Makroekonomiskās prognozes | 2025. gada decembris

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes (sagatavotas 2025. gada decembrī). Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad gaidāms 1.7 % apmērā. Turpmāko tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, aizvien spēcīgāks privātais patēriņš un eksports.

Norises eirozonā

• Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka gan inflācija, gan tautsaimniecības izaugsme eirozonā nākamgad būs nedaudz augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Inflācija eirozonā šogad būs 2.1 %, bet 2026. gadā tā samazināsies līdz 1.9 % (2025. gada septembra prognozes bija attiecīgi 2.1 % un 1.7 %).
• Inflācijas samazināšanos nosaka enerģijas cenu krituma ietekme, kas turpināsies vēl 2027. gadā, savukārt 2028. gadā inflācija sasniegs vidēja termiņa inflācijas mērķi, proti, 2 %.
• Šāda virzība ļāva ECB Padomei 18. decembrī atkal saglabāt galvenās eiro procentu likmes nemainīgas. Noguldījumu iespējas uz nakti, galveno refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes joprojām būs attiecīgi 2 %, 2.15 % un 2.4 %.
• ECB Padome arī turpmāk pieņems lēmumus par procentu likmēm, pamatojoties uz inflācijas perspektīvas un to apdraudošo risku novērtējumu un ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Norises Latvijā

Inflācija: iekšzemes cenu kāpumu uztur atalgojuma palielināšana un noturīgi augstas pārtikas cenas.

• Inflācijas dati pārsniedz jūnija prognozes un algas pieaug straujāk, nekā iepriekš gaidīts, tāpēc Latvijas Banka inflācijas prognozi 2025. gadam palielinājusi uz 3.9 %.
• Turpmākajos trijos gados inflācija tiek prognozēta 3–4 % līmenī (2026. gadā – 3.2 %, 2027. gadā – 2.9 % un 2028. gadā – 3.6 %). 2025. gada jūnija prognozēs inflācija 2025. gadā tika paredzēta 3.4 %, 2026. gadā – 2.1 %, bet 2027. gadā – 2.8 %.
• Inflāciju paaugstinošais noteicošais faktors ir spēcīgāks algu kāpums, kā arī administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana un valdības lēmumi, to skaitā par akcīzes nodokļu palielināšanu. 2028. gadā papildu spiedienu uz cenām veidos otrās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana.

Darba tirgus: darba tirgū saglabājas ierobežots darbaspēka piedāvājums un gaidāms straujāks algu kāpums.

• Salīdzinājumā ar jūnija prognozi algu kāpums tiek prognozēts nedaudz augstāks. To galvenokārt ietekmēs privātā sektora algu fonda pieaugums, taču arī sabiedriskā sektora atalgojums audzis jūtami straujāk par gaidīto. Iedzīvotāju pirktspēja aizvien stiprināsies, algām turpinot palielināties straujāk nekā inflācijai.
• Pieprasījums pēc darbaspēka saglabājas noturīgs. To vidējā termiņā veicinās arī gaidāmo lielo investīciju projektu (to skaitā Rail Baltica) īstenošana. Bezdarbs būs zems visā prognožu periodā, samazinoties līdz 6.2 % 2028. gadā. To ietekmēs nodarbinātības gaidu uzlabošanās, pakāpeniska ārējās vides atkopšanās un turpmāka tautsaimniecības atveseļošanās.

IKP: iepriekšējo gadu vājās aktivitātes periodu nomainīs spēcīgāka izaugsme.

• IKP izaugsmes prognoze pārskatīta un koriģēta uz augšu, šim gadam paredzot 1.7 % IKP kāpumu, ko galvenokārt nosaka saņemtie jaunie dati. Nākotnes redzējums nav būtiski mainīts, bet, koriģējot dažu lielo investīciju projektu īstenošanas perspektīvu, straujāka izaugsme paredzama nevis 2027., bet 2028. gadā.
• Patērētāju noskaņojumam un rocībai uzlabojoties, privātais patēriņš kļūst spēcīgāks. Tas vidējā termiņā noteiks mājsaimniecību uzkrājumu mērenāku veidošanos.
• Stabils tautsaimniecības balsts ir valsts un privātās investīcijas, ko sekmē arī strauji augošā kreditēšana. Ieguldījumi attīstībā veicina pārmaiņas apstrādes rūpniecībā, kas paaugstina ražošanas kapacitāti.
• Turpmākajos gados situācija uzlabosies, stiprinoties iekšzemes un ārējam pieprasījumam. Tādējādi 2026. gadā gaidāms IKP pieaugums par 2.8 %, 2027. gadā – par 2.9 %, un 2028. gadā – par 3.2 %. 2025. gada jūnija prognozēs IKP pieaugums 2025. gadā tika paredzēts 1.2 %, 2026. gadā 2.8 %, bet 2027. gadā 3.2 % līmenī.
• Uz tautsaimniecības atveseļošanos norāda arī ekonomikas sentimenta rādītājs, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pārmaiņas. Biznesa cikla ietvaros augšupejošā fāzē šobrīd ir rūpniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozares, kā arī patērētāju noskaņojums.
• Mazinoties globālajai nenoteiktībai par tarifu ietekmi un straujāk atjaunojoties ārējam pieprasījumam, gaidāma spēcīgāka eksporta izaugsme. Savukārt izaicinājumus rada straujais darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā, kā arī militārie konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība ārējā vidē.

Fiskālā politika joprojām būs atbalstoša un patēriņu un investīcijas veicinoša.

• Patēriņu sekmēs valdības jaunie lēmumi par papildu izdevumiem aizsardzībai un demogrāfijai un algu palielināšana skolotājiem.
• Valsts investīciju plūsma perioda beigās pieaugs militāro piegāžu un Rail Baltica ietekmē.
• Budžeta deficīts vidējā termiņā palielināsies, un to būtiski ietekmēs aizsardzības izdevumu kāpums, īpaši nākamgad. Deficīts tiek prognozēts virs 3 % no IKP. Eiropas Savienības Padome ir apstiprinājusi Latvijas pieteikumu valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai, kas ļauj atkāpties no iepriekš noteiktā izdevumu pieauguma nosacījuma un aizsardzības izdevumus palielināt straujāk, nekā prognozēts iepriekš.
• Straujāka aizsardzības izdevumu finansēšana notiks uz aizņemšanās rēķina, tāpēc valsts parāds arī turpmākajos gados turpinās augt un prognožu perioda beigās nedaudz pārsniegs 50 % no IKP.

Makroekonomiskie rādītāji: Latvijas Bankas prognozes

 Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2025. gada 3. decembrim (atsevišķiem tehniskajiem pieņēmumiem – līdz 26. novembrim) pieejamo informāciju.