Otrdien, 17. martā, Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai. Izmaiņu mērķis ir ieviest vienotu un efektīvāku uzraudzības modeli, mazināt administratīvo slogu un novērst funkciju dublēšanos.
Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas ieceri pārskatāmā nākotnē integrēt nebanku patēriņa kreditētājus vienotā finanšu sektora uzraudzības ietvarā, lai nodrošinātu caurskatāmu pieeju kreditētāju licencēšanā un uzraudzībā, mazinātu sadrumstalotību un birokrātisko slogu, sekmētu godprātīgu uzņēmējdarbību, klientiem saprotamus produktus un to nosacījumus, kā arī aizsargātu patērētāju intereses.
Nebanku patēriņa kreditēšanas segments strauji aug, kas nozīmē, ka pieaugs arī riski, kas ir prasmīgi jāuzrauga un jāvada. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir tieši šāds – integrēts un centralizēts uzraudzības modelis, 17 valstīs to veic finanšu sektora uzraugošā iestāde.
Latvijas Banka, uzraugot nebanku patēriņa kreditētājus, plāno īstenot sistēmisku pieeju, nevis fokusēties uz sūdzībām un pārkāpumiem, kad tie jau ir notikuši un no tiem cietuši patērētāji. Latvijas Banka pašlaik uzrauga vairāk nekā 200 dažādus finanšu tirgus dalībniekus, ikdienā analizē to darbības riskus, un uzraudzības aktivitātes fokusē uz tām jomām, kurās koncentrēti lielākie riski. Risku izvērtējumā balstīta uzraudzības pieeja daudzos gadījumos var samazināt, nevis palielināt uzraudzības aktivitātes.
Finanšu sektora tirgus dalībnieku uzraudzības konsolidācija: 1) samazinās uzraudzības izmaksas, kuras sedz finanšu nozares uzņēmumi, 2) mazinās sadrumstalotību, līdz ar to patērētājam būs vieglāk aizstāvēt savas tiesības, savukārt uzņēmējiem būs noteiktāka uzņēmējdarbības vide, 3) nodrošinās arī efektīvāku pārstāvību starptautiskajos novērtējumos un organizācijās, jo būs viens uzraudzības modelis un viena atbildīgā institūcija.
Latvijas Bankai jau ir izveidotas informācijas tehnoloģiju sistēmas un kanāli ziņošanai, kas pamatā tiks izmantoti, pārņemot funkcijas, līdz ar to nebūs nepieciešami būtiski ieguldījumi ne Latvijas Bankai, ne uzņēmumiem. 36 no 39 nebanku patēriņa kreditētājiem jau šobrīd ziņo statistikas datus Latvijas Bankai, izmantojot šos kanālus.
Lai detalizētāk pārrunātu dažādus uzrauga maiņas aspektus, Latvijas Banka bija izveidojusi 5 tematiskās darba grupas ar nebanku patēriņa kreditēšanas nozares un Fintech Latvija Asociācijas pārstāvjiem par šādām jomām: 1) AML; 2) kredītriska un patērētāju kredītspējas novērtēšana; 3) pārvaldība; 4) reklāmas ierobežojumi, 5) līgumā atklājamā informācija un saturs. Latvijas Banka ir atvērta dialogam un ir pārliecināta, ka atbildes tiks atrastas uz visiem jautājumiem, jo Latvijas Banka vadās pēc likumdevēja noteiktā regulējuma, vērtē nozari vienotā uzraudzības un finanšu stabilitātes ietvarā un ir vērsta uz problemātisko jautājumu risināšanu sadarbībā ar nozari.
Latvijas Banka ir tikusies ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, lai pārrunātu galvenās nebanku patērētāju kreditētāju nozares problēmas. Latvijas Banka apliecina, ka patērētāju tiesību aizsardzības fokuss nemazināsies, finanšu sektora patērētāju tiesības aizsardzības funkcijas tiks pārņemtas un veiktas pilnā apmērā, rūpīgi iedziļinoties problemātikā, izvērtējot iesniegumus un sniedzot priekšlikumus regulējuma pilnveidē.