Publicēts: 02.03.2023.
Kristaps Markovskis
Kristaps Markovskis
Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen. Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi. 

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai[1], taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus.

Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Sankciju piemērošana uzraugu fokusā

Latvijas Bankas (iepriekš – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)) loma sankciju piemērošanas jomā ir rūpēties par to, lai finanšu sektors ir ieviesis nepieciešamos kontroles mehānismus efektīvai sankciju piemērošanai. Tāpat Latvijas Banka izsniedz finanšu iestādēm atļaujas sankcijām pakļauto personu finanšu darījumu veikšanai tiktāl, cik tas ir pamatots ar normatīvajos aktos noteiktajiem izņēmumiem (piemēram, personas pamatvajadzību nodrošināšana, nodokļu maksājumi) un attiecas uz Latvijas finanšu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.   

Jānorāda, ka tieši finanšu sektorā, ņemot vērā pēdējo gadu darbu uz risku izvērtējumu balstītas pieejas ieviešanā, bija koncentrējusies vērā ņemama pieredze, kas bija priekšrocība sankciju piemērošanas jomā. Sankciju apjomu un būtisko ietekmi apliecina statistikas dati par FKTK saņemtajiem iesniegumiem. No 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada beigām saņemts 1200 iesniegumu par sankciju jomu, un lielākā daļa jautājumu saņemti no privātā sektora. Lai arī iesniegumu un jautājumu skaits mazinās, to apjoms joprojām ir salīdzinoši liels – vidēji 30 līdz 40 iesniegumu mēnesī.

Būtiskākais izaicinājums – sankcijām pakļauto personu kontroles stāvokļa identificēšana

Finanšu iestādes ir izstrādājušas tehniskos risinājumus, lai spētu nekavējoties identificēt sankcijām pakļautās personas. Gadījumos, kad šādas personas īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār uzņēmumu tikai pastarpināti, piemēram, ar vairāku uzņēmumu ķēdes vai uzticības personu starpniecību, šādu kontroli iespējams konstatēt, tikai veicot padziļinātās izpētes pasākumus. Sankcijām pakļautās personas bieži apzināti veido sarežģītas īpašnieku struktūras, lai slēptu savu kontroli, līdz ar to gadījumos, kad nav iespējams pierādīt sankcijām pakļautās personas kontroli, bet pastāv aizdomas par slēptu šādas personas kontroli, par to tiek ziņots tiesībaizsardzības iestādēm.

Normatīvie akti paredz pienākumu nekavējoties iesaldēt sankcijām pakļauto personu līdzekļus. Latvijas finanšu iestādes no iebrukuma sākuma līdz 2023. gada 24. februārim bija iesaldējušas 35 juridisko personu un sešu privātpersonu aktīvus par kopējo summu 81 miljona eiro apmērā. Jāpiemetina, ka šīs 35 juridiskās personas nav iekļautas sankciju sarakstos, bet tās ir sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Latvijas finanšu sektors ir apliecinājis spēju identificēt ne tikai sankciju sarakstos tieši iekļautas personas, bet arī juridiskās personas, kuras ir sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Lai nodrošinātu iespēju identificēt personas, kuras atrodas sankcijām pakļautas personas īpašumā vai kontrolē, Tieslietu ministrija savā tīmekļvietnē[2] publicē apkopotu informāciju par piemērotajām sankcijām. Vienotas pieejas veicināšanai par šāda informācijas apkopojuma sagatavošanu būtu lietderīgi lemt arī ES līmenī, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka dažādās valstīs kontroles aspekta esamība vienādos faktiskajos apstākļos var tikt interpretēta atšķirīgi.

Jāveido vienots un efektīvs sankciju piemērošanas mehānisms

Latvijā līdz šim ir darbojies decentralizēts sankciju piemērošanas mehānisms, kas nozīmē, ka institūcijas, kuras īsteno uzraudzību naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, veic uzraudzību arī sankciju jomā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju sankciju piemērošanai, ir izveidota neformāla institūciju koordinācijas platforma – sankciju konsīlijs –, kurā institūcijas apmainās ar pieredzi un saskaņo izpratni par sankciju piemērošanas jautājumiem.

Praksē līdz šim grūtības ar efektīvu procesu norisi konstatētas tajos gadījumos, kad jālemj par tādu sankcijām pakļautai personai piederošu līdzekļu atbrīvošanu, kuri nepieciešami šīs personas saimniecisko resursu uzturēšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Šādas situācijas bieži prasa kompleksus risinājumus, kad nepieciešamas zināšanas un pieredze dažādās specifiskās jomās, kādu uzraudzības iestāžu ekspertiem nav. Piemēram, ir jāizprot, kādas ir helikoptera tehniskā stāvokļa saglabāšanai nepieciešamās uzturēšanas un remonta izmaksas vai kādi apstākļi nodrošināmi konkrētu ķīmisku vielu drošai uzglabāšanai. Tāpat rodas jautājums, vai atļauja izpildīt maksājumu šādos gadījumos būtu jāsniedz, piemēram, Latvijas Bankai, kas uzrauga kredītiestādi, ar kuras starpniecību plānots veikt maksājumu, vai arī citai institūcijai, kas ir atbildīga par helikoptera reģistrēšanu vai uzrauga bīstamo vielu glabāšanu. Svarīgi piebilst, ka lēmuma pieņemšana daudzos gadījumos ir steidzama, jo tā ir saistīta ar būtisku risku radīt kaitējumu videi un cilvēkiem.

Ņemot vērā lielo sankciju apjomu un ietekmi, būtu lietderīgi izveidot valstī vienu par sankcijām atbildīgo institūciju, kura izsniedz atļaujas saistībā ar aktīvu atbrīvošanu, kā arī nodrošina uzņēmumiem un privātpersonām konsultatīvo palīdzību ar sankcijām saistīto jautājumu risināšanā.

Šāds risinājums nodrošinātu gan ātru, gan konsekventu lēmumu pieņemšanu. Iepriekš izveidotais sankciju pārvaldības mehānisms spēja nodrošināt tā atbilstošu darbību, bet jaunā realitāte, kuru radījis Krievijas izraisītais ilgstošais karš Ukrainā un masīvā sankciju piemērošana, kas joprojām turpinās, prasa rast jaunus sankciju pārvaldības risinājumus.

Sankciju apiešanas riski pieaug

Latvijas Banka pēc sankciju stāšanās spēkā veic monitoringu par maksājumu plūsmu uz valstīm, kuras potenciāli varētu tikt izmantotas sankciju apiešanai. Monitoringa dati uzrāda būtisku maksājumu uz Krieviju un no tās kritumu, bet vienlaikus vērojama tendence, ka 2022. gada otrajā ceturksnī palielinājušās maksājumu plūsmas uz tādām Centrālāzijas valstīm kā Kazahstāna un Azerbaidžāna. Vienlaikus audzis arī Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm sankciju sarakstā iekļautu preču kategorijās. Tas liecina par paaugstinātiem sankciju apiešanas riskiem.

Finanšu iestādes darījumu uzraudzības ietvaros pievērš uzmanību arī sankciju apiešanas riskiem un ir identificējušas vairākas sankciju apiešanas tipoloģijas.

Vienā sankciju apiešanas tipoloģijā konstatējams, ka maksājums vispirms tiek pārskaitīts uz Kazahstānu un pēc tam tiek pārskaitīts tālāk Krievijas kompānijai. Šādā shēmā pastāv risks, ka maksājums tiek veikts Krievijas uzņēmumam, kurš atrodas sankcijām pakļautas personas kontrolē, vai arī samaksa tiek veikta par precēm, kuru piegāde uz Krieviju vai no tās ir aizliegta. Šādas maksājumu ķēdes izmantošana neatbrīvo uzņēmumu no kriminālatbildības, ja maksājums tiek veikts sankcijām pakļautas personas labā vai par precēm, kuru piegāde uz Krieviju un no tās ir aizliegta.

 

sankciju apiesanas tipologija

 

Citā sankciju apiešanas tipoloģijā konstatējams, ka uzņēmums izveido jaunu uzņēmumu valstī, kas neievēro ES sankcijas, un veic maksājumu šim uzņēmumam, pēc tam attiecīgi pārskaitot līdzekļus uz Krieviju. Arī izveidojot šādu maksājumu shēmu, pastāv tie paši sankciju apiešanas riski, un arī šādas maksājumu shēmas izmantošana neatbrīvo iesaistītās personas no kriminālatbildības.

 

sankciju apiesanas tipologija

 

Svarīgi norādīt, ka sankciju ievērošana ir ikvienas personas atbildība un sankciju apiešanas gadījumā persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Uzņēmumiem, kuri strādā augsta riska segmentos (ražo preces, kas ietilpst eksporta aizlieguma sarakstos) vai sadarbojas ar paaugstināta riska jurisdikcijām (valstīm, kas neatbalsta ES sankcijas), ir svarīgi izveidot iekšējās kontroles mehānismus, kuri nodrošina, ka uzņēmums nevar tikt iesaistīts sankciju apiešanā.

Sankciju apiešanas risks kā izaicinājums noteikti saglabāsies arī nākotnē, jo, ņemot vērā Krievijas un Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, jārēķinās, ka būs personas, kuras mēģinās izmantot šo situāciju, lai nopelnītu. Uzņēmumu, finanšu sektora un valsts institūciju kopējais uzdevums ir apzināties šo risku un veidot kontroles mehānismus, kas mazinātu iespēju iesaistīties sankciju apiešanā.

[1] https://www.consilium.europa.eu/en/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/

[2] https://www.tm.gov.lv/lv/dati-par-piemerotajam-sankcijam-valsts-uzturetajos-registros