Gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" publiskajā telpā izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus. Kopumā tie ietver visai vienpusēju informāciju: sektors ir apmierināts ar līdzšinējo uzraugu – Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) – un tā veikto uzraudzību, pārmaiņas nav nepieciešamas. Tomēr Latvijas Banka mudina skatīties plašāk, vai nebanku patēriņa kreditētāji var ieņemt nozīmīgāku lomu finanšu pakalpojumu pieejamībā un vērtēt, vai šis sektors strādā visas Latvijas sabiedrības interesēs un ievēro likumdevēja noteikumus.
Vai tiešām viss ir tik rožaini?
Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka.
Nebanku patēriņa kreditētājiem nenoliedzami ir svarīga loma Latvijas finanšu sistēmā un finanšu pakalpojumu pieejamībā. Latvijas Banka ir ieinteresēta, lai nebanku sektors aug, attīstās un tiek mazināti konkurences un uzņēmējdarbības šķēršļi, bet saredz arī jomas, kas ir uzlabojamas.
Dati rāda, ka kopš 2019. gada nebanku patēriņa kredītu portfelis pieaudzis vairāk nekā divas reizes par vidēji 16 % gadā. Tas ir krietni straujāk nekā komercbankās un rāda, ka pieprasījums pēc kredītiem ir un nebanku kreditētāji ir palīdzējušas to pieejamību uzlabot. Ne mazāk būtiski ir tas, ka nebanku patēriņa kredītiem procentu likmes ir ievērojami augstākas nekā banku patēriņa kredītiem un, lai arī nebanku aizdevēju kredītportfelis ir salīdzinoši mazs, tas veido būtisku un strauji augošu kredītu daļu, kas atrodas ārpustiesas parādu piedziņā. 2024. gadā parādu piedziņai tika nodotas 71 786 lietas. Turklāt, lai gan nebanku kreditētāju klientu skaits ir būtiski mazāks nekā bankām, patērētāju sūdzību skaits par nebanku kreditētājiem ir lielāks.
Nebanku sektora kredītu specifika, tostarp augstākas procentu likmes, kombinācijā ar piedziņā nodoto parādu pieauguma tempiem, kā arī apjomu rada riskus, kuru uzraudzībai jāpievērš pietiekama uzmanība, vērtējot, vai esošā komercprakse atbilst normatīvajos aktos noteiktajam, ir pietiekami uzraudzīta un vai tiek efektīvi novērsta negodprātīga komercprakse un aizsargātas patērētāju intereses.
Vairāk jāparūpējas par sociāli neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem
Strādājot finanšu pratības jomā, Latvijas Banka sastopas ar iedzīvotāju jautājumiem un neizpratni par dažādiem nebanku patēriņa kreditētāju pakalpojumiem. Bieži iedzīvotāji neizprot ne pakalpojumu būtību, ne arī to izmaksas, tāpēc lūdz Latvijas Bankai skaidrot atbildīgu aizņemšanos un nebanku pakalpojumus. Paši nebanku kreditētāji un PTAC nepietiekami skaidro aizņēmējiem pakalpojumus un to izmaksas un nenodrošina saprotamu informāciju.
Līdzšinējais darbs nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzībā ir bijis ar trūkumiem. Piemēram, pirms neilga laika tika plašāk vēstīts par PTAC nespēju pieņemt konkrētus lēmumus, vai piemērot sodus saistībā ar aizdevēju manevriem, lai apietu procentu griestus, ieviešot maksu par ātrāku naudas izmaksu. Tāpat regulāri publiski izskan gadījumi, kas liek uzdot jautājumus par prasībām atbilstošu un godprātīgu klientu maksātspējas vērtēšanu.
Esošā komercprakse ir iedzinusi izmisumā daudzus Latvijas iedzīvotājus no sociāli mazaizsargātajām grupām. Piemēram, Latvijas Bankā ir vērsusies biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", norādot, ka nebanku patēriņa kredīti tiek izsniegti personām, kuru vienīgais ienākumu avots ir valsts sociālais pabalsts, kura apmērs nav pietiekams, lai kredītu atmaksātu.
Ir saprotams, ka esošā nebanku kreditētāju uzraudzības kārtība nebanku kreditētājiem ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, tomēr Latvijas Bankas līdzšinējais izvērtējums sniedz virkni argumentu, kas apliecina vienotas uzraudzības pieejas ekonomiskos, lietderības, kā arī ievērojami lielākus sabiedrības interešu aizsardzības ieguvumus. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir tieši šāds – integrēts un centralizēts – uzraudzības modelis.
Godprātīgiem uzņēmumiem nav iemesla bažīties
Ņemot vērā, ka uzraugošās iestādes maiņas gadījumā nav iecerēts pārskatīt regulējuma prasības, godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerunā par stingrāku uzraudzības pieeju vai regulējuma maiņu, tāpat pašlaik nav plānots veikt šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību, kā tas nepatiesi tiek tiražēts publiskajā telpā. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.
Latvijas Bankai ir nozīmīga kompetence un pieredze darbības atbilstības uzraudzībā citos finanšu nozares segmentos un stabilitātes un noturības jautājumu uzraudzībā, kā arī finanšu pratības jomā. Tas nozīmē, ka, nododot nebanku kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai, kopumā Latvijā samazināsies birokrātiskais slogs – sadrumstalotība pa vairākām iestādēm, dažādās uzraudzības pieejas, funkciju izpildei nepieciešamais darbinieku skaits un uzņēmumu uzraudzības izmaksas. Sākotnējais Latvijas Bankas veiktais izvērtējums liecina, ka uzraudzības iestādes maiņas rezultātā nebanku patēriņa kreditētāju sektoram būtu iespēja ietaupīt turpat 1.5 miljonus eiro gadā.
Kopumā mēs runājam par papildu 38 tirgus dalībniekiem līdztekus vairāk nekā 230 finanšu tirgus dalībniekiem, kurus Latvijas Banka uzrauga pašlaik. Bažām par Latvijas Bankas kompetences trūkumu saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību nav pamata. Jau pašlaik Latvijas Banka izskata ap 300 sūdzībām gadā par finanšu tirgus dalībniekiem. Saistībā ar finanšu pakalpojumu pieejamību savā darbā gan uzraudzības, gan finanšu pratības jomā Latvijas Banka jau pašlaik pievērš pastiprinātu uzmanību patērētāju tiesību aizsardzības aspektiem, mudinot finanšu tirgus dalībniekus piedāvāt klientiem saprotamus finanšu produktus un skaidru informāciju par tiem.
Tāpat Latvijas Bankai ir veiksmīga pieredze, kā nodrošināt funkciju integrāciju. 2023. gadā tā integrēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un nodrošināja tādu pārvaldības modeli, kas strādā kvalitatīvi un īsteno konsekventu pieeju.
Valsts institūcijām ir pienākums rūpēties par sabiedrības labklājību
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā telekompānijai "TV3" atgādināja, kā savulaik nebanku kreditētāju uzraudzība nodota PTAC: "Patiesībā nebanku kreditēšana nonāca patērētāju tiesību uzraudzībā Ekonomikas ministrijas laukā, jo viņus tā īsti nebija, kur likt." Laikam ejot, tomēr būtu jāvērtē, vai process darbojas nevainojami un nav nepieciešams konsolidēt funkcijas, mazināt birokrātiju un nodrošināt lielāku labumu sabiedrībai.
To, ka tie nav tikai vārdi, apliecina, piemēram, Latvijas Bankas iniciatīva par hipotekāro kredītu pārkreditēšanas vienkāršošanu. Savulaik šai iecerei nebija plaša atbalsta, sastapāmies ar komercbanku sektora neapmierinātību, bet pašlaik sabiedrības ieguvums ir neapšaubāms – hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme pagājušā gada 11 mēnešos samazināta 11 078 kredītiem, kas summāri veido 17 % no Latvijas hipotekāro kredītu portfeļa gada sākumā. Vidējais likmes samazinājums ir ap 0.45–0.8 procentpunktiem. Tas ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus vidēji par 350 eiro gadā. Kopējais kredītņēmēju ietaupījums visa atlikušā kredītu termiņa laikā ir virs 50 miljoniem eiro.
Nebanku kreditētājiem Latvijas finanšu sektorā nenoliedzami ir svarīga vieta un daudzi šī sektora uzņēmumi dara labu darbu. Šis sektors dod savu artavu Latvijas tautsaimniecībai, tomēr tas nedrīkst notikt uz mazāk aizsargātu cilvēku rēķina. Valsts institūcijām ir pienākums rūpēties par to, lai sabiedrības neaizsargātākā daļa neiedzen sevi parādu jūgā, no kura nespēj izkļūt. Tāpēc jāpanāk, ka nebanku kreditētāji strādā godprātīgi un ievēro regulējumā noteiktās prasības. Savukārt PTAC ir pierādījis, ka labi spēj parūpēties par preču un pakalpojumu drošību un iedzīvotāju sūdzību izskatīšanu šajā jomā.
Paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā diskusija par nebanku kreditētāju uzraudzības modeli nonāks valdības un Saeimas apritē, tāpēc sekosim līdzi šā jautājuma virzībai, pieņemtajiem lēmumiem un argumentiem, ar kādiem tie tiek pamatoti.