Latvijas Banka ilgstoši un mērķtiecīgi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir strādājusi, lai panāktu izrāvienu kreditēšanā. Tas rezultējies ar pozitīvām tendencēm pēdējo gadu laikā. Piemēram, kopš 2023. gada sākuma lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozarēm banku izsniegto kredītu atlikums Latvijā audzis par 35.5 %, lauksaimniecības apakšnozarei par 30 %, kamēr uzņēmumiem kopumā tas audzis par 29 %. Kreditēšana šajās nozarēs ir augusi straujāk par kopējo uzņēmumu kreditēšanu un IKP pieaugumu (nominālais IKP audzis par 21 %), sniedzot nozarēm iespēju investēt un kļūt konkurētspējīgākām ārpus Latvijas robežām.
Nereti novērots, ka bankas, neizprotot vai nespējot novērtēt kādu risku, no tā vadības atsakās. Praksē tas nozīmē negatīvu ietekmi uz uzņēmumu sadarbību ar bankām un kreditēšanu. Latvijas Bankas vadlīnijas dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai ir brīvprātīgi izmantojams praktisks instruments – metodoloģija – bankām, kā savā darbībā vērtēt vienu no dabas risku komponentēm; tās nav kreditēšanas vadlīnijas bankām, un tās nav norādes nozarēm vai uzņēmumiem.
Dabas riskus veido fiziskie riski (pārmērīgs sausums, augsnes kvalitātes pasliktināšanās, plūdi), kas izriet no dabas resursu pieejamības un kvalitātes samazināšanās un tieši ietekmē uzņēmuma darbību, kā arī pārejas riski, kas saistīti ar tiesiskām, tehnoloģiskām vai tirgus izmaiņām ceļā uz bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu. Šajos riskos ietverta arī uzņēmuma paša ietekme uz dabas daudzveidību, jo tā var veicināt minēto risku iestāšanos. Abi dabas riska veidi var radīt nozīmīgu finansiālu ietekmi uz uzņēmumu darbību, tāpēc finanšu sektors tiem pievērš uzmanību.
Līdz šim nav bijusi izstrādāta Latvijas apstākļiem piemērota metodoloģija ietekmes uz dabas daudzveidību riska vērtēšanai. Ja šāds risks tiek vērtēts, tad ierasti tiek pielietotas citas starptautiskas metodoloģijas, piemēram, ENCORE. Tā ir universāla, bet ne vienmēr atbilstoša katras valsts situācijai, un Latvijas apstākļos tā ir krietni ierobežojošāka.
Latvijas Bankas vadlīnijas mazina identificētās ietekmes uz dabas daudzveidību apjomu nozīmīgai daļai kredītiestāžu kredītportfeļa, īpaši nekustamo īpašumu jomā, kas nozīmē to, ka tās ir mazāk ierobežojošas un ekonomikai labvēlīgākas. Salīdzinājumā ar ENCORE metodoloģiju sašaurināts ietekmes uz dabas daudzveidību definējums no nozarēm kopumā uz konkrētām atsevišķu nozaru darbībām, kas rada nelabvēlīgu ietekmi uz dabas daudzveidību.
Vadlīnijas ir Latvijas zinātnieku izstrādāta Latvijas situācijai piemērotāka metodoloģija un brīvprātīgi lietojams instruments bankām, kuras atbilstoši savai darbības stratēģijai un akcionāru risku apetītei pievērš pastiprinātu uzmanību vides un ietekmes uz dabas daudzveidību risku vērtējumiem.
Svarīgi atcerēties, ka banku kredītpolitiku neveido tikai vides apsvērumi. Kreditēšanas lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot arī citus faktorus un riskus. Vadlīnijas nenosaka prasības lauksaimniekiem vai mežsaimniekiem. Tajās saimnieciskā darbība tiek vērtēta tikai no uzņēmuma darbības ietekmes uz dabas daudzveidību, un šāds vērtējums nav paredzēts un uzskatāms par vispārēju darbības novērtējumu vai obligātu prasību.
Vides risku pārvaldība finanšu sektorā joprojām ir attīstības stadijā, tādēļ satraukumam par pārmērīgām prasībām nav pamata. Lai gan Eiropas Savienības regulējums un uzraudzības prasības paredz, ka bankām ir jāidentificē, jānovērtē, jāpārvalda un jāuzrauga klimata un vides riski, metodoloģiju, datu un praktiskās ieviešanas pilnveidošana notiek pakāpeniski. Tas nozīmē, ka uzraudzības mērķis ir nodrošināt pakāpenisku banku klimata un vides risku pārvaldības pilnveidi, ņemot vērā metodoloģiju un datu pieejamības attīstību.
Bankām jau patlaban ir pienākums izvērtēt vides, sociālos un pārvaldības (ESG) riskus. To paredz ES regulējums, it īpaši Kapitāla prasību regula (CRR), Kapitāla prasību direktīva (CRD), kā arī Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes. Savukārt Eiropas Centrālā banka savā klimata un vides risku ceļvedī ir izklāstījusi uzraudzības gaidas klimata un vides risku pārvaldībai.
Bankām ir jāizvērtē, cik lielā mērā ESG riski var ietekmēt to darbību, ņemot vērā bankas biznesa modeli, stratēģiju, kredītportfeli un citus būtiskus faktorus. Vienlaikus šajā jomā tiek piemērots proporcionalitātes princips, ņemot vērā bankas lielumu, darbības modeli un identificēto risku būtiskumu. Tādēļ, ja konkrēts ESG risks ir identificēts kā būtisks, bankas veic padziļinātu šī riska pārvaldību un integrēšanu risku pārvaldības procesos.
Latvijas Banka ir atvērta dialogam ar dažādām nozarēm. Līdz šim vadlīniju izstrādes gaita, saturs un nozīme banku darbībā un risku vadības uzraudzībā ir pārrunāta ar bankām, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, dažādu ministriju pārstāvjiem, un dialogs turpinās. Vadlīnijas tiks pilnveidotas, izvērtējot saņemtos priekšlikumus.