Publicēts: 06.10.2020.

Pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, Swedbank ir uzsākusi 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības palikušas.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks:

Pirmā no Latvijas komercbankām ir iedarbinājusi praktisku mehānismu, kā tiks dzēstas vai būtiski samazinātas iepriekšējās krīzes laika bezcerīgās hipotekārās parādsaistības. Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam, kuri līdz šim bija izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti doties darba gaitās ārpus Latvijas. Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek pieņemts Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda rakstura ekonomiskām grūtībām.

Ceru un sagaidu, ka “Swedbank” piemēram tuvākajā laikā sekos citas vadošās komercbankas.

Būtiski, lai šīs ieceres tiek izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši, saprotami un ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā.

Par šīs idejas praktiskās ieviešanas rezultātiem varēsim spriest gada beigās, iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro parādsaistību dzēšanas mehānismu iedarbinot plašākam komercbanku lokam un apkopojot statistiku, cik plaši un kādam cilvēku lokam tas piemērots. Tomēr jau tagad, ņemot vērā lielo cilvēku interesi, var teikt, ka šis ir ļoti būtisks solis daudzu mūsu tautiešu atgriešanai ekonomikā. Tāpēc vēlos atkārtoti izteikt pateicību Saeimai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī finanšu sektoram par atbalstu šai iecerei. Mēs Latvijas Bankā turpināsim sekot līdzi šim procesam, tostarp analizējot Kredītu reģistra datus par saistību dinamiku.

Tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās. Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums.

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...