Publicēts: 29.02.2024.

Trešdien, 13. martā, plkst.14.30-16.30 Latvijas Banka rīkos ekspertu sarunu "Kā panākt NOTURĪGU Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?". Diskusija notiks klātienē viesnīcā "Pullman" (Rīgā, Jēkaba ielā 24 – starp Saeimu un Nacionālo teātri), kā arī to varēs vērot tiešraidē – vietnē makroekonomika.lv.

Diskusijas laikā tiks iztirzāta virkne jautājumu:

  • Kādi faktori nosaka Latvijas ekonomisko atpalicību?
  • Kādas ir iespējas novērst šķēršļus attīstībai?
  • Kurās jomās nepieciešamas pārmaiņas?
  • Kas jādara, lai izdotos būtiski paātrināt ekonomisko izaugsmi un straujāk konverģēt uz ES pārtikušo valstu ienākumu līmeni, to darot ilgtspējīgi un sabalansēti?

Ekspertu sarunu moderēs žurnāliste Alina Lastovska. Sarunu ievadīs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste ar prezentāciju par to, kādi faktori ierobežo Latvijas izaugsmi un kādas ir iespējas kāpināt mūsu valsts tautsaimniecības potenciālu.

Ekspertu sarunā piedalīsies:

  • Liene Briede, Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore;
  • Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Ārvalstu investoru padome Latvijā, auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" vadošā partnere Latvijā;
  • Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis;
  • Ilze Zvīdriņa, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece;
  • Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Ekonomiskā izaugsme ir tēma, kas nonākusi gan politiķu, gan ekonomistu, gan visas sabiedrības uzmanības centrā. Tai bija veltīta Latvijas Bankas 2023. gada rudens tautsaimniecības konference, jo arī globāli izaugsmes temps pēcpandēmijas pasaulē samazinās – gan ģeopolitisku, gan citu faktoru ietekmē. Situācija nebūt nav lieliska arī Latvijā, un mēs ne tikai strauji nevirzāmies uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turības līmeni, bet arvien vairāk atpaliekam pat no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Ekonomiskās izaugsmes process ir nevis viens ātrs lēciens, bet mazi solīši katru dienu, nedēļu, mēnesi un daudzus gadus. Katrs ikdienas solis ir nepamanāms, taču, akumulējoties ilgā laikā, tieši tā rodas vai mazinās ienākumu līmeņa plaisas starp valstīm.

Kopumā ienākumu līmeni tautsaimniecībā nosaka triju faktoru mijiedarbība – cik veiksmīgi izmantojam darbaspēka resursu, cik daudz investējam attīstībā un cik gudri spējam izmantot mums pieejamo darbaspēku un kapitālu. Katrā no jomām jāpieliek plecs, lai sekmētu stabilu tautsaimniecības izaugsmi, vairojot valsts un tās iedzīvotāju rocību.

Ekspertu sarunas tiešraides laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem – "sli.do", kods #izaugsme.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir iespēja vērot diskusiju tiešraidē makroekonomika.lv vai klātienē (iepriekš piesakoties, rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).

Ieskats iepriekšējās Ekspertu sarunās par dažādiem Latvijas tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem.

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...