Izpratne par to, cik bieži un cik spēcīgi patēriņa cenas pielāgojas lielu izmaksu šoku periodos, ir būtiska inflācijas dinamikas un monetārās politikas reālās ietekmes novērtēšanai. Zemas inflācijas apstākļos cenas mainās reti, bet akadēmiskajā literatūrā ir maz liecību par to pielāgošanos lielu izmaksu šoku gadījumā. Izmantojot detalizētus patēriņa cenu mikrodatus no deviņām eirozonas valstīm (Austrija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva un Spānija), šajā pētījumā analizēts, kā cenu noteikšana mainījās augstas inflācijas periodā no 2021. līdz 2024. gadam. Analīze balstās uz aptuveni 190 miljoniem cenu novērojumu un nodrošina konsekventu salīdzinājumu ar iepriekšējo pētījumu, kurā tika apskatīts cenu noteikšanas mehānisms zemas un stabilas inflācijas periodā pirms 2020. gada (Gautier u. c., 2024).
Pētījumā secināts, ka augstākas inflācijas apstākļos uzņēmumi paaugstina cenas biežāk. Vidēji to cenu īpatsvars, kas mainījās konkrētajā mēnesī, pieauga no aptuveni 8 % pirms Covid-19 pandēmijas līdz vidēji 12 % 2022. gadā, bet 2023. gada janvārī sasniedza gandrīz 16 %. Šo pieaugumu galvenokārt noteica biežāka cenu paaugstināšana, savukārt vidējais cenu paaugstinājuma vai samazinājuma apmērs mainījās tikai mēreni. Inflācijai 2023. un 2024. gadā mazinoties, cenu izmaiņu biežums pakāpeniski atgriezās iepriekšējā līmenī, īpaši pārtikas un neenerģētisko rūpniecības preču segmentā. Savukārt pakalpojumu nozarē cenu izmaiņu biežums saglabājās augstāks par vidējo, kas atbilst noturīgākam, ar algu kāpumu saistītam spiedienam šajā nozarē.
Analīzes rezultāti liecina, ka produktiem ar lielāku importa īpatsvaru – īpaši enerģijas – cenas mainījās biežāk. Turklāt cenu izmaiņu varbūtība pieauga līdz ar starpību starp faktisko cenu un novērtēto vidējo cenu konkurentiem: jo lielāka ir šī starpība, jo lielāka cenu izmaiņu varbūtība. Abi šie secinājumi atbilst no stāvokļa atkarīgam cenu pielāgošanas modelim (state dependent pricing).
Visbeidzot, ar makroekonomisko modeli pētījumā novērtēts, kāda būtu bijusi inflācijas dinamika, ja cenu elastība nebūtu palielinājusies. Simulācijas rāda, ka eirozonas inflācija maksimuma brīdī būtu bijusi līdz pat 1 procentpunktam zemāka, ja uzņēmumi nebūtu īslaicīgi palielinājuši cenu izmaiņu biežumu.
Kopumā pētījums sniedz visaptverošu priekšstatu par to, kā pieeja cenu noteikšanai pielāgojās augstas inflācijas situācijā, un papildina izpratni par inflācijas dinamiku eirozonā: augstas inflācijas apstākļos patēriņa cenas kļūst elastīgākas un ātrāk reaģē uz šokiem, padarot inflāciju jutīgāku pret monetārās politikas lēmumiem.