Pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas FinTech stratēģijā izvirzītie mērķi – par trešdaļu kāpināt FinTech uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas FinTech centru – ir gana vērienīgi. Tos sasniegt varēsim vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi FinTech ekosistēmas dalībnieki.
Jau iepriekšējās FinTech stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu savu atbildības jomu – licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras – pilnveidē. Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru.
Efektīvs licencēšanas process un jauni tirgus dalībnieki
Latvijas Banka 2025. gadā izsniedza astoņas licences FinTech segmenta uzņēmumiem, šogad – jau septiņas.
Īpaši izceļams, ka pērnā gada nogalē Latvijas Banka izsniedza pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Interese par darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai ir liela – gan licencēšanas procesā, gan pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā ir vairāki pieteikumi. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci ir izrādījuši uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm. Tas liecina par Latvijas potenciālu starptautisku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē. Starptautisko uzņēmumu interesi par licences saņemšanu Latvijā sekmē arī februārī publiskotais Moneyval ziņojums, kurā Latvija guva ļoti labu starptautisko novērtējumu par izveidoto naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu.
Pērn un šogad Latvijas Bankas uzraugāmo finanšu tirgus dalībnieku lokam pievienojušās arī jaunas maksājumu un e-naudas iestādes, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, un nupat aprīlī licenci saņēma arī ieguldījumu brokeru sabiedrība. Gaidām, ka izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt. Kopumā patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā – 29.
Jaunu tirgus dalībnieku ienākšana apliecina, ka Latvijas Bankas atbalsta mehānismi un strukturētais licencēšanas process darbojas efektīvi, palīdz sagatavot uzņēmuma darbību regulēta finanšu tirgus dalībniekam izvirzītajām prasībām un sekmē raitu darbības atļaujas saņemšanu.
Latvijas Bankas izveidotā vairākpakāpju atbalsta sistēma nodrošina, ka uzņēmēji saņem tieši tādu atbalstu, kāds nepieciešams konkrētā uzņēmuma brieduma fāzē.
Pirmais solis ir ērti un operatīvi pieejamas konsultācijas – šajā posmā Latvijas Bankas eksperti atbild uz jautājumiem par iecerētā pakalpojuma vai biznesa modeļa regulējumu, skaidro uzraudzības prasības, konsultē par iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī iezīmē tālāko sadarbības ceļu. Konsultāciju iespēju labprāt izmanto gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēji: gadā sniedzam aptuveni 100 bezmaksas konsultāciju, tostarp arī tiem uzņēmējiem, kuri tikai sāk iepazīt regulēta finanšu tirgus prasības.
Nākamais solis ir būtisks uzņēmējiem, kas jau pieņēmuši lēmumu darbības atļauju saņemt Latvijā. Tiem nodrošinām bezmaksas pirmslicencēšanas procesu – Latvijas Bankas eksperti detalizēti izvērtē uzņēmuma biznesa plānu un iesniegtos dokumentus un vērš uzmanību uz nepieciešamiem pilnveidojumiem. Tas palīdz uzņēmējiem uzlabot darbības atļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu kvalitāti un izprast uzraudzības prasības. Detalizēta informācija par nepieciešamajiem dokumentiem un prasībām, kas uzņēmumiem jāievēro, ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
Veiksmīga sadarbība pirmslicencēšanas posmā palīdz uzņēmējam sagatavot darbības atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus augstā kvalitātē, tāpēc trešais posms – licencēšanas process – norit raiti, un uzņēmums darbības atļauju var saņemt pat divu līdz trīs mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas.
Par strukturētu un operatīvu licencēšanas procesu esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no ārvalstu uzņēmējiem un to konsultantiem. Viņi augstu vērtē arī to, ka dokumentus Latvijas Bankā var iesniegt angļu valodā.
Inovācijas atbalstoša maksājumu infrastruktūra
Būtiska Latvijas Bankas īstenota iniciatīva FinTech jomas attīstībai ir iespēja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pievienoties Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmai (EKS) un veikt SEPA maksājumus. Interese par šo Latvijas Bankas piedāvāto pakalpojumu ir liela. Pašlaik EKS dalībnieces ir 13 maksājumu un elektroniskās naudas iestādes – 3 Latvijā un 10 citās Eiropas Savienības valstīs licencētas iestādes. Daži EKS nebanku dalībnieki maksājumu apjoma un skaita ziņā jau sasnieguši tādu līmeni, kas atbilst mazākām kredītiestādēm.
EKS dalībnieku skaits turpinās augt – patlaban vairāki nebanku pakalpojumu sniedzēji veic sagatavošanās darbus, lai pievienotos EKS.
Vērts arī zināt, ka Latvijas Banka ir viena no divām eirozonas centrālajām bankām, kuras maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniedz maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma atbilstības pārbaudes pakalpojumu jeb Zibpārbaudes servisu. Šo Latvijas Bankas pakalpojumu lieto ne tikai komercbankas, bet arī 2 citu eirozonas valstu centrālās bankas un 10 nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tostarp 8 no ārvalstīm.
Attīstībai draudzīgs finanšu nozares regulējums
Inovācijas un finanšu nozares regulējumu nereti uzskata par divām grūti apvienojamām jomām. Tomēr mēs izprotam inovāciju nozīmi un sadarbībā ar finanšu politikas veidotājiem un nozaru asociācijām tiecamies veidot inovācijām draudzīgu regulējumu.
Labs piemērs – kopš šā gada janvāra Kredītiestāžu likumā iekļauta iespēja saņemt specializētās kredītiestādes licenci ar zemāku sākotnējā kapitāla slieksni. Šāda licence piemērota tā dēvētajām neobankām, kuras finanšu pakalpojumus sniedz tikai digitāli vai kuru biznesa modelis paredz inovatīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Jaunā iespēja veicinās inovatīvu finanšu tirgus dalībnieku attīstību un sekmēs konkurētspēju kredītiestāžu sektorā. Jau vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies Latvijas Bankā par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci.
Kopumā Latvijas finanšu nozares regulējums veido FinTech attīstībai drošu un pievilcīgu vidi un Latvijā licencētajiem finanšu nozares uzņēmumiem nodrošina iespēju sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.
Katram ekosistēmas dalībniekam – sava loma
Latvijas FinTech sektora plašai attīstībai vajadzīga visu FinTech ekosistēmas dalībnieku sadarbība, jo katram tās dalībniekam ir savs uzdevums. Tieši tāda ir bijusi Lietuvas pieeja, jo liela loma ir valsts tēlam un uzņēmējdarbības videi. Licence ir starta šāviens, nevis noslēguma posms, kā kļūdaini ierasts domāt. Izvēloties valsti, kurā attīstīt uzņēmējdarbību, uzņēmumi vērtē valsts tēlu un iespējas, kā arī dažādus uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas aspektus.
Potenciālajiem tirgus dalībniekiem Latvijas Banka nodrošina atbalsta mehānismus, infrastruktūru, efektīvu licencēšanas un uzraudzības procesu. Spējam licencēt un uzraudzīt arī lielus FinTech nozares spēlētājus, taču, lai tos piesaistītu Latvijai, būtiska loma ir stratēģiski un mērķtiecīgi īstenotam starptautiskajam mārketingam. Šajā virzienā darāmā vēl daudz, tāpēc jaunajā FinTech stratēģijā viens no rīcības virzieniem ir Latvijas FinTech sektora popularizēšana ārvalstīs – tajā vadošā loma ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, bet atbalstu var sniegt ikviens ekosistēmas dalībnieks. Arī Latvijas Banka iegulda resursus, gan pulcinot nozares pārstāvjus no Baltijas un citām Eiropas valstīm Rīgā FinTech tematikai veltītos forumos, gan regulāri uzstājoties starptautiskās finanšu tehnoloģiju jomai veltītās konferencēs un dažādos nozares pasākumos konsultējot par Latvijas Bankas piedāvājumu FinTech uzņēmumiem.
Te svarīgi izprast, ka kvantitāte nav pašmērķis, it īpaši, ja tā nesniedz pievienoto vērtību tautsaimniecībai un rada finanšu sektoru apdraudošus reputācijas riskus. Latvijas Bankas mērķis ir veidot kvalitatīvu un konkurētspējīgu FinTech nozari.