ISSN 1407-1762
Aprīlī naudas piedāvājums palielinājās samērā maz (plašā nauda M2X pieauga par 0.8% un iekšzemes naudas piedāvājums - par 1.4%). Līdzvērtīgs bija iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu un šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (attiecīgi 1.7% un 1.5%). Skaidrās naudas apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) īpatsvars plašajā naudā samazinājās līdz 28.0%, liecinot, ka aizvien lielāka skaidrās naudas uzkrājumu daļa tiek noguldīta bankās un norēķinos tiek izmantoti bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļi. Turpināja pieaugt kredītiestāžu pamatkapitāls un peļņa (tās apjoms 2002. gada pirmajos četros mēnešos - 15.1 milj. latu - bija par 9.4% lielāks nekā 2001. gada atbilstošajā periodā). Turpinājās mazumtirdzniecības un atsākās transporta, glabāšanas un sakaru nozares izaugsme. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 8.1%. Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2002. gada pirmajos četros mēnešos bija 7.3 milj. latu - 3.5 reizes mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Patēriņa cenu indekss aprīlī palielinājās tikai par 0.1%, tāpēc gada inflācija un pamatinflācija samazinājās attiecīgi līdz 2.9% un 2.7%. Patēriņa cenu līmeni aprīlī paaugstināja degvielas un medikamentu cenu kāpums (attiecīgi par 6.1% un 1.6%), bet turpināja samazināties pārtikas produktu cenas (par 0.6%).
Patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
 |
Patēriņa cenu gada inflācija |
 |
Patēriņa cenu gada pamatinflācija |
Plašā nauda aprīlī palielinājās par 12.7 milj. latu (līdz 1 658.4 milj. latu), bet tās gada pieauguma temps samazinājās (līdz 21.7%). M2X pieaugumu noteica iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma kāpums par 20.5 milj. latu, pieprasījuma noguldījumu un ilgtermiņa noguldījumu atlikumam pieaugot attiecīgi par 32.3 milj. latu un 13.1 milj. latu, bet sarūkot īstermiņa noguldījumu atlikumam. Tādējādi noguldījumu atlikuma gada kāpuma temps samazinājās līdz 27.6%. Latos piesaistīto noguldījumu atlikums palielinājās par 23.2 milj. latu, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu atlikums nedaudz saruka. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) samazinājās par 7.7 milj. latu.
Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās tikai par 2.2 milj. latu. Arī neto kredīta valdībai atlikums mainījās maz (kritums - 2.6 milj. latu), bet turpināja augt iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums (par 21.1 milj. latu, t.sk. kredītu ar termiņu ilgāku par 5 gadiem atlikums - par 33.0 milj. latu). Līdzīgs bija latos un ārvalstu valūtā izsniegto kredītu, kā arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma pieaugums. Lai gan kredītu atlikums palielinājās, tā gada pieauguma temps nedaudz samazinājās (aprīlī - 44.2%). Kredītu veidu dalījumā visvairāk palielinājās komerckredīta (par 39.8 milj. latu jeb 7.4%) un hipotēku kredīta (par 7.5 milj. latu jeb 2.7%) atlikums, bet iekšzemes kredītu struktūrā lielākais joprojām bija komerckredīta (39.5%) un industriālā kredīta atlikuma īpatsvars (23.8%).
Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts aprīlī nedaudz pieauga, tomēr šā budžeta ieņēmumi 2002. gada pirmajos četros mēnešos bija par 11.8%, bet izdevumi - par 8.0% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Visu nodokļu ieņēmumi, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Sakarā ar pensiju izmaksas ierobežojumu atcelšanu strādājošajiem pensionāriem palielinājās izdevumi pensijām, un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta fiskālais deficīts aprīlī pieauga par 9.3 milj. latu.
Valdības parāds aprīļa beigās sasniedza 721.0 milj. latu. Ārējais parāds aprīlī gandrīz nemainījās, bet iekšējais parāds palielinājās par 16.8 milj. latu. Iekšējā parāda pieaugumu noteica pirmā 2002. gadā notikusī valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsole, kurā tika piedāvātas 12 mēnešu parādzīmes 10.0 milj. latu vērtībā. Lielais brīvo resursu apjoms un zemās procentu likmes naudas tirgū noteica augstu parādzīmju pieprasījumu un to ienesīguma būtisku samazināšanos. Pieprasījums divkārt pārsniedza piedāvājumu, un tika pārdotas visas piedāvātās parādzīmes. Vidējā svērtā diskonta likme (4.40%) bija par 1.24 procentu punktiem zemāka nekā 2001. gada decembrī notikušajā iepriekšējā izsolē. Valsts vērtspapīru apjoms apgrozībā aprīlī pieauga par 6.0% un sasniedza 264.9 milj. latu (53.6% no tiem bija 5 gadu un 26.7% - 3 gadu obligācijas).
Samazinoties latos izsniegto ilgtermiņa kredītu un gandrīz nemainoties īstermiņa kredītu procentu likmēm, bet salīdzinājumā ar zemo bāzes līmeni pieaugot OECD valstu valūtās izsniegto kredītu procentu likmēm, saruka latos un OECD valstu valūtās izsniegto kredītu procentu likmju starpība. Nacionālajā valūtā izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme bija tikai par 0.9 procentu punktiem (martā - par 1.5 procentu punktiem) augstāka nekā šādiem aizdevumiem OECD valstu valūtās (ilgtermiņa kredītiem - attiecīgi 3.1 un 3.9 procentu punkti).
Tuvo Austrumu konflikts, politiskie un ekonomiskie satricinājumi Latīņamerikā, kā arī naftas cenu kāpums noteica ASV dolāra kursa kritumu attiecībā pret pārējām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Eiro kursa pieaugumu attiecībā pret ASV dolāru veicināja arī augošās tirgus dalībnieku bažas par lielo ASV tekošā konta deficītu, kā arī tas, ka pēc akciju cenu straujā kāpuma ASV pēdējā pusgada laikā eiro zonas valstu akcijas bija kļuvušas relatīvi lētas. Tādējādi Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss attiecībā pret latu aprīlī samazinājās par 1.7%, bet eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Japānas jenas kurss pieauga attiecīgi par 1.2%, 0.5% un 2.3%.
Naudas bāze aprīlī samazinājās par 14.8 milj. latu, jo bankām izsniegto kredītu atlikums saruka par 10.6 milj. latu un banku termiņnoguldījumu atlikums Latvijas Bankā palielinājās par 7.3 milj. latu. Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi gandrīz nemainījās, un emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem sasniedza 120.3%. Naudas piedāvājums nedaudz palielinājās, valdības noguldījuma Latvijas Bankā atlikumam samazinoties par 4.0 milj. latu. Latvijas Bankas izsniegto repo kredītu apjoms (15.7 milj. latu) bija par 1.3% lielāks nekā martā. Bankas neizmantoja iespēju saņemt lombarda kredītus un nepiedalījās valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs. Latvijas Bankas piesaistīto banku termiņnoguldījumu apjoms sasniedza 99.2 milj. latu (par 10.8% vairāk nekā martā).
Naudas tirgus procentu likmes bija zemas un stabilas, jo banku likviditāti nodrošināja gan samērā zemais skaidrās naudas pieprasījums, gan straujais piesaistīto noguldījumu atlikuma kāpums, gan valdības resursu ieplūde banku sistēmā. Starpbanku tirgus apgrozījums aprīlī sasniedza 564.0 milj. latu, turklāt nepieredzēti liels bija ārvalstu valūtā izsniegto kredītu īpatsvars (54.9%), bet latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 3.1%.
Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtiski (par 18.6%) pieauga kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā, palielinoties gan iekšzemes pārvadājumu, gan tranzītpārvadājumu apjomam.
Auga kravu apgrozība visās Latvijas ostās, tāpēc saņemto un nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 14.6%.
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
 |
ASV dolāra kurss |
 |
Eiro kurss |
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Jau vairākus mēnešus turpina uzlaboties lopkopības rādītāji. Aprīlī gaļas, piena un olu ražošana palielinājās attiecīgi par 14.3%, 3.2% un 9.2%.
Rūpniecības ražotāju cenu indekss aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0.1%, bet salīdzinājumā ar 2001. gada aprīli - par 1.5%.
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības attīstību martā liecināja, ka, samazinoties ārējam pieprasījumam, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss martā saruka par 5.5%, t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 5.6%. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 14.0%.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā.
© Latvijas Banka, 2002
Pārpublicējot obligāta avota norāde.Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 4/2002 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt |