2018

2/2018 Dabiskā procentu likme: ar ēnu procentu likmes modeli iegūtā informācija
Viktors Ajevskis

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegta procentu likmju dabiskā līmeņa novērtēšanas metode, pamatojoties uz procentu likmju modeļa ēnu procentu likmju termiņstruktūru un izmantojot informāciju, ko sniedz nominālā ienesīguma likmes dati. Lai varētu salīdzināt un veikt stabilitātes pārbaudi, dabiskais procentu likmju līmenis novērtēts, izmantojot trīs eiro zonas un divas ASV datu izlases. Veicot visu aplūkoto izlašu novērtējumu, redzams, ka eiro zonas dabiskā procentu likmju līmeņa tendence ir lejupvērsta. Tomēr kopš 2013. gada sākuma šī lejupvērstā tendence ir izlīdzinājusies. Salīdzinājumā ar rezultātiem, kas iegūti ar afīno modeli, dabisko procentu likmju novērtējums ar ēnu procentu likmes modeli ir zemāks. Ar 2013. gada sākumu ASV DPL novērtēto laikrindu dinamika gandrīz pilnībā atbilst Laubaha–Viljamsa (Laubach–Williams) laikrindām. Taču periodā pirms tam laikrindu atšķirības ir lielākas. Lai parādītu DPL lietojumu, šajā pētījumā izmantotas DPL laikrindas, kas novērtētas, izmantojot Teilora (J. B. Taylor) likuma līdzsvara pieeju. Rezultāti liecina, ka izlases perioda beigās 2017. gada jūlijā monetārās politikas procentu likmes, kas aprēķinātas, izmantojot Teilora likumu, atbilda ECB faktiskajām monetārās politikas likmēm.
Atslēgvārdi: dabiskā procentu likme, procentu likmju termiņstruktūra, zemākā robeža, nelineārais Kalmana filtrs
JEL kodi: C24, C32, E43, E58, G12

1/2018 ES reģionālo atbalsta programmu nozīmīgums uzņēmumu sniegumā
Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs, Naomicu Jaširo (Naomitsu Yashiro)

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā izzināta ES reģionālā atbalsta ietekme uz uzņēmumu produktivitāti, darbinieku skaitu un citiem uzņēmumu snieguma rādītājiem. Šim nolūkam izmantota bagātīga Latvijas, kur ES finansējuma pieejamība ietekmē ieguldījumu darbības, uzņēmuma līmeņa datu kopa. Pētījumā konstatēts, ka dalība ERAF līdzfinansētos pasākumos palielina uzņēmumu resursu ieguldījumus un produkcijas izlaidi drīz pēc to uzsākšanas. Savukārt ietekme uz darba ražīgumu un KFP vērojama tikai pēc trim gadiem. Tomēr šī pozitīvā produktivitātes prēmija dažādos uzņēmumos atšķiras un, visticamāk, īstenosies sākotnēji mazāk produktīvos uzņēmumos, kā arī vidējos un lielos uzņēmumos. Turklāt dažādas novērtēšanas procedūras liecina, ka produktivitātes pieauguma statistiskais nozīmīgums nav īpaši stabils. Pētījumā arī secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumu izdevumus, ES un privāti finansēti projekti ir vienlīdz efektīvi, neraugoties uz privātā finansējuma avotiem.
Atslēgvārdi: ES fondu līdzekļi, produktivitāte, uzņēmuma līmeņa dati, tieksmes vērtējuma saskaņošana
JEL kodi: C14, D22, R11
2017

4/2017 Kā uzņēmumi pielāgojas minimālās algas kāpumam? Centrālās Eiropas un Austrumeiropas apsekojuma rezultāti
Katalina Bodnāre (Katalin Bodnár), Ludmila Fadejeva, Stefānija Jordake (Stefania Iordache), Līna Malka (Liina Malk), Desislava Paskaļova (Desislava Paskaleva), Jurga Pesļakaite (Jurga Pesliakaitė), Nataša Todoroviča-Jemeca (Nataša Todorović Jemec), Pēters Tots (Peter Tóth), Roberts Višiņskis (Robert Wyszyński)

Pētījums

Kopsavilkums
Šā pētījuma autori veic minimālās algas kāpuma transmisijas kanālu izpēti, izmantojot unikālu astoņu CEAE valstu uzņēmuma līmeņa datu kopu. Katras valsts uzņēmumu reprezentatīvajām izlasēm bija jānovērtē dažādu korekciju kanālu nozīmīgums pēc konkrētiem minimālās algas palielināšanas gadījumiem nesenajā periodā pēc krīzes. Šis pētījums papildina jau esošo literatūras klāstu, atspoguļojot uzņēmumu reakciju uz minimālās algas palielināšanu kā korekciju stratēģiju kopu, un izvērtē šo stratēģiju relatīvo nozīmi. Rezultāti liecina, ka vispopulārākie korekciju kanāli ir ar darbaspēku nesaistītu izmaksu samazināšana, produktu cenu palielināšana un produktivitātes uzlabošana. Nodarbināto skaita samazināšana nav tik populāra un galvenokārt tiek izmantota, pieņemot darbā mazāk darbinieku, nevis atlaižot jau esošos. Šajā pētījumā sniegti pierādījumi potenciālai minimālās algas paaugstināšanas ietekmei uz uzņēmumiem, kuros nav minimālās algas saņēmēju.
Atslēgvārdi: minimālā alga, korekciju kanāli, uzņēmuma līmeņa apsekojums
JEL kodi: D22, E23, J31

3/2017 Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?
Oļegs Krasnopjorovs

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir noteikt, kādi skolu raksturlielumi ļauj to skolēniem iegūt labākas sekmes valsts eksāmenos. Pirmkārt, izdarīts secinājums, ka eksāmenu rezultātiem ir pozitīva sakarība ar skolas lielumu (skolēnu skaitu attiecīgajā skolā) un skolotāju algām, bet negatīva – ar skolotāju vecumu. Savukārt kvantitatīvie rādītāji (piemēram, skolotāju un datoru skaits uz skolēnu) nav robusti mācību sasniegumu ietekmējoši faktori. Otrkārt, pierādīts, ka skolēnu sekmes pilsētu un lauku skolās būtu līdzīgas, ja neatšķirtos šo skolu raksturlielumi. Oksakas–Ransoma (Oaxaca–Ransom) dekom¬pozīcija pilnībā izskaidro eksāmenu rezultātu starpību starp pilsētu un lauku skolām ar lielāku skolēnu skaitu un lielākām skolotāju algām pilsētu skolās, kā arī dažādu skolēnu struktūru, bet skolēnu etniskā piederība ir nozīmīgs faktors par labu lauku skolām. Visbeidzot, stohastiskās līknes modeļi rāda, ka skolas lielums ir robusts efektivitātes faktors, savukārt skolas atrašanās Rīgas reģionā vai citā lielā pilsētā tāds nav. Tādējādi strukturālās reformas, kas ietver skolu apvienošanu un skolotāju algu celšanu, var būtiski paaugstināt izglītības kvalitāti
Atslēgvārdi: mācību sasniegumi, skolas lielums, lauku skolas, Oksakas–Ransoma dekompozīcija, stohastiskās līknes analīze
JEL kodi: I21, C1

2/2017 Eksporta tirgus daļu dinamika (empīriskā analīze, izmantojot Beijesa modeļu svērumu)
Konstantīns Beņkovskis, Benjamins Blūms (Benjamin Bluhm), Elena Bobeika (Elena Bobeica), Kjara Osbata (Chiara Osbat), Stefans Ceigners (Stefan Zeugner)

Pētījums

Kopsavilkums
Kas ir valstu eksporta virzītājspēks? Šis jautājums atkal un atkal atkārtojas gan akadēmiskajās, gan politikas izstrādē iesaistītajās aprindās. Valstīm cīnoties par krīzes seku pārvarēšanu ar eksporta kāpināšanas palīdzību un protekcionisma diskursam atkal pastiprinoties, liela uzmanība tiek pievērsta eksporta izaugsmi noteicošajiem faktoriem. Neraugoties uz desmitiem gadu ilgušām debatēm, joprojām nav skaidrs, kuri ir eksporta virzītājspēki un (īpaši svarīgi) kurus no tiem politikas veidotāji var ietekmēt. Šā pētījuma autori izmanto Beijesa modeļu svērumu paneļu veidā, lai pētītu 25 ES valstu eksporta tirgus daļu veicinātājfaktorus, aplūkojot gan plaša diapazona tradicionālos, gan jaunus CompNet ietvaros izstrādātus rādītājus. Autori konstatējuši, ka eksporta tirgus daļu izaugsme ir saistīta ar dažādiem faktoriem vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs, taču ir viens izņēmums: Ķīnas radītais konkurences spiediens abās grupās kopš 21. gadsimta sākuma spēcīgi ietekmējis eksporta rezultātus. Runājot par vecajām ES dalībvalstīm, šķiet, ka arī ieguldījumi, iestāžu kvalitāte un uzņēmumiem pieejamā likviditāte ir nozīmīgi faktori. Kas attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm, īpaši svarīga ir darbaspēka un kopējā faktoru produktivitāte, savukārt ienākošās ĀTI ir nozīmīgākas par iekšzemes ieguldījumiem. Šķiet, ka cenu konkurētspējai nevienā no minētajām valstu grupām nav ļoti būtiskas lomas, t.i., jaunajās ES dalībvalstīs relatīvās eksporta cenas tiešām korelē ar eksporta rezultātiem, bet tikai tad, ja veikta to korekcija saistībā ar kvalitāti. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka, apspriežot eksportu veicinošas politikas, ir svarīgi pievērst uzmanību valsts "eksportēšanas posmam".
Atslēgvārdi: eksporta daļas, konkurētspēja, Beijesa modeļu svērums
JEL kodi: C23, C51, C55, F14, O52

1/2017 Algu veidošana, bezdarbs un ekonomiskās attīstības cikls Latvijā
Ginters Bušs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā mainīga piedāvājuma algu vienošanās (AOB) aplūkota pilnvērtīgā jaunā Keinsa (New Keynesian) atvērtas tautsaimniecības modelī, to novērtējot ar Latvijas datiem. Pētījumā analizētas modelim raksturīgās īpašības, tās salīdzinot ar alternatīvām darba tirgus modelēšanas specifikācijām, t.i., Neša (J. F. Nash) algu vienošanos gan ar Teilora (J. B. Taylor) veida algu neelastību, gan bez eksogēnas algu neelastības, reducētas formas sadalīšanas nosacījuma (reduced-form sharing rule) un reducētas formas algas nosacījuma (reduced-form wage rule). Pētījuma mērķis ir izvēlēties tādu darba tirgus modelēšanas specifikāciju, kas vislabāk atbilst Latvijas Bankas makroekonomiskās modelēšanas un prognozēšanas vajadzībām. Gūtie rezultāti liecina, ka AOB modelis Latvijas darba tirgum ir labi piemērots. Pētījuma nobeigumā ietverta Latvijā novērotās minimālās un vidējās algas attiecības pastāvīga kāpuma ekonomiskās ietekmes simulācija un izteikti secinājumi par iespējamiem lieliem darbvietu un produkcijas izlaides zudumiem.
Atslēgvārdi: mainīga piedāvājuma algu vienošanās, DSGE modelis, prognozēšana, minimālā alga
JEL kodi: E0, E2, E3, F4
2016

5/2016 Valdības obligāciju procentu likmju ietekme uz fiskālo disciplīnu
Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā aplūkota valdības obligāciju procentu likmju ietekme uz fiskālo disciplīnu attīstītajās valstīs, kurās pēdējo gadu īpaši ekspansīvas monetārās politikas rezultātā izveidojusies ļoti zemu procentu likmju vide. Izmantojot paneļa datu ekonometrisko pieeju OECD, ES un eiro zonas valstu 1980.–2014. gada datiem, pētījumā secināts, ka valdības ilgtermiņa obligāciju procentu likmju ietekme uz valstu primārajām bilancēm ir pozitīva un statistiski nozīmīga, liecinot, ka mazākas aizņemšanās izmaksas nosaka statistiski nozīmīgu fiskālās bilances pasliktināšanos. Pētījumā izteiktie secinājumi arī liecina, ka valdības obligāciju procentu likmju samazināšanās ietekme uz fiskālajām bilancēm galvenokārt izpaužas caur valdības izdevumu kāpumu, nevis ieņēmumu sarukumu. Saistībā ar ekonomiskās politikas perspektīvu šādi secinājumi nozīmē, ka monetārās politikas pasākumiem, kuru rezultātā veidojas īpaši zemas procentu likmes, var būt nelabvēlīga blakusietekme uz fiskālo disciplīnu.
Atslēgvārdi: fiskālā politika, fiskālās reakcijas funkcija, valdības obligāciju procentu likmes, paneļa dati
JEL kodi: E62, H62

4/2016 Cenu un izmaksu konkurētspējas nozīme eiro zonas iekšējā un ārējā tirdzniecībā
Elena Bobeika (Elena Bobeica), Stiliani Kristodulopulu (Styliani Christodoulopoulou), Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota cenu un izmaksu konkurētspējas nozīme eiro zonas valstu savstarpējā jeb iekšējā tirdzniecībā ar citām valstīm eiro zonā (intra-euro area trade) un tirdzniecībā ar ārpus eiro zonas esošajām valstīm jeb ārējā tirdzniecībā (extra-euro area trade). Standarta kļūdu korekcijas ietvars rāda, ka cenu konkurētspēja ir salīdzinoši svarīgāks tirdzniecības plūsmas noteicošs faktors ārpus eiro zonas nekā pašā monetārajā savienībā, īpaši attiecībā uz eksportu, kas asāk nekā imports reaģē uz relatīvo cenu pārmaiņām. Pētījumā aplūkoti vairāki konkurētspējas rādītāji un secināts, ka grūti nodalīt kādu īpašu rādītāju, kura sniegums pārspētu pārējos rādītājus. Izmantojot kādu no aptverošajiem bilaterālajiem testiem (encompassing test), šķiet, ka uz darbaspēka izmaksām balstītie rādītāji sniedz salīdzinoši bagātāku informāciju par tirdzniecības plūsmām, īpaši par eksportu uz ārpus eiro zonas esošajām valstīm.
Svarīgākais politikas secinājums ir, ka, lai monetārajā savienībā līdzsvarotu konkurētspēju, līdz ar jau veiktajiem cenu un izmaksu korekciju pasākumiem valstīs ar tekošā konta deficītu (deficit country; tālāk tekstā – deficīta valsts) jāīsteno arī strukturālā politika, kas veicina necenu konkurētspēju.
Atslēgvārdi: cenu konkurētspēja, izmaksu konkurētspēja, eiro zonas iekšējā tirdzniecība, eiro zonas ārējā tirdzniecība, kļūdu korekcijas modelis
JEL kodi: F14, F15, F41

3/2016 Inflācijas un ekonomiskās aktivitātes savstarpējā sakarība Latvijā un tās pārmaiņas laika gaitā
Andrejs Bessonovs, Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota inflācijas un ekonomiskās aktivitātes (economic slack) savstarpējā sakarība Latvijā, īpašu uzmanību veltot tās pārmaiņām laika gaitā. Rezultāti liecina, ka augošas inflācijas apstākļos pirms krīzes Filipsa līkne (Phillips curve) Latvijai kļuva stāvāka. Nesenākā pagātnē rodams apliecinājums tam, ka, Latvijā sākoties ļoti zemas inflācijas posmam, Filipsa līkne kļuva lēzenāka. Ja pašreizējā tendence, inflācijas reakcijai uz ekonomisko aktivitāti vēl vairāk pavājinoties, Latvijā turpināsies un izrādīsies, ka tā ir statistiski nozīmīga, iespējams, ka netradicionālie monetārās politikas pasākumi nebūs pietiekami efektīvi, lai kontrolētu inflācijas līmeni Latvijā. Tāpēc nepieciešamas strukturālās reformas, kas veicinātu konkurenci un mazinātu cenu nemainību.
Atslēgvārdi: inflācija, Filipsa līkne, ekonomiskās attīstības cikli, Beijesa novērtējums
JEL kodi: C32, C51, E31, E52

2/2016 Procentu likmju modeļa ar nulles zemāko robežu termiņstruktūra un Eiropas Centrālās bankas nestandarta monetārās politikas pasākumi
Viktors Ajevskis

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegta procentu likmju modeļa, kas ietver gan nenovērojamus, gan nestandarta monetārās politikas pasākumu faktorus, NZR/ēnu procentu likmes termiņstruktūra. Nestandarta faktorus veido ECB PAIP un ITRO turējumi, kā arī to vidējie svērtie termiņi. Modelis tuvināts un novērtēts, izmantojot attiecīgi Teilora rindas izvirzījumu un paplašināto Kalmana filtru, izvēloties datu izlasi par laikposmu no 2009. gada jūlija līdz 2015. gada septembrim. Iegūtie rezultāti liecina, ka 2015. gada septembra beigās 5 gadu OIS procentu likme bija aptuveni par 60 bāzes punktiem zemāka, nekā tā būtu, ja netiktu īstenoti nestandarta monetārās politikas pasākumi.
Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, zemākā robeža, nelineārais Kalmana filtrs, nestandarta monetārās politikas pasākumi
JEL kodi: C24, C32, E43, E58, G12

1/2016 Vispārējā līdzsvara aprēķina modelis ar fiskālā sektora datiem: Latvijas tautsaimniecības novērtējums
Konstantīns Beņkovskis, Eduards Goluzins, Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkots pirmais īpaši Latvijai izveidotais vispārējā līdzsvara aprēķina (VLA) modelis, kas ietver 32 nozares, 55 preces un septiņas galapatērētāju kategorijas. Veidojot modeli, izmantotas pasaules izmaksu un izlaides datubāzē WIOD publicētās 2011. gada Latvijas piedāvājuma un izlietojuma tabulas (PIT). Īpaša uzmanība veltīta fiskālajam blokam, modelī iekļaujot piecus valdības izdevumu veidus un piecus ieņēmumu avotus, t.sk. četrus nozīmīgākos nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli. Tiek analizēta arī endogēna ēnu ekonomika, kuras lielums atkarīgs no nodokļu likmju līmeņa un ekonomiskās darbības. Šie modeļa aspekti ļauj izteikt visaptverošus padziļinātus secinājumus par vairāku fiskālo pasākumu ietekmi gan uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan uz atsevišķām nozarēm.
Atslēgvārdi: VLA modelis, Latvija, fiskālā politika
JEL kodi: D58, C68, H2, H6