Publicēts: 20.03.2024.
Santa Purgaile
Santa Purgaile
Latvijas Bankas prezidenta vietniece

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzraudzību runājam par vajadzību izmantot uz riskiem balstītu pieeju. 2019. gada beigās, stājoties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā, mans mērķis bija panākt, lai no stingrām un detalizētām regulatīvām prasībām mēs Latvijā pārietu uz tādu pieeju, kas komercbankām ļauj pašām vērtēt klientu riskus un atbilstoši tos vadīt. Godprātīgu klientu, kam piemīt zems risks, vērtēšanas procedūrām būtu krietni jāatšķiras no tām, kas piemērojamas sarežģītām uzņēmumu struktūrām.

Šo četru gadu laikā paveikts daudz, bet kas vēl jāpaveic?

Vēsturiskais mantojums

Runājot par Latvijas komercbanku sektoru, svarīgi atcerēties, ka tas nav viengabalains un ka tās nav tikai četras lielās, universālās bankas. Kopumā Latvijā darbojas 13 bankas, bet lielākā daļa no tām ir specializējušās noteiktās tirgus nišās.

Riska apetīte Latvijas komercbankās joprojām ir dažāda, bet mudinājumus uzņemties lielāku risku gan augstāka riska klientu apkalpošanā, gan kreditēšanā visgausāk sadzird tās komercbankas, kas tik tiešām var atļauties kļūt drosmīgākas. Kas pie tā vainojams? Visticamāk, tā ir rūgtā pieredze, kuru veido daudzu vēsturisku apstākļu virkne. Taču pirmkārt tie ir politiski noteiktie valsts ekonomikas un finanšu sektora ilgtermiņa mērķi vai to trūkums. Piemēram, "Latvija kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem" un ciešās ekonomiskās saites ar bijušajām PSRS valstīm diemžēl Latvijā ieviesa arī Austrumu valstu uzņēmējdarbības tradīcijas, kas iepriekš Latviju padarīja par ķīlnieci saistībā ar naudas atmazgāšanas riskiem, bet pašlaik nozīmē augstu sankciju apiešanas risku.

Ne velti Finanšu sektora attīstības padomē 2024. gada februāra sākumā pieņemtajā stratēģijā joprojām ir ietverts uzdevums par skaidru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko sankciju jomas ietekmes izvērtējumu un saskaņotību ar Latvijas ekonomikas jomas politikas virzieniem, par atbalstu un skaidrām vadlīnijām uzņēmējiem. Tas ir valstiski definēts mērķis, kas uzņēmējdarbības sektoram skaidri norādīs, uz kurām valstīm orientēties, domājot par uzņēmējdarbības attīstību, bet kuros reģionos ir lieli riski un sadarbībai nav ilgtspējīgas nākotnes.

Bankas nav ātrās reaģēšanas vienības

Tāpat kā "tilts no Austrumiem uz Rietumiem" arī uzstādījums, ka "Latvija vairs nav un nebūs vieta, kur notiek pretlikumīgas darbības ar naudas atmazgāšanu", bija politisks, un pēc 2018. gada notikumiem tam sekoja virkne izmaiņu likumos un stingras prasības finanšu sektoram. 2020. gada sākumā, kad Latvijai izdevās izvairīties no tā saucamā "pelēkā saraksta", atkal mainījās politiskā retorika, norādot, ka "regulējums ir pārāk stingrs un Latvija ir pārcentusies". Kā uz šo politiskā kursa maiņu reaģē finanšu sektors? Komercbankas noteikti nav ātrās reaģēšanas vienības. Bankās pārmaiņas norit plānoti un mērķtiecīgi, lēmumi tiek izsvērti, pieņemti ilgtermiņā, un to ieviešanai ir paredzētas investīcijas gan saistībā ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, gan arī atbilstošām darbinieku prasmēm un resursiem. Procesiem ir sava veida inerce, kas, protams, nav attaisnojums, lai neveiktu pārmaiņas, tomēr ir vērā ņemams fakts.

Savulaik FKTK strauji reaģēja, tika pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, sagatavota rokasgrāmata, kas palīdz vienādi izprast un piemērot normatīvo aktu prasības, tika mainīta pārbaužu pieeja, sekmēta darbinieku profesionālā pilnveide un starptautiskā pieredzes apmaiņa. Tāpat daudz laika tika atvēlēts tam, lai skaidrotu, ko nozīmē uz riskiem balstīta pieeja, dažādos formātos tika diskutēts par problēmām un risinājumiem un tie ieviesti.

Pieaugusi sabiedrības izpratne

Tomēr pēc visa, kas paveikts, redzam, ka atsevišķām klientu grupām finanšu pakalpojumu pieejamība joprojām ir apgrūtināta. Februārī veiktajā "Latvijas Faktu" veiktajā aptaujā 12 % respondentu atzina, ka viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir personīgi saskārušies ar neērtībām, ko radījušas naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru. Vien 3 % aptaujāto norādījuši, ka neizmanto Latvijas komercbanku pakalpojumus.

66 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka Latvijas komercbankās ir vienkārši atvērt kontu, savukārt 50 % piekrituši, ka Latvijas komercbanku sniegto pakalpojumu kvalitāte gadu no gada uzlabojas.

Būtiski uzlabojusies Latvijas sabiedrības informētība. Šogad par Latvijas komercbanku piemērotajām normām, cīnoties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bija informēti 39 % aptaujāto, kamēr 2022. gadā tādu bija krietni mazāk – 18 %. Interesanti, ka respondentu, kuri norādījuši uz konta esamību kādā ārvalsts bankā, lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju grupā līdz 24 gadiem, kas nozīmē, ka viņus piesaista mūsdienīgi risinājumi un tehnoloģiju radītās ērtības un lēmums atvērt kontu ārvalsts komercbankā, visticamāk, nav saistīts ar nespēju atvērt kontu Latvijas komercbankā. Šo faktu gan nevar atstāt bez ievērības, un Latvijas komercbankām jāizdara secinājumi par savu pakalpojumu konkurētspēju šodien, bet jo īpaši – nākotnē.

Katrai pusei savas intereses, visām jāsadarbojas

Tomēr prasības nosaka ne tikai Latvijas komercbankas un finanšu sektora uzraugs. Finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā ir krietni vairāk iesaistīto pušu. Jārēķinās arī ar citu valstu prasībām, piemēram, ASV rezidentiem, atverot kontu Latvijas komercbankās, ir jāaizpilda FATCA (The Foreign Account Tax Compliance Act) deklarācija. Tā ir ASV prasība. Uzmanības vērti ir signāli par konsultāciju uzņēmumiem, kas ārvalstu investoriem sniedz padomus, kā ienākt Latvijā, un nepamatoti iesaka nodrošināties ar dažādiem dokumentiem, īstenojot vislielākās piesardzības stratēģiju.

Nozīmīga ir arī pašu iedzīvotāju un uzņēmēju izpratne. Vēl aizvien uzņēmējiem ir ļoti liela vēlme sadarboties ar augsta riska valstīm, tostarp Austrumu virzienā, kur pastāv liels starptautisko sankciju apiešanas risks. Tāpat uzņēmēji nereti ir nogaidoši, katru informācijas pieprasījumu uztver ar aizdomām, bieži domstarpību pamatā ir slikta komunikācija un nespēja abpusēji sarunāties un sadarboties. Komunikācijas neatņemama daļa ir gan uzņēmēja pamatoti jautājumi komercbankai, gan saprotama un skaidra informācijas sniegšana no komercbankas puses.

Kā atrast pareizo līdzsvaru?

Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina uz riskiem balstītas pieejas pilnveide. Starptautiski Latvijas darbs šajā jomā novērtēts atzinīgi, taču pārmērīga komercbanku piesardzība rada finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas.

Latvijas Banka finanšu pakalpojumu pieejamību ir noteikusi par vienu no 2024. gada finanšu sektora uzraudzības prioritātēm. Finanšu noziegumu novēršanas jomā atslēgas vārds ir samērība, tāpēc ieviesta uz riskiem balstīta pieeja. Esam izdarījuši ļoti daudz, lai šī pieeja strādātu un lai tiktu mazināts banku stress un piesardzība, taču Latvijas Banka saredz atsevišķus soļus, kurus veicot bankas var kļūt godprātīgam klientam draudzīgākas. Pirmkārt, tie ir Latvijas Bankas īstenotie uzraudzības pasākumi – pārbaudēs vērtēsim gan komisijas maksu pamatotību, gan zema riska klientu apkalpošanu, rūpīgi analizēsim datus par sadarbības izbeigšanu un atteikumiem atvērt kontu. Otrkārt, tas ir dialogs un sadarbība – Latvijas Banka runā ar visām pusēm un, aicinot kopā finanšu un citu nozaru pārstāvjus, ar neatlaidību cits pēc cits kopīgi tiek novērsti šķēršļi, kas bremzē finanšu pakalpojumu pieejamību. Šāda diskusija notikusi, piemēram, ar aizsardzības sektoru, ārvalstu investoru un Latvijas uzņēmēju organizācijām. Treškārt, tā ir regulējuma vienkāršošana, kur tas vēl ir iespējams, – tie ir atsevišķi aspekti un priekšlikumi jau tiek gatavoti un drīzumā tiks ieviesti.

Komercbankas ir informētas par sagaidāmo rīcību

Janvārī Latvijas Banka visām Latvijas komercbankām un filiālēm nosūtīja vēstuli par sagaidāmo rīcību finanšu pakalpojumu pieejamības un uz riskiem balstītas pieejas stiprināšanā. Latvijas Banka sagaida, ka komercbankas turpinās darbu četros virzienos. Pirmais – dažādu risku produktu un pakalpojumu izstrāde un piedāvāšana klientiem, piemēram, viens no risinājumiem būtu zemāka riska produkti augstāka riska klientiem. Pašlaik izstrādes stadijā ir saimnieciskās darbības konta regulējums juridiskām personām.

Skaidra un mērķtiecīga komunikācija ar klientiem ir otrs virziens. Komercbanku interneta vietnēs nepieciešama precīzāka informācija par sadarbības nosacījumiem un prasībām, kā arī konta atvēršanai nepieciešamo dokumentu saraksts. Tāpat klientiem ļoti palīdzētu informācija par komercbankas mērķa klientiem, lai potenciālajiem klientiem nav individuāli jāizvērtē visu banku piedāvājums. Līdztekus tam komercbankām aktīvāk klientam saprotamā veidā jāskaidro dažādi sadarbības aspekti. Trešais virziens – risku apjomam atbilstošas informācijas pieprasīšana no klientiem, jo pieprasītās informācijas apjomam jābūt samērīgam. Visbeidzot – komercbankām jāpiemēro samērīgas komisijas maksas. Latvijas Bankas ieskatā, komercbankām piedāvājot dažādu riska līmeņu produktus, klientiem būs iespēja izvēlēties tādus produktus, kas atbilst to vajadzībām un riskiem, maksājot arī atbilstošu komisijas maksu.

Februāra sākumā Finanšu sektora attīstības padomē pieņemta stratēģija, kas paredz īstenot 20 pasākumus. To mērķis – panākt, lai godprātīgiem klientiem finanšu noziegumu risku pārvaldības prasības tiktu piemērotas samērīgi, un novērst finanšu iestāžu nesamērīgu piesardzību un izvairīšanos no risku uzņemšanās. Lielāko daļu pasākumu paredzēts ieviest pusgada laikā. Tiks veikta normatīvā regulējuma vienkāršošana, un paredzēta arī daudzpusīga starpnozaru sadarbība dažādās jomās, kas palīdzēs uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību.

Risināmo jautājumu loks ir skaidrs, iesaistītās puses zina katrai no tām veicamos tālākos soļus, lai kopīgi panāktu, ka Latvijā ir godprātīgiem klientiem draudzīgs komercbanku sektors. Negribētos nonākt situācijā, kad jebkādas izmaiņas panākamas ar detalizētu normatīvo regulējumu un tā izpildes kontroli. Latvijas Banka šo jautājumu ir izvirzījusi par prioritāti un panāks rezultātu, jo konstruktīvā sadarbībā īstenota attīstība būs ne tikai ilgtspējīga un visai sabiedrībai labvēlīga, bet arī palīdzēs straujāk augt un attīstīties pašām bankām.


Citi jaunumi

20.06.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar Līgo svētkiem un Jāņiem mainīts Latvijas Bankas...
20.06.2024.

Latvijas Banka veic uzņēmumu aptauju par finanšu pakalpojumu pieejamību

Latvijas Banka aicina uzņēmumus, kas ar e-adreses starpniecību ir...
20.06.2024.

Finanšu Stabilitātes Pārskats 2024

Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes...
19.06.2024.

Pārskats par kredītiestādēm piemērotajām sankcijām par prudenciālo prasību pārkāpumiem 2023. gadā

Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir publicējusi statistikas pārskatu...
19.06.2024.

Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

Šodien svinīgā ceremonijā tika apbalvoti Latvijas Bankas 22....
12.06.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas nesen publiskotās makroekonomiskās prognozes...
replay.lsm.lv
10.06.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada jūnijs

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
07.06.2024.

Latvijas Banka rosina stiprināt kredītiestāžu klātbūtni reģionos

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
07.06.2024.

Ir sācies procentu likmju samazināšanas cikls

Ceturtdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē pieņēmām...
www.makroekonomika.lv
06.06.2024.

Ekspertu sarunas "Procentu likmes krīt. Vai gaisma tuneļa galā?"

Ceturtdien, 13. jūnijā, plkst.14.00-16.00 Latvijas Banka rīkos...
05.06.2024.

Kas jādara straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei?

Pēc pāris gadu pārtraukuma 2024. gada 3. jūnijā man bija...
www.makroekonomika.lv
04.06.2024.

Kā dīkstāves pabalsti maina darbinieku prasmju kompozīciju uzņēmumos?

Pētījums 2/2024