Latvijai pievienojoties eiro zonai, Latvijas Bankas prezidents kļuvis par pilntiesīgu ECB Padomes dalībnieku. ECB Padome darbojas saskaņā ar principu "viens loceklis, viena balss", tāpēc katram tās dalībniekam ir vienlīdzīgas iespējas ietekmēt lēmumus. Atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 2015. gada 1. janvārī sāka darboties balsstiesību rotācijas sistēma.

Latvijas Banka finansējumu darījuma partneriem sniedz pret ķīlu. Lai nodrošinātu vienmērīgu maksājumu plūsmu, darījuma partneriem tiek nodrošināta piekļuve dienas kredītam un arī ilgāka termiņa aizdevumiem, izmantojot monetārās politikas operācijas. Tāpat kā citu valstu centrālās bankas, Latvijas Banka kā atbilstošos aktīvus ķīlā pieņem iekšzemes un ārvalstu vērtspapīrus un kredītiestāžu aizdevumus (kredītprasības) eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un valsts sektora institūcijām. Par atbilstošajām kredītprasībām informācija netiek publicēta, bet valstu centrālās bankas uztur iekšējos reģistrus par kredītprasībām, ko darījuma partneri izmanto kā nodrošinājumu.

Eirosistēmas refinansēšanas operāciju ietvaros Latvijas Banka atbilstošajiem darījuma partneriem piešķir likviditāti pret atbilstošu ķīlu par ECB noteikto procentu likmi vai arī ECB noteiktā procentu likme ir izsoles minimālā procentu likme. Latvijas Banka piedāvā kredītiestādēm divas pastāvīgās iespējas: pēc savas iniciatīvas tās var iegūt likviditāti uz nakti no valsts centrālās bankas pret pietiekamu un atbilstošu ķīlu vai veikt valsts centrālajā bankā noguldījumus uz nakti. Turklāt visām kredītiestādēm, kas darbojas Latvijā, jāglabā kontos Latvijas Bankā obligātās rezerves. Šos līdzekļus izmanto, lai neitralizētu likviditātes īslaicīgas svārstības un veiktu starpbanku maksājumus.

Kā aktīvai monetārās politikas lēmumu veidotājai Latvijas Bankai ir divas svarīgas lomas. No vienas puses, tā pārstāv un pauž Latvijas viedokli Eirosistēmā, bet, no otras puses, skaidro vienotās monetārā politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un eiro zonas tautsaimniecību kopumā.

Latvijas Bankas speciālisti apkopo un izvērtē eiro zonas, tai skaitā Latvijas tautsaimniecības attīstību un īstenoto ekonomisko politiku, kā arī sagatavo nozīmīgāko tautsaimniecību raksturojošo rādītāju prognozes. Prognozes tiek veidotas gan patstāvīgi, gan kopā ar ECB un citām dalībvalstu centrālajām bankām. Latvijas Banka nepārtraukti attīsta un uzlabo prognozēšanā un tautsaimniecības analīzē izmantotos instrumentus.

Latvijas Banka publisko savu vērtējumu par ekonomiskās situācijas attīstību pasaulē un Latvijā, regulāri (vismaz divreiz gadā) atjaunojot nozīmīgāko tautsaimniecību raksturojošo rādītāju prognozes. Prognozes un to pamatojums iekļauti Latvijas Bankas izdevumā "Makroekonomisko Norišu Pārskats", kas iznāk divas reizes gadā.