Vērtspapīru tirgū 1996. gada 1. ceturksnī notika valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājuma samazināšana (februārī - par 35.2%, martā - par 11.1%), saglabājoties augstam to pieprasījumam (atsevišķās izsolēs piedalījās pat 18 banku). Decembrī stabilizējās valsts iekšpolitiskā situācija, un jau janvārī krasi pieauga banku pieprasījums pēc visu termiņu valsts parādzīmēm. Februārī tas nedaudz samazinājās, bet martā atkal pieauga, taču tikai pēc ilgāka termiņa vērtspapīriem. 28 dienu parādzīmju pieprasījums pārsniedza Finansu ministrijas piedāvājumu tikai janvārī (ceturksnī kopumā - par 5.6%). Savukārt 91 dienas parādzīmju pieprasījums pārsniedza piedāvājumu visos ceturkšņa mēnešos (ceturksnī - par 40.0%), bet 182 dienu parādzīmēm - februārī un martā (ceturksnī - par 28.9%).
28 dienu parādzīmes emitētas 31.3 milj. latu apjomā - divreiz mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Toties 91 dienas parādzīmju emisijas apjoms (52.9 milj. latu) pārsniedza iepriekšējā ceturkšņa līmeni par 12.7%, bet 182 dienu (31.1 milj. latu) - 1.6 reizes.
Likumsakarīgs šī procesa rezultāts bija parādzīmju diskonta likmju būtiska pazemināšanās, tādējādi mazinot budžeta izdevumus valsts iekšējā parāda apkalpošanai un paverot potenciālu iespēju kredītu tirgus attīstībai. Likmju samazināšanos sekmēja arī Finansu ministrijas noteikto maksimālo diskonta likmju pazemināšana un atļauja kopš februāra vērtspapīru sākotnējā tirgus izsolēs piedalīties ārvalstu bankām.
Janvārī un februārī straujāk kritās 28 dienu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme, bet martā krasi samazinājās arī 91 un 182 dienu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (sk. 15. att.). Janvārī un februārī ilgāka termiņa parādzīmju diskonta likmes vēl pārsniedza gan starpbanku, gan nebanku tirgus kredītu vidējās svērtās procentu likmes, bet martā jau bija zemākas par tām. 28 dienu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme samazinājās no 25.0% ceturkšņa sākumā līdz 20.2% beigās, 91 dienas un 182 dienu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes samazinājās straujāk - attiecīgi no 33.6% līdz 19.9% un no 33.8% līdz 19.9%.
Finansu sistēmas stabilizācija sekmēja banku vērtspapīru portfeļa maiņu par labu 182 dienu parādzīmēm, kaut gan apgrozībā visvairāk vēl joprojām bija 91 dienas parādzīmju. 1. ceturksnī 28 dienu parādzīmju īpatsvars apgrozībā samazinājās no 17.9% līdz 6.8% un 91 dienas - no 56.0% līdz 48.3%, bet 182 dienu parādzīmju īpatsvars pieauga no 26.1% līdz 44.9%. Ceturkšņa beigās apgrozībā esošo visu termiņu parādzīmju kopapjoms jau bija 109.7 milj. latu jeb par 24.0% vairāk nekā ceturkšņa sākumā (sk. 16. att.).
Parādzīmju otrreizējā tirgū turpināja pieaugt investoru skaits. Parādzīmju otrreizējā tirgus apgrozījums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 1995. gada 4. ceturksni pieauga 2.7 reizes un sasniedza 161.5 milj. latu. Arī Latvijas Bankas darījumu apjomi pieauga: parādzīmju pirkšanas apjoms sasniedza 35.6 milj. latu, bet pārdošanas apjoms - 24.9 milj. latu. Kopējai darījumu aktivitātei augot straujāk, Latvijas Bankas darījumu īpatsvars parādzīmju otrreizējā tirgū samazinājās līdz 22.0% pirkšanas un līdz 15.4% pārdošanas operācijās (iepriekšējā ceturksnī - attiecīgi 48.4% un 27.4%).