Digitālās tehnoloģijas pēdējos gados ir būtiski mainījušas to, kā mēs maksājam par precēm un pakalpojumiem. No bezkontakta kartēm un mobilajiem makiem viedierīcēs līdz zibmaksājumiem un QR kodiem – maksājumu vide kļūst arvien modernāka. Digitālo maksājumu piedāvātās ērtības, ātrums un drošība ir veicinājušas to plašu lietošanu gan Latvijā, gan visā pasaulē. Daļēji tas ir bijis iespējams, pateicoties mobilo ierīču plašai pieejamībai un maksājumu tehnoloģiju attīstībai. Digitālie maksājumi veicina ekonomikas izaugsmi, nodrošinot piekļuvi banku pakalpojumiem, atvieglojot pirkumus un starptautisko tirdzniecību.
Tomēr svarīgs jautājums ir: vai šīs inovācijas ir pieejamas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, sociālās grupas vai digitālajām prasmēm?
Eiropas Revīzijas palāta savā 2025. gada ziņojumā uzsver, ka maksājumi Eiropas Savienībā (ES) patiešām ir kļuvuši drošāki, ātrāki un lētāki, taču pieejamības plaisa joprojām pastāv.
Straujā digitalizācija ir devusi vairākus būtiskus ieguvumus maksājumu attīstībā. Kā būtiskāko var minēt maksājumu ātrumu un ērtumu. Vēl pirms 10 gadiem nevarējām iedomāties, ka maksājums tiek izpildīts sekunžu laikā vai to iespējams veikt bez fiziskas kartes klātbūtnes. Pašlaik zibmaksājumi, kā arī mobilie maciņi viedierīcēs ļauj norēķināties ātri un ērti, kas ir būtiski, gan iepērkoties internetā, gan arī fiziskos veikalos klātienē.
Latvija izceļas ar augstu digitālo publisko pakalpojumu izmantošanu – 88.2 % iedzīvotāju un 87.2 % uzņēmumu tos lieto regulāri. Tas veicina digitālo maksājumu pieejamību, jo arvien vairāk pakalpojumu (piemēram, nodokļu maksājumi, e-veselība) tiek integrēti digitālajā vidē. Latvijas Bankas "Maksājumu radara" dati rāda, ka 2025. gadā 78 % maksājumu tiek veikti bezskaidrā naudā, bet tikai 22 % – ar skaidru naudu.
Tomēr ne visiem digitalizācijas ieguvumi ir vienlīdz pieejami. Reģionālās atšķirības joprojām ir būtisks izaicinājums – saskaņā ar "Eurostat" datiem pilsētu iedzīvotāji digitālos maksājumus izmanto ievērojami biežāk, kamēr lauku teritorijās nepietiekama interneta pieejamība un infrastruktūras trūkumi kavē šo pakalpojumu attīstību. Tas rada risku, ka digitālā plaisa starp reģioniem var tikai palielināties, ja netiks veikti mērķtiecīgi ieguldījumi.
Ne mazāk nozīmīga ir demogrāfijas jautājums. Jaunieši digitālās tehnoloģijas apgūst strauji un ir gatavi izmēģināt jaunas maksājumu metodes, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži trūkst digitālās pratības vai piekļuves modernām ierīcēm. Rezultātā šī sabiedrības daļa paliek vairāk atkarīga no tradicionālajiem norēķinu veidiem, kas var radīt sociālās nevienlīdzības risku.
Papildu izaicinājums ir standartizācijas trūkums. Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) Eiropā ir pavērusi ceļu atvērtajai banku sistēmai un jauniem finanšu pakalpojumiem, taču tās ieviešana dalībvalstīs notiek nevienmērīgi. Tas kavē vienotas ES maksājumu telpas izveidi un apgrūtina iedzīvotāju iespējas vienlīdzīgi izmantot digitālos risinājumus neatkarīgi no dzīvesvietas.
Visbeidzot, datu nepilnības apgrūtina politikas veidotāju darbu. Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka nepietiekama datu vākšana un analīze liedz pilnībā novērtēt digitalizācijas ietekmi uz pieejamību. Bez precīziem rādītājiem ir grūti izstrādāt efektīvus politikas instrumentus, kas mazinātu plaisas starp dažādām sabiedrības grupām.
Arī Latvijā digitālo maksājumu pieejamība 2025. gadā ir augsta, taču saglabājas atšķirības starp paaudzēm un reģioniem. Pilsētās un jauniešu vidū digitālie norēķini dominē, savukārt lauku teritorijās un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī daļai neaizsargāto sabiedrības grupu skaidrā nauda joprojām saglabā nozīmīgu lomu ikdienas darījumos. "Latvijas Faktu" aptauja, kas veikta Latvijas Bankas uzdevumā 2025. gada augustā, rāda, ka aptaujātie iedzīvotāji Rīgas pilsētā veic būtiski vairāk maksājumus internetā nekā aptaujātie mazākās Latvijas pilsētās un lauku novados. Tas apliecina, ka, lai gan Latvija ir starp līderēm digitālo maksājumu izmantošanā, vienlīdzīga pieejamība visiem iedzīvotājiem vēl nav pilnībā sasniegta.
Digitalizācija piedāvā milzīgu potenciālu, taču, lai tā būtu patiesi iekļaujoša, nepieciešami papildu pasākumi. Latvijā par būtiskāko varētu uzskatīt digitālās pratības veicināšanu, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Minētā "Latvijas Faktu" aptauja rāda, ka 48 % iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem un 30 % vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem nav veikuši nevienu maksājumu internetā. Tas varētu būt saistīts gan ar ierobežotu piekļuvi internetam, gan arī vājām digitālām prasmēm.
Investīcijas infrastruktūrā ir kritiski svarīgas, lai mazinātu plaisu starp pilsētām un laukiem. Lai gan lielākajās Latvijas pilsētās digitālie maksājumi jau ir kļuvuši par ikdienu, lauku reģionos joprojām pastāv problēmas ar interneta pieejamību un banku pakalpojumu klātbūtni.
Vienota regulējuma ieviešana visā ES ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izmantot digitālos maksājumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Latvijā šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo iedzīvotāji arvien biežāk izmanto tiešsaistes norēķinus – 78 % maksājumu Latvijā notiek bezskaidrā naudā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Tomēr regulējuma sadrumstalotība starp valstīm var radīt barjeras, piemēram, atšķirīgus noteikumus par datu aizsardzību vai maksājumu komisijām.
Labāka datu vākšana un analīze ir trešais stūrakmens. Politikas veidotājiem nepieciešami precīzi dati par to, kā digitālie maksājumi tiek izmantoti dažādās sabiedrības grupās. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā tiešsaistes maksājumu apjoms ir trīskāršojies, kas apliecina strauju digitalizācijas pieaugumu. Tomēr, lai izprastu, vai šī pieejamība ir vienlīdzīga visiem – jauniešiem, senioriem, uzņēmējiem laukos –, ir nepieciešama detalizēta statistika un regulāra analīze. Tikai tā iespējams novērst digitālās plaisas risku un nodrošināt, ka digitālie maksājumi kļūst par universālu pakalpojumu.
Maksājumu digitalizācija ir devusi ievērojamus ieguvumus – tie ir ātrāki, drošāki un lētāki. Tomēr pieejamības izaicinājumi joprojām pastāv, īpaši lauku reģionos un vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Lai nākotnes maksājumu vide būtu ne tikai inovatīva un efektīva, bet arī vienlīdzīga visiem, nepieciešams turpināt darbu pie infrastruktūras, digitālās pratības un vienotas regulējuma ieviešanas.
