stiprina sadarbību un veicina vienotu izpratni. Pašlaik nav plānotas būtiskas izmaiņas regulējumā, līdz ar to nav paredzams, ka uzņēmumiem jāgatavojas kādām radikālām pārmaiņām. Uzņēmumiem, kuri strādā atbilstoši esošā regulējuma prasībām, nav pamata satraukties.
3. Kad tirgus dalībniekiem būs pieejama detalizēta un publiski pieejama ceļa karte ar prasībām, termiņiem un praktiskiem piemēriem pārejai uz Latvijas Bankas uzraudzību?
Šobrīd līdztekus uzraudzības iestādes maiņai nav plānotas būtiskas izmaiņas regulējumā un papildu prasībās uzņēmumiem, līdz ar to nav paredzamas lielas grūtības, vien savstarpēja pielāgošanās pārmaiņām, kas tirgus dalībniekiem, kuri strādā šajā segmentā, lielus izaicinājumus neradīs.
Latvijas Banka regulāri publicē dažādus skaidrojošos materiālus finanšu tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu vienotu izpratni par to, ko uzraugs sagaida, kādas prasības jāievēro un kāda ir labā prakse. Šādi informatīvie materiāli tiks sagatavoti arī šajā gadījumā. Vienlaikus uzsveram, ka tas var notikt tikai pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā, balstoties uz turpmāku sadarbību ar segmentu un asociāciju.
4. Kādas praktiskas garantijas paredzētas tam, ka pēc pārejas perioda beigām netiks ieviestas būtiskas jaunas prasības vai interpretācijas, kas būtiski mainītu spēles noteikumus un negatīvi ietekmētu nozares izaugsmi?
Būtiskas jaunas prasības vai interpretācijas netiks ieviestas bez iepriekšēja dialoga ar finanšu tirgus dalībniekiem, un tās tiks balstītas Eiropas Savienības (ES) regulējuma attīstībā, uzraudzības praksē vai identificētajos riskos. Latvijas Banka apzinās regulējuma stabilitātes nozīmi, tomēr vērš uzmanību, ka ilgākā periodā, segmentam augot un attīstoties jauniem riskiem, izmaiņas regulējumā var būt nepieciešams ieviest neatkarīgi no uzraugošās iestādes. Pašreizējā brīdī šādas garantijas ilgākam termiņam nevar sniegt ne Latvijas Banka, ne arī PTAC.
5. Kā Latvijas Banka nodrošinās regulējuma stabilitāti un paredzamību vidējā termiņā, lai tirgus dalībnieki varētu plānot investīcijas, IT attīstību un produktu attīstību bez pastāvīga regulatīvā riska?
Regulējuma paredzamība tiek nodrošināta ar riskos balstītu uzraudzības modeli, publiskām vadlīnijām un metodoloģiju, kā arī konsekventu uzraudzības praksi. Uzņēmumiem jārēķinās, ka dinamisks regulējums ir neatņemama finanšu sektora sastāvdaļa, taču izmaiņas netiks veiktas bez pamatojuma. Arī šobrīd nebanku patēriņa kreditētājus uzraugošā iestāde nevar sniegt garantijas, ka regulējums nemainīsies vidējā termiņā. Regulatīvais risks izriet no biznesa riskiem, nevis otrādi.
6. Kāds ir Latvijas Bankas uzraudzības filozofiskais modelis attiecībā uz nebanku kreditēšanas sektoru – vai uzraudzība tiks veidota kā attīstību veicinoša un riskos balstīta vai galvenokārt kā kontroles un atbilstības uzraudzība?
Latvijas Bankas uzraudzība arī citos finanšu tirgus segmentos nav formāla, bet riskos balstīta, tās mērķis šajā segmentā būs identificēt problēmas laikus, pirms tās kļūst kritiskas patērētājiem vai finanšu sektoram, kā arī novērst normatīvo aktu prasību neievērošanu, maldināšanu, neētisku praksi (patērētāju interešu aizsardzība).
Vienlaikus jāuzsver, ka attīstību veicinoša uzraudzība nenozīmē kompromisus attiecībā uz atbilstību normatīvo aktu prasībām vai citiem riskiem. Uzraudzības pamatā būs riskos balstīta pieeja, resursu efektīva lietošana, datu analīze, tirgus apskati, kā arī koordinēta un atvērta komunikācija.
7. Kā praksē tiks novērsta pārmērīga administratīvā sloga un birokrātijas veidošanās, uz ko jau šobrīd norāda daļa Latvijas Bankas licencēto tirgus dalībnieku citos finanšu tirgus segmentos?
Latvijas Banka uzrauga vairāk nekā 300 dažādus finanšu tirgus dalībniekus. Latvijas Banka rūpīgi izvērtē katram segmentam normatīvajos aktos noteiktās prasības un ar tām saistīto administratīvo slogu. Tāpat Latvijas Banka sadarbojas ar finanšu tirgus dalībniekiem un to intereses pārstāvošajām asociācijām, lai kopīgi mazinātu pārmērīgas prasības vai atvieglotu procedūras, kur tas ir iespējams. Jāņem vērā, ka katrs finanšu tirgus segments ir atšķirīgs – kredītiestādēm regulējuma prasības izriet pamatā no ES līmeņa regulējuma, savukārt, piemēram, valūtu tirdzniecības sabiedrībām jārēķinās ar pavisam cita līmeņa un apjoma uzraudzību un prasībām. Visos gadījumos tās ir samērīgas.
8. Kādi pastāvīgie sadarbības mehānismi ir paredzēti starp Latvijas Banku un nebanku kreditēšanas nozari (piemēram, regulāras darba grupas, konsultatīvās padomes, tematiskie dialogi)?
Latvijas Banka sadarbojas ar uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem visos iepriekš minētajos veidos, tāpat tiek sniegtas individuālas konsultācijas, nodrošināta dažādu prasību skaidrošana, informatīvie pasākumi u. c. aktivitātes. Latvijas Banka nodrošina atvērtu uzraudzības modeli, kur uzraugāmajiem ir iespēja sazināties ar uzraugu un efektīvi risināt nepieciešamos uzraudzības vai regulējuma piemērošanas u. c. jautājumus. Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma IV nodaļā noteikto, lai veicinātu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku līdzdalību finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanas un uzraudzības, noregulējuma piemērošanas un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanas jomā, Latvijas Banka ir izveidojusi konsultatīvu institūciju – konsultatīvo finanšu tirgus padomi. Konsultatīvo finanšu tirgus padomi veido visu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku biedrību deleģētie pārstāvji.
9. Vai tirgus dalībniekiem būs iespēja savlaicīgi iesaistīties jaunu prasību vai vadlīniju izstrādē pirms to formālas ieviešanas praksē?
Būtiskas jaunas prasības vai interpretācijas netiks ieviestas bez iepriekšējas komunikācijas, turklāt tās tiks balstītas ES regulējuma attīstībā, uzraudzības praksē un identificētajos riskos. Ja prasības ir būtiskas vai sarežģītas, pirms to ieviešanas tiek noteikts pārejas laiks.
10. Kā Latvijas Banka nodrošinās vienotu un konsekventu regulējuma interpretāciju starp dažādiem uzraudzības darbiniekiem, lai izvairītos no situācijām, kad prasības praksē tiek piemērotas atšķirīgi?
Latvijas Banka jau nodrošina vienotu uzraudzības praksi noteikta tirgus dalībnieku segmenta ietvaros un informācijas apmaiņu ar citu segmentu uzraugiem. Tas panākts ar iekšējām metodoloģijām, rokasgrāmatām, dažādiem informācijas apmaiņas formātiem. Turklāt atkārtoti uzsveram, ka Latvijas Banka nodrošina iespēju gan individuālā, gan asociācijas līmenī rosināt diskusijas par jautājumiem, kas pilnveido uzraudzības darbu, dialogu un sadarbību.
11. Vai paredzēts formāls mehānisms, kā tirgus dalībnieki var saņemt saistošu vai vismaz dokumentētu uzrauga interpretāciju konkrētos jautājumos?
Latvijas Banka sniedz rakstiskas atbildes par uzraudzības jautājumiem un nodrošina konsultācijas, bet nenodrošina normatīvo aktu skaidrojumu un interpretāciju sagatavošanu pēc finanšu tirgus dalībnieku pieprasījuma.
12. Kāds būs strīdu vai būtisku domstarpību risināšanas mehānisms starp tirgus dalībniekiem un Latvijas Banku, ja rodas atšķirīgs skatījums uz regulējuma piemērošanu vai samērīgumu?
Domstarpības primāri būtu risināmas dialogā ar uzraugu, sniedzot argumentus un pierādījumus viedokļa pamatotībai. Latvijas Bankas uzraudzības komitejas lēmumus var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas, savukārt Latvijas Bankas padomes lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
13. Vai paredzēta eskalācijas kārtība (piemēram, iekšēja pārskatīšana, neatkarīga komisija vai mediācijas elements), pirms tiek piemērotas sankcijas vai ierobežojumi komercdarbībai?
Kā jau minēts iepriekš, Latvijas Bankā ir izveidota Administratīvā procesa likumā balstīta lēmumu pieņemšanas un pārsūdzības kārtība. Tā tiek ņemta vērā, pieņemot jebkuru administratīvo aktu. Lai nonāktu līdz sankciju piemērošanai, finanšu tirgus dalībnieki tiek uzklausīti, aicinot gan rakstiski, gan klātienē sniegt izvērstu skaidrojumu par apstākļiem, pārkāpumu vai trūkumu novēršanas plānu un citām darbībām, lai pārkāpumi un trūkumi tiktu novērsti turpmākajā darbā. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka tās pašmērķis nav administratīvo sodu noteikšana, bet gan godīgas komercprakses nodrošināšana, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
