Publicēts: 06.12.2021.
  • ECB sagaida, ka līdz 2024. gadam tiks izraudzīts jauns eiro banknošu dizains.
  • ECB uzklausīs sabiedrības viedokli.
  • Dažādu nozaru ekspertu grupa konsultēs Padomi par jaunajiem dizaina motīviem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem. Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024. gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eiro zonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eiro zonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei. Pamatojoties uz eiro zonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas. Pašreizējā eiro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus.

"Eiro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums," norādīja ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde). "Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem."

Pēc konsultatīvās grupas priekšlikumiem ECB aicinās sabiedrību paust viedokli par izvērtēšanai atlasītajiem motīviem. Pēcāk tiks rīkots jauno banknošu dizaina konkurss, un tad ECB vēlreiz apspriedīsies ar sabiedrību. Padome pieņems galīgo lēmumu.

Šis process uzsākts pēc ECB Padomes apņemšanās nodrošināt inovatīvas un drošas banknotes, kas vienotu eiropiešus. Jaunākais pētījums par patērētāju maksāšanas paradumiem eiro zonā (SPACE) liecināja, ka 2019. gadā skaidrā nauda vēl arvien bija vispopulārākais maksāšanas līdzeklis personīgi veiktajiem maza apjoma maksājumiem. Neraugoties uz bezskaidrās naudas maksājumu apjoma palielināšanos pandēmijas laikā, pieaudzis pieprasījums pēc skaidrās naudas – to nosaka skaidrās naudas kā vērtību uzkrāšanas līdzekļa būtiskā loma. Eirosistēma 2030. gada skaidrās naudas stratēģijas ietvaros īsteno konkrētus pasākumus, lai skaidrā nauda arī tālākā nākotnē būtu pieejama un vispāratzīta kā maksāšanas līdzeklis, t.sk. pēc iespējamās digitālā eiro ieviešanas.

"Vēlamies izstrādāt tādas eiro banknotes, ar kurām Eiropas iedzīvotāji var identificēties un kuras tie ar lepnumu izmantos maksājumiem," teica ECB Valdes loceklis Fabio Paneta (Fabio Panetta). "Eiro banknošu jaunā dizaina izstrādes process notiks vienlaikus ar mūsu pētījumiem par digitālo eiro. Abu projektu mērķis ir īstenot mūsu uzdevumu nodrošināt eiropiešiem drošu un uzticamu naudu."

Pēc dizaina izstrādes procesa beigām Padome pieņems lēmumu par jauno banknošu izgatavošanu un potenciālo emisijas datumu.

Banknošu dizaina motīvu konsultatīvā grupa

Alise Tvemlova (Alice Twemlow; Nīderlande), grafiskā dizaina un vizuālās kultūras vēstures, teorijas un socioloģijas profesore, Amsterdamas Universitāte
Kosts Varotsoss (Costas Varotsos; Grieķija), mākslinieks un profesors, Saloniku Nacionālās Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāte
Dimitrijs Mihaelidiss (Demetrios Michaelides; Kipra), klasiskās arheoloģijas emeritus profesors, Kipras Universitāte
Elvira Marija Korreja Fortunatu (Elvira Maria Correia Fortunato; Portugāle), vicerektore, Lisabonas Universitāte NOVA
Fabio Beltrams (Fabio Beltram; Itālija), cietvielu fizikas profesors, Scuola Normale Superiore
Fintans O'Tūls (Fintan O'Toole; Īrija), Prinstonas Universitātes īru valodas profesors un laikraksta The Irish Times žurnālists
Ieva Zībārte (Latvija), Zuzeum izstāžu centra vadītāja 
Jana Arbaitere (Jana Arbeiter; Slovēnija), profesora asistente un pētniece, Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
Liza Borgenhaimere (Lisa Borgenheimer; Vācija), informācijas dizaina profesore, Süddeutsche Zeitung
Mārija Virkala (Maaria Wirkkala, Somija), māksliniece
Marija Marceļonīte-Paļuke (Marija Marcelionytė-Paliukė; Lietuva), profesore, Viļņas Mākslas Akadēmija
Nurija Olivera (Nuria Oliver, Spānija), ELLIS Alicante Unit direktore un līdzdibinātāja un DataPop Alliance galvenā datu zinātniece
Patriks Sanavija (Patrick Sanavia; Luksemburga), direktors, Luksemburgas Nacionālā mantojuma birojs
Pēters Aufreiters (Peter Aufreiter; Austrija), ģenerāldirektors un zinātniskais izpilddirektors, Vīnes Zinātnes un tehnoloģiju muzejs
Silvija Mihalikova (Silvia Miháliková; Slovākija), profesore un pētniece, Slovākijas Zinātņu akadēmija, Socioloģijas institūts, Trnavas Universitāte
Stefāns Distanžēns (Stéphane Distinguin; Francija), dibinātājs un izpilddirektors, Fabernovel
Stefans Vanfleterens (Stephan Vanfleteren; Beļģija), fotogrāfs
Vladimirs Taigers (Vladimir Taiger; Igaunija), grafiskais dizaineris, drošas iespiešanas spiestuve Vaba Maa

Maltas pārstāvis vēl nav iecelts.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Georginas Garigas Sančesas (Georgina Garriga Sánchez; tālr. +49 69 1344 95368.

Citi jaunumi

10.09.2024.

Latvijas Banka rīko ekspertu sarunu "Kā veicināt mājokļu kreditēšanu reģionos?"

Piektdien, 2024. gada 20. septembrī, Latvijas Banka rīko...
09.09.2024.

Uzņēmumus aicina pieteikt savus sasniegumus Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvai 2024

Latvijas Banka, Tieslietu ministrija un Korporatīvās pārvaldības...
09.09.2024.

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei

Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas...
06.09.2024.

Ar ES atbalstu stiprinās Latvijas un Lietuvas noturību pret krāpniecību un uzlabos digitālo finanšu pratību

Šodien uzsākts vērienīgs projekts ar mērķi stiprināt Latvijas...
05.09.2024.

Neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, kreditēšanas jomā vēl ir daudz iespēju progresam

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu Pieejamības Pārskatu...
04.09.2024.

Zemākais punkts banku jomā un kreditēšanā ir aiz muguras

Vai pienācis laiks nākamajam eiro procentu likmju samazinājumam?...
04.09.2024.

Latvijas Banka rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē"

2024. gada 2. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā...
03.09.2024.

Latvijā 2024. gada 1. pusgadā veikti 395 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 491.8 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
29.08.2024.

Latvijas Banka aicina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus uz pirmslicencēšanas konsultācijām

Latvijas Banka aicina uz pirmslicencēšanas konsultācijām...
15.08.2024.

Ieguldījumu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbība 2023. gadā

2023. gadā notika būtiskas strukturālas izmaiņas Latvijā...
15.08.2024.

Reģionos nepieciešama individuālāka pieeja finanšu pakalpojumu sniegšanā

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu...
13.08.2024.

ASV un Latvijas mācību programmā stiprinās virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju darbības risku uzraudzību

No 13. līdz 15. augustam Latvijas Bankā notiks mācības,...