Publicēts: 15.12.2022.

Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem un, pamatojoties uz būtisko inflācijas perspektīvas kāpumu, sagaida, ka likmju paaugstināšana turpināsies. Konkrētāk, Padome uzskata, ka vēl būs būtiski nepieciešams stabilā tempā paaugstināt procentu likmes, lai panāktu līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, nodrošinot savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Noturot procentu likmes ierobežojošā līmenī, laika gaitā tiks samazināta inflācija, jo saruks pieprasījums, kā arī tiks nodrošināta aizsardzība pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku. Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.

Galvenās ECB procentu likmes ir būtiskākais Padomes monetārās politikas nostājas noteikšanas instruments. Padome šodien arī apsprieda Eurosistēmas monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru normalizēšanas principus. Sākot ar 2023. gada martu, aktīvu iegādes programmas (AIP) portfelis tiks samazināts mērenā un prognozējamā tempā, jo Eurosistēma pilnībā atkārtoti neieguldīs vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Līdz 2023. gada 2. ceturkšņa beigām samazinājums veidos vidēji 15 mljrd. euro mēnesī un vēlāk tiks noteiks tā turpmākais temps.

Padome februāra sanāksmē publiskos detalizētus AIP atlikuma samazinājuma parametrus. Padome regulāri atkārtoti izvērtēs AIP portfeļa samazināšanas tempu, lai nodrošinātu tā atbilstību kopējai monetārās politikas stratēģijai un nostājai, lai nodrošinātu tirgus darbību un saglabātu stingru kontroli pār nosacījumiem īstermiņa naudas tirgū. Līdz 2023. gada beigām Padome arī pārskatīs īsa termiņa procentu likmju noteikšanas darbības regulējumu, kas sniegs informāciju par bilances normalizēšanas procesa noslēgumu.

Padome pieņēma šīsdienas lēmumu paaugstināt procentu likmes un sagaida, ka tās tiks vēl būtiski paaugstinātas, jo inflācija joprojām ir pārāk augsta, un paredzams, ka tā pārlieku ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi inflācija novembrī bija 10.0% (nedaudz zemāka nekā oktobrī – 10.6%). Inflācijas samazināšanos galvenokārt noteica zemāka enerģijas cenu inflācija. Pārtikas cenu inflācija un pamatā esošais cenu spiediens visā tautsaimniecībā pastiprinājies un turpināsies vēl kādu laiku. Ārkārtīgi lielas nenoteiktības apstākļos Eurosistēmas speciālisti koriģējuši un būtiski palielinājuši inflācijas aplēses. Tagad tiek pieņemts, ka vidējais inflācijas līmenis 2022. gadā sasniegs 8.4%, iekams samazināsies līdz 6.3% 2023. gadā. Gaidāms, ka inflācija ievērojami saruks gada laikā. Pēc tam paredzams, ka inflācija 2024. gadā būs vidēji 3.4% un 2025. gadā – vidēji 2.3%. Paredzams, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā vidēji būs 3.9% un 2023. gadā palielināsies līdz 4.2%, iekams 2024. gadā saruks līdz 2.8% un 2025. gadā – 2.4%.

Euro zonas ekonomiskā aktivitāte, iespējams, saruks šajā ceturksnī un nākamajā ceturksnī enerģijas krīzes, lielas nenoteiktības, pasaules ekonomiskās aktivitātes pavājināšanās un stingrāku finansēšanas nosacījumu rezultātā. Saskaņā ar jaunākajām Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm recesija būtu relatīvi īslaicīga un virspusēja. Tomēr gaidāms, ka izaugsme nākamajā gadā būs ierobežota un tā ir koriģēta un būtiski pazemināta salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm. Ilgāka termiņa skatījumā paredzams, ka izaugsme atjaunosies, izzūdot pašreizējiem kavējošajiem faktoriem. Kopumā Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses tagad paredz, ka 2022. gadā tautsaimniecības izaugsme būs 3.4%, 2023. gadā – 0.5%, 2024. gadā – 1.9% un 2025. gadā – 1.8%.

Galvenās ECB procentu likmes

Padome nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem. Tādējādi galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tiks paaugstināta (attiecīgi līdz 2.50%, 2.75% un 2.00%), sākot ar 2022. gada 21. decembri.

Aktīvu iegādes programma (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PĀAIP)

Padome paredz turpmāk atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus līdz 2023. gada februāra beigām. Pēc tam AIP portfelis mērenā un prognozējamā tempā tiks samazināts, Eurosistēmai vairs pilnībā atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Līdz 2023. gada 2. ceturkšņa beigām samazinājums veidos vidēji 15 mljrd. euro mēnesī un vēlāk tiks noteiks tā turpmākais temps.

Attiecībā uz PĀAIP Padome paredz arī turpmāk atkārtoti ieguldīt šīs programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Padome turpinās atkārtoti ieguldīt no PĀAIP portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, lai novērstu ar pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus.

Refinansēšanas operācijas

Bankām atmaksājot ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju ietvaros aizņemtos līdzekļus, Padome regulāri novērtēs, kā aizdevumu mērķoperācijas palīdz uzturēt tās monetārās politikas nostāju.

***

Padome ir gatava savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā atgriežas tās 2% mērķa līmenī. Lai novērstu nevēlamu haotisku tirgus dinamiku, kas rada nopietnu apdraudējumu monetārās politikas transmisijai visās euro zonas valstīs, ir pieejams Transmisijas aizsardzības instruments, tādējādi ļaujot Padomei efektīvāk izpildīt tās uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti.

Preses konferencē, kas sāksies šodien plkst. 14.45 pēc Viduseiropas laika, ECB prezidente komentēs apsvērumus, uz kuriem balstās šie lēmumi.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Citi jaunumi

26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...