Šajā sēdē, vadoties no jaunākajām prognozēm un citas pieejamās informācijas, ECB Padome secināja, ka nozīmīgas monetārās politikas izmaiņas nav nepieciešamas. Eiro zonas tautsaimniecība kopumā attīstās atbilstoši ECB Padomes redzējumam. To atspoguļo arī jaunākās ECB prognozes, kuras, salīdzinot ar jūnija sēdi, būtiski nemainījās.
ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Tiek uzsvērts, ka šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Tādējādi šībrīža izteikti stimulējošie monetārās politikas nosacījumi turpinās sekmēt eiro zonas tautsaimniecību un atbalstīs inflācijas atgriešanos pie tās ilgtermiņa mērķa.
ECB Padome turpina rūpīgi sekot cenu stabilitātes perspektīvai un ir gatava sava mandāta ietvaros pielietot visus rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus, lai vidējā termiņā nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2%. Vienlaikus ECB Padome uzdeva atbilstošajām ECB komitejām izvērtēt pasākumus, kas nodrošinātu PAPP programmas turpmāku sekmīgu norisi pašreizējo zemo procentu likmju apstākļos.
Ekonomikas attīstība eiro zonā un prognozes
Kopš pagājušās ECB Padomes sanāksmes par monetārajiem jautājumiem finanšu tirgos bija vērojams vasarai raksturīgais klusums, vairākumam finanšu tirgus segmentu atgriežoties tajā līmenī, kāds bija pirms Brexit balsojuma. Finanšu tirgos bija vērojama finanšu aktīvu cenu svārstīguma samazināšanās un akciju cenas mēreni pieauga, bet obligāciju likmes samazinājās.
Monetārās politikas atbalstīta, eiro zonā turpinās pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās. Kreditēšanās atkopšanos turpina stimulēt kredītiestāžu izsniegto kredītu uzņēmumiem un mājsaimniecībām procentu likmju samazināšanās. Eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu uzņēmumiem gada pieauguma temps jūlijā sasniedza 1.9% (jūnijā šis rādītājs bija 1.7%), bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps saglabājās stabils (1.8%).
2016. gada 2. ceturkšņa eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums 0.3% bija zemāks nekā 1. ceturksnī (kad tas bija 0.5%), tomēr šis izaugsmes tempu kritums atbilda gaidītajam. Bezdarbs eiro zonā vasaras mēnešos ir stabilizējies pie 10.1% atzīmes (pēdējie dati – jūlijs), kas vēl aizvien ir zemākais rādītājs kopš 2011. gada vidus. Operatīvie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji (piemēram, Ekonomikas sentimenta indekss (ESI) un Iepirkumu vadītāju indekss (PMI)) turpina norādīt uz mērenu tautsaimniecības izaugsmi arī 3. ceturksnī. Tomēr riski tautsaimniecības izaugsmei ir joprojām lejupvērsti, kas liek uzmanīgi skatīties uz pozitīvo pārmaiņu noturību.
Inflācijas dinamika eiro zonā turpina liecināt par vāju augšupvērstu spiedienu uz cenām. Saskaņā ar Eurostat inflācijas ātro novērtējumu, augustā cenas pieauga ar tādu pašu tempu kā jūlijā – par 0.2%. Tas ir augstāk nekā pavasara mēnešos, tomēr šie skaitļi vēl aizvien ir tālu no ECB Padomes mērķa (inflācijas līmenis tuvu, bet zem 2%). Par to, ka nākotnē inflācija pieaugs pakāpeniski, liecina arī citi inflācijas spiedienu raksturojoši indikatori. Piemēram, stabili zem 1% atzīmes turas inflācijas rādītājs, kas neietver enerģiju un apstrādāto pārtiku (augustā šis rādītājs 0.8%) un arī pakalpojumu inflācija izskatās nostabilizējusies pie 1% atzīmes (augustā 1.1%).
Šo datu dinamiku atspoguļo arī jaunākās ECB prognozes. Kaut nebūtiski, tomēr ir samazinātas IKP prognozes, kamēr inflācijas prognozes nav nozīmīgi atšķirīgas no ECB Padomes vērtējuma jūnijā. Ārēju faktoru ietekmē izaugsmes perspektīvas riski vēl aizvien ir lejupvērsti.
Eiro zonas IKP prognozes 2016. – 2018. gadam
|
2016 |
2017 |
2018 |
|
|
Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%) |
1.7 |
1.6 |
1.6 |
|
Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes; 2016. gada jūnijs (%) |
1.6 |
1.7 |
1.7 |
Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2016. – 2018. gadam
|
2016 |
2017 |
2018 |
|
|
Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%) |
0.2 |
1.2 |
1.6 |
|
Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2016. gada jūnijs (%) |
0.2 |
1.3 |
1.6 |
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, lai gūtu pilnīgu labumu no monetārās politikas pasākumiem, citās politikas jomās ir jābūt izlēmīgākiem - kā Eiropas Savienības, tā nacionālā līmenī.
Monetārā politika var sniegt eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdzēt nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus. Ņemot vērā augstu strukturālo bezdarbu un zemo izaugsmi eiro zonā, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešana. Īpaši būtiskas ir reformas, kas ceļ darba ražīgumu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, tā veicinot produktīvas investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu. Pašreizējo investīcijas veicinošo iniciatīvu stiprināšana, tajā skaitā tā saucamā Junkera plāna pagarināšana un progress vienota kapitāla tirgus veidošanā, palīdzēs sasniegt šos mērķus. Atbalstošas monetārās politikas apstākļos, ātra un efektīva strukturālo reformu ieviešana ne vien sekmētu eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī stiprinātu noturību pret globālajiem satricinājumiem. Arī fiskālai politikai, ja vien tā tiek īstenota saskaņā ar ES fiskālas disciplīnas ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai. Konsekventa Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību ievērošana ir kritiska ES fiskālās disciplīnas ietvara uzticamības nodrošināšanai. Tajā pašā laikā visām valstīm būtu jātiecas uz izaugsmei draudzīgāku fiskālo politiku.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).