Pārbaudes periods: 2026. gada maijs–septembris
Pārbaudes tvērums: privātīpašuma apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas process
Pārbaudē iekļauti: astoņi apdrošinātāji (četras apdrošināšanas sabiedrības un četras dalībvalstu apdrošinātāju filiāles)
Attiecas uz: visiem apdrošinātājiem
Apdrošināšanas pakalpojuma vērtība klientam visuzskatāmāk atklājas, kad tas saskaras ar atlīdzības procesu. Tādēļ atlīdzību regulēšanas procesa kvalitāti nosaka ne tikai normatīvo termiņu un procedūru ievērošana, bet arī klientam saprotama saziņa, paredzama lietas virzība, kvalitatīvi lēmumi un apdrošinātāja spēja mācīties no klienta pieredzes.
Latvijas Bankas tematiskajā pārbaudē konstatēts, ka apdrošinātāji kopumā ir izveidojuši atlīdzību regulēšanas procesa organizatoriskos pamatus. Konkrēti normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. Tomēr apdrošinātāju izmantotās kvalitātes kontroles un klientu pieredzes pārvaldības pieejas atšķiras. Tas norāda uz iespējām pilnveidot pakalpojuma kvalitāti un stiprināt patērētāju aizsardzību.
Latvijas Banka sagaida, ka apdrošinātāji izvērtēs savu praksi un atbilstoši darbības apmēram un riskiem ieviesīs pārbaudē identificētos labās prakses risinājumus. Mērķis ir klientam saprotamāks, savlaicīgāks un paredzamāks atlīdzību regulēšanas process.
I. Atlīdzību regulēšanas procesa nozīme pakalpojuma kvalitātē un patērētāju aizsardzībā
Privātīpašuma apdrošināšanā klients ar atlīdzības regulēšanas gadījumu saskaras salīdzinoši reti. Klientam var nebūt iepriekšējas pieredzes ar atlīdzības pieteikšanu, bet zaudējumu gadījums var būt saistīts ar steidzamu nepieciešamību atjaunot īpašumu. Tāpēc īpaši nozīmīga ir skaidra informācija par dokumentiem, procesa posmiem, termiņiem un lēmuma pamatojumu.
Mazāks gadījumu biežums vienlaikus nozīmē mazāku pieredzes datu apjomu procesu uzlabošanai. Tādēļ katra gadījuma, atteikuma, sūdzības un klienta atsauksmes analīze ir īpaši vērtīga. Privātīpašuma apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas procesa organizācija ļauj novērtēt apdrošinātāja procesu pārvaldības briedumu arī situācijās, kuras nevar pilnībā standartizēt.
Apdrošināšanas līguma likums nosaka atlīdzības lēmumu un izmaksu tiesisko kārtību un termiņus. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums apdrošināšanas izplatīšanā paredz godīgu, taisnīgu un profesionālu rīcību klientu interesēs. Komisijas 2017. gada 21. septembra Deleģētā regula (ES) 2017/2358 nosaka apdrošināšanas produktu pārraudzības un pārvaldības prasības. Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra noteikumi Nr. 358 "Finanšu tirgus dalībnieku saņemto sūdzību pārvaldības kārtība" un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu paredz sūdzību pārvaldību un cēloņu analīzi.
Šis regulējums veido patērētāju aizsardzības pamatu, taču detalizēti nenosaka procesa organizācijas un saziņas kvalitātes nodrošināšanas risinājumus. Normatīvo termiņu ievērošana pati par sevi nenozīmē, ka klients ir saņēmis pietiekamu informāciju par lietas virzību. Arī juridiski pamatots lēmums ne vienmēr ir klientam saprotams. Latvijas Bankas saņemtajās sūdzībās par atlīdzību regulēšanu būtisks neapmierinātības iemesls ir neskaidra komunikācija un kavējumi lēmumu pieņemšanā.
II. Pārbaudes mērķis un norise
Latvijas Banka 2026. gada maijā–septembrī veica tematisko pārbaudi par privātīpašuma apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas procesa organizāciju. Tās mērķis bija vērtēt, kā apdrošinātāji ir izveidojuši un kontrolē atlīdzību regulēšanas sistēmu un kā šie risinājumi var ietekmēt klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Pamatojoties uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 41. panta devīto daļu, astoņi apdrošinātāji aizpildīja pašnovērtējuma anketu ar 21 jautājumu septiņās jomās un iesniedza pamatojošos dokumentus. Individuālo tikšanos laikā tika precizētas atbildes un demonstrēts klienta ceļš atlīdzības regulēšanas procesā, termiņu un pilnvaru izpildes kontroles un sūdzību reģistri. Informācija tika vērtēta pēc vienotiem kritērijiem.
Pārbaudē netika vērtētas individuālas atlīdzību lietas un netika pārbaudīta konkrētu lēmumu pamatotība. Tādēļ secinājumi attiecas uz procesu organizāciju un kvalitātes pārvaldības mehānismiem, nevis pierāda konkrētus klientiem radītus zaudējumus vai faktisku kavējumu apmēru.
III. Pārbaudes rezultāti un Latvijas Bankas uzraudzības gaidas
Apdrošinātājiem kopumā ir definēti atlīdzību regulēšanas procesa posmi un klienta saskares punkti, noteikti iekšējie mērķa termiņi, ieviesti lēmumu apstiprināšanas līmeņi un krāpšanas riska kontroles, kā arī tiek uzturēti sūdzību reģistri. Iekšējie mērķa termiņi daudzos gadījumos ir īsāki par normatīvajiem. Vienlaikus pārbaude parāda atšķirīgu kvalitātes kontroles briedumu. Turpmākajos četros blokos par katru jomu vienkopus sniegti konstatējumi, labā prakse un uzraudzības gaidas.
1. Klientam saprotams un paredzams atlīdzību regulēšanas process
Pārbaudē konstatētais un nozīme klientam. Nepieciešamo dokumentu savlaicīga neiesniegšana ir biežs atlīdzību lietu kavējumu iemesls, taču klients ne vienmēr jau pieteikuma iesniegšanas brīdī uzzina visas prasības. Ilgstošās lietās apdrošinātāji ne vienmēr proaktīvi informē par lietas virzību. Atlīdzību izskatīšanas ilgums tiek mērīts no dažādiem sākumpunktiem, tādēļ iekšējie rādītāji ne vienmēr atspoguļo visu klienta gaidīšanas laiku. Daļai apdrošinātāju termiņu kontrole ir manuāla un atkarīga no darbinieku darba organizācijas. Šādi risinājumi var radīt papildu saziņu, nenoteiktību un risku savlaicīgi nepamanīt kavējumus; pati manuālā kontrole gan nenozīmē neatbilstošu kvalitāti.
Identificētā labā prakse un ieguvums klientam. Atsevišķi apdrošinātāji izmanto automatizētu termiņu uzraudzību ar atgādinājumiem un eskalāciju vadītājam, mēra ilgumu gan no pieteikuma, gan no visu dokumentu saņemšanas, kā arī paātrināti izskata vienkāršas lietas līdz noteiktam summas slieksnim. Tiek izmantoti negadījuma cēlonim pielāgoti dokumentu saraksti, vienkāršā valodā rakstītas vēstules un statusa ziņas. Šie risinājumi var mazināt nevajadzīgu gaidīšanu un padarīt procesu klientam paredzamāku.
Latvijas Bankas gaidas. Apdrošinātājam jānodrošina skaidra sākotnējā informācija par dokumentiem un paredzamo izskatīšanas ilgumu, proaktīva saziņa ilgstošās lietās un sistemātiska termiņu kontrole. Jāvērtē gan normatīvo termiņu ievērošana, gan kopējais laiks no pieteikuma saņemšanas. Kontroles forma var būt proporcionāla darbības apmēram, taču tai jāļauj savlaicīgi identificēt kavējumus.
2. Atlīdzību lēmumu kvalitāte un klientu interešu aizsardzība
Pārbaudē konstatētais un nozīme klientam. Apdrošinātāji reti novērtē, cik saprotams klientiem ir pieņemto lēmumu pamatojums; klientu aptaujas anketas ne vienmēr tiek nosūtītas tiem klientiem, kuriem atlīdzība atteikta. Biežs atteikuma iemesls ir tas, ka pieteiktais risks nav iekļauts apdrošināšanas segumā. Tas var būt signāls atšķirībai starp klienta gaidām un līguma saturu, taču pats par sevi nepierāda produkta vai tā izplatīšanas kvalitātes trūkumu. Klientam ir svarīgi ne tikai saņemt pamatotu lēmumu, bet arī saprast, kā tas attiecas uz viņa situāciju.
Identificētā labā prakse un ieguvums klientam. Daļa apdrošinātāju regulāri pārbauda atlīdzību lietu izlasi pēc vienotiem kvalitātes kritērijiem, sniedz darbiniekiem atgriezenisko saiti un ziņo rezultātus vadībai. Lēmumiem tiek pievienoti detalizēti zaudējumu aprēķini; vēstuļu sagataves veidotas vienkāršā valodā. Darbinieki apmācībās un īpašās priekšlikumu platformās norāda uz neskaidrībām procesos un noteikumos. Šāda pieeja var veicināt konsekventākus un saprotamākus lēmumus.
Latvijas Bankas gaidas. Apdrošinātājam sistemātiski jāvērtē lēmumu kvalitāte, īpašu uzmanību pievēršot atteikumiem un daļējām izmaksām, un jāsniedz klientam saprotams pamatojums par konkrētajiem apstākļiem, piemērotajiem līguma noteikumiem un apstrīdēšanas iespējām. Klientu pieredzes novērtēšanā jāietver arī atteikumu saņēmēji. Digitalizācijai jābūt savienotai ar efektīvu lēmumu kvalitātes kontroli, pārskatīšanas iespējām un pieejamiem alternatīviem saziņas kanāliem.
3. Mācīšanās no klientu pieredzes un produktu pilnveide
Pārbaudē konstatētais un nozīme klientam. Pieci no astoņiem apdrošinātājiem par sūdzību uzskata jebkuru mutvārdu vai rakstveida neapmierinātības izpausmi, divi – tikai rakstveidā fiksētu neapmierinātību, bet vienam sūdzības definīcija nav noteikta. Atšķirīgas pieejas var apgrūtināt pilnīga priekšstata iegūšanu par klientu neapmierinātību; tās pašas par sevi šīs pārbaudes ietvaros netika kvalificētas kā konkrēti normatīvu pārkāpumi. Atlīdzību un atteikumu dati produktu pārraudzībā bieži tiek izmantoti pēc nepieciešamības, nevis sistemātiski. Tā var nepamanīt atkārtotas neskaidrības segumā vai komunikācijā.
Identificētā labā prakse un ieguvums klientam. Daļa apdrošinātāju klasificē sūdzības pēc pamatcēloņiem, analizē atkārtotas tendences, aptaujā arī klientus, kuriem atlīdzība atteikta, un analizē klientu zvanu saturu, tostarp ar mākslīgā intelekta rīkiem. Atteiktās un apstrīdētās atlīdzības un izplatīšanas riski tiek regulāri izvērtēti produktu pārvaldības komitejā. Pēc 2024. gada lietusgāzēm atsevišķi apdrošinātāji, izmantojot atlīdzību pieredzi, ieviesa nokrišņu radītu zaudējumu segumu. Šādi risinājumi palīdz novērst atkārtotas problēmas un uzlabot produktu atbilstību klientu vajadzībām.
Latvijas Bankas gaidas. Apdrošinātājam jānodrošina atbilstoša neapmierinātības izpausmju identificēšana un sūdzību pārvaldība, regulāri jāanalizē sūdzību, atteikumu un apstrīdēto lēmumu pamatcēloņi un jāizmanto secinājumi produktu, noteikumu, komunikācijas un procesu pilnveidē.
4. Sadarbības partneru iesaiste un vienota pakalpojuma kvalitāte
Pārbaudē konstatētais un nozīme klientam. Sadarbības partneru sniegto pakalpojumu kvalitāte nereti tiek vērtēta galvenokārt pēc klientu sūdzībām. Šāda pieeja var neatklāt problēmas, par kurām klients nav sūdzējies. Ja līgums noslēgts ar brokera starpniecību, apdrošinātāja rīcībā ne vienmēr ir klienta, bet tikai brokera kontaktinformācija. Tas var apgrūtināt tiešu saziņu, lai gan pati saziņa ar brokera starpniecību nav uzskatāma par nepilnību, ja informācija klientu sasniedz savlaicīgi.
Identificētā labā prakse un ieguvums klientam. Pārbaudē identificētā labā prakse citās procesa jomās – sistemātiska kvalitātes kontrole, skaidri kritēriji, statusa uzraudzība un strukturēta klientu atsauksmju analīze – nodrošina izmantojamu pieeju arī sadarbības partneru pārvaldībai.
Latvijas Bankas gaidas. Apdrošinātājam jāuzrauga klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāte arī tajos procesa posmos, kuros iesaistīti ārējie pakalpojumu sniedzēji. Partneru kvalitāte jāvērtē ne tikai pēc sūdzībām, bet arī pēc atbilstošiem procesa kvalitātes kritērijiem. Sadarbībā ar brokeriem jānodrošina uzticama un savlaicīga klientam nepieciešamās informācijas nodošana.
IV. Turpmākā rīcība
Tematiskā pārbaude rāda, ka nozarē jau ir izveidoti būtiski atlīdzību regulēšanas procesa pamati un pastāv praktiski risinājumi, ar kuriem uzlabot klienta pieredzi. Daļai šo risinājumu, piemēram, skaidrākai saziņai, regulārai lēmumu kvalitātes pārbaudei un sūdzību pamatcēloņu analīzei, nav nepieciešami būtiski tehnoloģiski ieguldījumi.
Latvijas Banka aicina visus apdrošinātājus izvērtēt četros tematiskajos blokos formulētās gaidas un pārbaudē identificēto labo praksi, piemērojot to savai darbībai un riskiem. Šīs gaidas skaidro vēlamo pakalpojuma kvalitāti un nav interpretējamas kā vienota obligāta tehnoloģiskā risinājuma noteikšana.
Apdrošinātāja atbildība par kvalitatīvu atlīdzību regulēšanas procesu neaprobežojas ar pareiza lēmuma pieņemšanu normatīvajā termiņā. Klientam ir svarīgi arī tas, kā viņš nonāk līdz lēmumam: vai process ir saprotams, paredzams, savlaicīgs un taisnīgs. Tieši šāda procesa pārvaldība stiprina patērētāju aizsardzību un uzticēšanos apdrošināšanai.