Publicēts: 31.01.2024.
Aija Brikše
Aija Brikše
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu un pamazām apgūstam tādas tehnoloģijas kā mobilie maksājumi, Latvijas Banka aprēķinājusi iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indeksu. Tā rezultāti neiepriecina un liek jautāt, kādas sekas rada nezināšana un vieglprātība drošības jautājumos. Trauksmes zvanu ik mēnesi zvana krāpšanas apmēri.  Pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12.7 miljoni eiro.

Īpaši zemu novērtētas digitālo finanšu zināšanas

Digitālā finanšu pratība ir zināšanu, prasmju, attieksmju un uzvedības kombinācija, kas nepieciešama, lai izprastu un droši izmantotu digitālos finanšu pakalpojumus un tehnoloģijas tā, lai tās veicinātu finansiālo labklājību.*https://www.oecd.org/financial/education/INFE-guidance-on-digital-delivery-of-financial-education.htm

Latvijas Banka pērn publicēja 2022. gada nogalē veiktas Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujas rezultātus, pamatojoties uz tiem, aprēķināts Latvijas iedzīvotāju digitālās finanšu pratības indekss, kas ir tikai 46 % no maksimāli iespējamā rezultāta. Īpaši zemu novērtētas iedzīvotāju digitālo finanšu zināšanas.

Var visai droši apgalvot, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir tikai pusceļā, lai digitālie finanšu pakalpojumi veicinātu labklājību. Drīzāk redzam, ka finanšu tehnoloģijas, digitālie risinājumi un to attīstība rada cilvēkiem mulsumu vai pat apjukumu. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujā digitālo finanšu zināšanas tiek noskaidrotas 3 jautājumos. 39 % respondentu nav atbildējuši pareizi uz nevienu no 3 jautājumiem, bet 35 % ir atbildējuši pareizi tikai uz vienu jautājumu.

Piemēram, 36 % aptaujāto uzskata, ka digitālu līgumu var uzskatīt par derīgu, ja tas ir pieejams drukātā formātā, tikpat daudzi atzīst, ka atbildi nezina. Mūsdienās arī digitāli parakstītiem līgumiem, ir tāds spēks kā drukātiem dokumentiem, tāpat arī ar Smart-ID apstiprinātiem finanšu darījumiem.

Atslēga nav droša, bet slēdzeni nemainām

Latvijas iedzīvotājus raksturo arī piesardzības trūkums saistībā ar digitālo drošību un parolēm. Iepriekš minētajā aptaujā tikai katrs desmitais atzīst, ka regulāri maina paroles tīmekļvietnēs, kuras izmanto, lai iepirktos tiešsaistē un pārvaldītu savas finanses. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa (55 %) aptaujāto uzskata, ka pirms darījuma tiešsaistē ir svarīgi pievērst uzmanību tīmekļvietnes drošībai. Sliktā ziņa, ka 44 % respondentu šim apgalvojumam nepiekrīt vai atzīst, ka atbildi nezina. Pret drošības jautājumiem vienaldzīgo vai nezinātāju ir būtiski vairāk nekā mēs vēlētos redzēt apstākļos, kuros nepieredzētā intensitātē uzdarbojas digitālie krāpnieki.

Zemas prasmes, bet augsts komforts

Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes kopumā ir zemas, līdz ar to tas atsaucas arī uz to spēju lietot finanšu pakalpojumus digitāli. Tikai 51 % Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī. Rādītājs nesasniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni, turklāt progress ir lēns.**https://www.makroekonomika.lv/digitala-nevienlidziba-latvija-cik-butiska-un-vai-mazinas

Vienlaikus cilvēki veic norēķinus tiešsaistē un paši atzīst, ka jūtas ērti, izmantojot digitālos finanšu produktus: vairāk kā 70 % aptaujāto atzīst, ka ir maksājuši rēķinus tiešsaistē vai apskata savus veiktos maksājumus internetbankā. Savukārt Eirobarometra aptaujas, kas publicēta pērn jūlijā, dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju jūtas komfortabli, izmantojot digitālos produktus.

Zemas zināšanas, vieglprātība drošības jautājumos, bet komforts un pārliecība, veicot digitālus maksājumus – tā varētu raksturotu Latvijas iedzīvotājus. Šajā kontekstā svarīgi vērtēt, ko šāda zema digitālo finanšu pratība un augsta pārliecība vienlaikus nozīmē iedzīvotājiem pašiem?

Augstā cena – vismaz miljons mēnesī

Pirmkārt, iedzīvotāji ir viegls mērķis finanšu krāpniekiem, kuri izvilina naudu digitālajā vidē. Latvijā vidēji ik mēnesi, iedzīvotājiem pašiem apstiprinot maksājumus, tiek izkrāpts 1 miljons eiro. 2023. gadā kopā tika izkrāpti 12.7 miljoni eiro. Šī ir milzīga nauda, kas netiek izmantota iedzīvotāju vajadzībām un sapņu piepildīšanai un nenonāk arī Latvijas ekonomikā.

Nepietiekamas iedzīvotāju digitālās prasmes neļauj tiem pilnvērtīgi izmantot digitālos pakalpojumus savas labklājības vairošanai. Iedzīvotāji nevar izmantot finanšu pakalpojumus un arī finanšu tehnoloģijas nevar attīstīties, ja tām nav klientu. Bez iedzīvotāju finanšu pratības, tostarp digitālās, finanšu sektors nevar pilnvērtīgi attīstīties.

Kas darāms tālāk?

Būtiska loma digitālās finanšu pratības uzlabošanā ir finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuri var veidot iedzīvotājiem saprotamus pakalpojumus, kuri ir iekļaujoši un pa spēkam arī tiem, kuriem digitālās prasmes ir zemākas. Tāpat ar šo pakalpojumu starpniecību iedzīvotājus var arī izglītot, par mērķi liekot ne tikai biznesa intereses, bet arī atbildīgu klientu izglītošanu. Arī konsultatīvais atbalsts finanšu pakalpojumu klientiem ir būtisks, jo tieši šie pakalpojumu sniedzēji būs kontaktā ar iedzīvotāju vietā un laikā, kurā tam šo atbalstu vajadzēs.

Būtiska ir praktisku apmācību un mūžizglītības pieejamība visā Latvijā. Latvijas Banka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādājusi izglītības programmu "Kļūsti par naudas pratēju!”, lai ikdienas finanšu pakalpojumus varētu mācīties lietot iedzīvotāji visā Latvijā. Viens no programmas moduļiem, kas iedzīvotājiem būs pieejams 2024. gada pavasarī būs par droši finanšu pakalpojumu lietošanu. Finansējums un kvalitatīvas, praktiskas izglītības programmas ir būtiskas digitālās pratības uzlabošanai, bet ļoti svarīgi, lai digitālo prasmju pilnveides programmās būtu iekļauta arī finanšu pakalpojumu lietošana. Digitālajai pratībai un finanšu pratībai ir jāiet roku rokā, lai apbruņotu iedzīvotājus ar būtiskām prasmēm savas labklājības veidošanai.

Vēl viena iespēja savu digitālo finanšu pratību uzlabot ir Latvijas Bankas finanšu un ekonomikas izglītības vietnē "Naudas skola". Kopš oktobra Naudasskola.lv pieejams plašs finanšu pratības saturs pieaugušajiem ceļā uz lietpratīgu savu finanšu pārvaldību.

Vienlaikus būtiski atcerēties, ka līdzcilvēku atbalsts tuviniekiem ir būtisks, lai iesaistītu tos digitālajā dzīvē, apgūtu jaunas prasmes un neizslēgtu tos no pakalpojumiem, kuru nozīme, visticamāk, tikai turpinās pieaugt. Digitālajā vidē mums vēl jāmācās spēles noteikumi, tostarp lielā mērā rūpes par savu datu un naudas drošību.


Citi jaunumi

29.02.2024.

Latvijas Banka rīko ekspertu sarunu "Kā panākt NOTURĪGU Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?"

Trešdien, 13. martā, plkst.14.30-16.30 Latvijas Banka rīkos...
29.02.2024.

Latvijas Bankas ekonomisti atsāk vieslekcijas augstskolās

Latvijas Bankas ekonomisti un eksperti pēc neliela pārtraukuma...
27.02.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. aprīļa uz 36 mēnešiem vēlas...
26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...