Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un padomes locekļi tikās ar vairāk nekā 30 pašvaldību vadītājiem, Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski un reģionālo mediju pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas ekonomikas aktualitātes, valsts fiskālā situācija, finanšu pakalpojumu pieejamība, kritiskie finanšu pakalpojumi un digitālā eiro ieviešanas gaita.
Mārtiņš KazāksLatvijas Bankas prezidents"Mums kā centrālajai bankai un vienlaikus finanšu sektora uzraugam bija vērtīgi uzklausīt, kādas ir tuvāku un tālāku Latvijas pašvaldību iedzīvotāju vajadzības saistībā ar finanšu pakalpojumiem un kā tās tiek nodrošinātas. No savas puses vēlējāmies informēt par paveikto, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos."
Tikšanās laikā M. Kazāks ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāja Latvijas un eirozonas ekonomikas aktualitātes, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenoto monetāro politiku, kā arī budžeta politikas un valsts parāda ilgtspējas izaicinājumus.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile iepazīstināja ar izmaiņām, kas paplašina finanšu pakalpojumu sniegšanu reģionos. No šā gada oktobra kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām ir iespēja kreditēt juridiskas personas, tām mazināts administratīvais slogs, turklāt pašlaik Saeimā notiek darbs pie regulējuma, kas ļaus nebanku finanšu iestādēm saņemt specializētās kredītiestādes licenci (sākot jau no 1 milj. eiro). Savukārt pašlaik trīs lielākās Latvijas komercbankas strādā pie tā, lai ieviestu jaunās prasības par komercbanku plašāku klātbūtni reģionos. Jau no nākamā gada klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu būs vairāk un iedzīvotāji un reģionu uzņēmēji aicināti aktīvi izmantot iespēju konsultēties par dažādajām finanšu pakalpojumu iespējām, pilnveidojot finanšu pratību un zināšanas par finanšu pakalpojumiem.
Latvijas Banka pastāvīgi strādā pie finanšu sektora noturības risinājumiem un kritiskajiem finanšu pakalpojumiem. Tikšanās laikā Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma informēja, ka finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas, bet kritiskie finanšu pakalpojumi (maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, skaidrās naudas izņemšana no bankomāta un maksājumi ar karti) obligāti jānodrošina Latvijas komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5 % no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks. Visi iedzīvotāji aicināti iepazīties ar informāciju "Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijās?".
Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa pašvaldību vadītājus informēja par digitālā eiro projekta gaitu. Digitālais eiro risinās eirozonas stratēģiskās autonomijas problēmu un atkarība no trešo valstu risinājumiem, konkurences trūkumu, kas saistīts ar globālo tehnoloģiju kompāniju dominanci maksājumu tirgū un maksājumu pieejamību, privātumu un noturību krīzes situācijās. Šoruden Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome paziņoja par nākamā posma – tehnisko priekšdarbu – uzsākšanu. Pašlaik šajā jautājumā tiek gaidīts Eiropas Parlamenta tiesiskais regulējums, kāds digitālais eiro būs reālajā dzīvē, un pēc tam ECB Padome pieņems galīgo lēmumu, vai ieviest digitālo eiro. Pozitīva lēmuma gadījumā tas iedzīvotāju maciņos varētu nonākt 2029. gadā.