Krāpniecība turpina būt viens no sabiedrībā apspriestākajiem tematiem. Līdz ar bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvara palielināšanos krāpnieki izstrādā arvien jaunas shēmas un paņēmienus, lai apmānītu iedzīvotājus. Latvijas Banka saskaņā ar "Statistisko datu par klientu maksājumiem sagatavošanas un iesniegšanas noteikumiem" kopš 2022. gada. 1. pusgada apkopo krāpniecisko maksājumu skaitu un apjomu. Par ko liecina jaunākā statistika, kas apkopota par 2025. gadu?
Krāpniecības tendences karšu maksājumos un kredīta pārvedumos
2025. gadā kopumā tika veikti 35.7 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 10.7 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais veikto krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet kopējais veikto krāpniecisko maksājumu apjoms samazinājās par 10 %.
No kopējā krāpniecisko maksājumu skaita 2025. gadā 20 % (7.1 tūkst.) bija kredīta pārdevumi, bet 80 % (28.6 tūkst.) karšu maksājumu. Savukārt apjoma ziņā viss ir bijis otrādi – lielākā daļa no krāpniecisko maksājumu apjoma, proti, 77 % (8.3 milj. eiro) bija kredīta pārvedumi, bet 23 % (2.4 milj. eiro) – karšu maksājumi.
2025. gadā kredīta pārvedumiem bija mazāks krāpniecisko maksājumu skaits – vidēji 19 maksājumi dienā, bet lielāks to apjoms – viena krāpnieciskā kredīta pārveduma vidējais apjoms bija 1168 eiro. Savukārt krāpniecība ar karšu maksājumiem ir bijusi biežāka – vidēji 78 maksājumi dienā, toties apjoma ziņā maksājumi bijuši mazāki – viena tāda maksājuma vidējais apjoms bijis 85 eiro.
| 2025.gads | Vidējais maksājumu skaits dienā | Viena maksājuma vidējā summa, eiro |
| Kredīta pārvedumi | 19 | 1168 |
| Krāpnieciskie karšu maksājumi | 78 | 85 |
Kredīta pārvedumi
2025. gadā tika veikts 7.1 tūkstotis krāpniecisko kredīta pārdevumu 8.3 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu veikto krāpniecisko kredīta pārvedumu skaits samazinājās par 14 %, bet apjoms – par 17 %.
No kopējā 2025. gadā veikto kredīta pārvedumu skaita (336 milj.) vidēji 0.002 % (7.1 tūkst.) bija krāpnieciski.
No visiem krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem 99.8 % (7.1 tūkst.) ir uzsākti elektroniski, un šādu darījumu apjoms veido 96.2 % (7.9 milj. eiro) no kopējās ar kredīta pārvedumiem izkrāptās summas, pārējā šādu maksājumu daļa ir uzsākta papīra dokumenta veidā.
Kā liecina apkopotā statistika, 94 % (6.6 tūkst.) gadījumu no elektroniski uzsāktiem krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem bija veikti ar drošu lietotāja autentifikāciju, un šādu krāpniecisko darījumu apjoms veidoja 99 % (7.8 milj. eiro). Notiekot šādai krāpniecībai, maksātājs pats, autentificējot maksājumu, labticīgi pārskaita līdzekļus.
Šāda statistika skaidri parāda, ka problēma nav drošas autentifikācijas trūkumā, bet gan tajā, kā krāpnieki veikli manipulē ar cilvēku uztveri un emocijām, un tehniskie drošības mehānismi darbojas, taču cilvēki tiek pārliecināti tos izmantot krāpnieku interesēs. Līdz ar to pat visspēcīgākie tehniskie drošības risinājumi nespēs pasargāt, ja tiek apieta cilvēku kritiskā domāšana. Drošība digitālajā vidē ir ne tikai jautājums par tehnoloģijas attīstību, bet arī par cilvēku paradumiem un zināšanām. Tāpēc joprojām būtiski ir pārbaudīt maksājuma datus, neļauties steigai un jautājumu vai šaubu gadījumā sazināties ar savu banku.
Elektroniski uzsāktajos krāpnieciskajos kredīta pārvedumos, kas apstiprināti ar drošu lietotāja autentifikāciju, 64 % gadījumu krāpnieks manipulē ar maksātāju, kurš pats labticīgi pārskaita līdzekļus uz kontu, kas, viņaprāt, pieder otrai darījuma pusei, 36 % šādu gadījumu krāpnieks izmanto viltotus maksājuma uzdevumus pēc tam, kad, izmantojot viltu, ir ieguvis maksātāja vai maksājuma saņēmēja sensitīvus maksājuma datus.
Karšu maksājumi
2025. gadā tika veikti 28.6 tūkstoši krāpniecisko karšu maksājumu 2.4 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu veikto krāpniecisko karšu maksājumu skaits palielinājās par 20 %, bet to apjoms – par 27 %.
Vidēji no 2025. gadā veikto karšu maksājumu skaita (559 milj.) krāpniecisko maksājumu īpatsvars ir 0.005 % (28.6 tūkst. krāpniecisko maksājumu).
No visiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem 96 % (27.3 tūkst.) ir uzsākti elektroniski, un šādu darījumu apjoms veido 94 % (2.3 milj. eiro) no kopējās ar karšu maksājumiem izkrāptās summas, pārējā šādu maksājumu daļa ir uzsākta neelektroniski.
Elektroniski uzsāktajos karšu maksājumos 90 % gadījumu krāpnieks pēc tam, kad tas viltus ceļā ir ieguvis maksātāja/maksājuma saņēmēja sensitīvus maksājuma datus, ir izdevis viltotu maksājuma uzdevumu, pārējos 10 % gadījumos krāpnieks ir manipulējis ar maksātāju.
81 % (22.1 tūkst.) no elektroniski uzsāktajiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem bija veikti bez drošas lietotāja autentifikācijas, un šādu krāpniecisko darījumu apjoms bija 44 % (994.7 tūkst. eiro), no tiem 53 % gadījumu maksājums ir veikts eiro zonas ietvaros un 47 % gadījumu – ārpus eiro zonas.
19 % (5.2 tūkst.) no elektroniski uzsāktajiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem bija veikti, izmantojot drošu lietotāja autentifikāciju, un šādu krāpniecisko darījumu apjoms bija 56 % (1.3 milj. eiro), no tiem 57 % gadījumu maksājums ir veikts eiro zonas ietvaros un 43 % gadījumu – ārpus eiro zonas.
Apkopotā statistika liecina, ka, neraugoties uz kopējā izkrāptā naudas apjoma samazinājumu, krāpniecisko darījumu skaits turpina pieaugt. Dominējošais krāpniecības risks ir saistīts ar maksātāja tiešu iesaisti darījuma apstiprināšanā, jo lielākā daļa (89 %) krāpniecisko elektroniski uzsākto maksājumu ir apstiprināti ar drošu lietotāja autentifikāciju, kas apliecina, ka tehniskie drošības risinājumi paši par sevi nespēj novērst krāpniecību gadījumos, kad krāpnieks manipulē ar maksātāju un panāk labticīgu maksājuma apstiprināšanu.
Krāpniecības mazināšanai joprojām ir nepieciešama kompleksa pieeja – maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāturpina pilnveidot darījumu uzraudzības mehānismi un izglītot klienti par krāpniecības shēmām un pazīmēm, savukārt maksātājiem palīdzēs savu sensitīvo datu aizsardzība un savlaicīga saziņa ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju un/vai policiju aizdomu gadījumā par krāpšanu.
Kopumā 2025. gada dati liecina, ka krāpniecība maksājumos joprojām ir aktuāls risks, kura ierobežošana prasa gan tehnoloģiskus risinājumus, gan augstu maksātāju informētības un kritiskās domāšanas līmeni.