Cēsis

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā - Cēsu Hanzas laika ģerboņa atveids. Tā abās pusēs attēlots gotikai raksturīgs ornaments un smailloka arka. Zem ģerboņa - gadskaitlis 2001. Monētas augšdaļā puslokā - uzraksts WENDEN, lejasdaļā puslokā - uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Cēsu pils, virs tās - uzraksts CĒSIS, lejasdaļā - Hanzas laika kuģa atspulgs, zem tā puslokā - uzraksts HANZAS PILSĒTA.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Cēsīm.
Pirmoreiz Cēsis minētas Indriķa hronikā 1206. gadā. 11.-13. gs. koka pils un pilsētas vāciskajā nosaukumā (Wenden) saglabājies šeit dzīvojušo vendu vārds. Zobenbrāļu ordeņa celtā mūra pils (13.-18. gs.) bieži bija Livonijas ordeņa mestra rezidence. Arī atrašanās pie Gaujas tirdzniecības ceļa noteica pilsētas uzplaukumu 14. gs. beigās-15. gs. sākumā, ļaujot tai kļūt par Hanzas savienības locekli. Cēsīs notika Livonijas Hanzas pilsētu dienas un vairāki Livonijas landtāgi, kā arī rosīga tirdzniecība starp Rietumeiropas un krievu tirgotājiem. 15. gs. nogalē te iekārtotajā naudas kaltuvē kala šiliņus un feniņus.

Cēsis smagi cieta Livonijas kara laikā (1558-1583), 17. gs. ugunsgrēkos un Ziemeļu kara laikā (1700-1721), bet 19. gs. otrā pusē izaugsmi noteica Rīgas-Pleskavas šosejas un dzelzceļa izbūve. 19. gs. beigās rāti aizstāja vēlēta dome, un pamazām nostiprinājās latviešu politiskā ietekme. Tagad pilsēta, kuras vīri pirmie nesuši sarkanbaltsarkano karogu, ir kultūras un tūrisma centrs.