Publicēts: 11.12.2023.

Vienai personai vienu gadu lietojot eiro banknotes, rodas ietekme, kas līdzvērtīga 8 km braucienam automašīnā.

Eirosistēma apņēmusies turpmāk samazināt banknošu ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja eiro banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidiskās pēdas pētījumu. Pētījums atklāj, ka banknošu maksājumu vidējā vidiskā pēda uz vienu eirozonas iedzīvotāju 2019. gadā bija 101 mikropunkts (µPt). Šāds rezultāts ir līdzvērtīgs ietekmei, kas rodas, nobraucot 8 km ar automašīnu, vai 0.01 % no viena eiropieša gada laikā veikto patēriņa darbību kopējās ietekmes uz vidi.

Pētījumā novērtēta visu darbību potenciālā ietekme uz vidi visā eiro banknošu dzīves ciklā – no izejvielu iegādes, ražošanas, izplatīšanas un laišanas apgrozībā līdz uztilizēšanai, ko veic eirozonas nacionālās centrālās bankas (NCB). Tā pamatā ir Eiropas Komisijas produktu vidiskās pēdas metodoloģija un tajā turpināts darbs, kas tika uzsākts 2004. gadā, veicot pirmā izlaiduma eiro banknošu dzīves cikla novērtējumu.

Galvenie faktori, kas nosaka eiro banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidisko pēdu, ir bankomātu enerģijas patēriņš un transports, kam seko NCB veiktā apstrāde, papīra ražošana un banknošu autentifikācija veikalos. Banknošu lielais dzīves ilgums un to izmantošana daudziem maksājumiem, nozīmē, ka banknošu izgatavošanas ietekme ir mazāka nekā transportēšanas un izplatīšanas ietekme.

"Eirosistēma apņēmusies padarīt eiro banknotes pēc iespējas videi draudzīgākas, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta," uzsvēra Valdes loceklis Pjēro Čipollone (Piero Cipollone).

Kopš 2004. gada Eirosistēma centusies samazināt eiro banknošu ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot tikai 100 % ilgtspējīgu kokvilnu un aizliedzot banknošu atkritumu apglabāšanu atkritumus poligonos.

Turklāt bankomātu ražotāji un bankas spējušas mazināt savu iekārtu ietekmi uz vidi. Šodien publicētais pētījums liecina, ka bankomātu energoefektivitātes uzlabojumi laikposmā no 2004. līdz 2019. gadam par 35 % mazinājuši to ietekmi uz vidi.

Tiek veikti plaši pētījumi un izstrāde, lai vēl vairāk samazinātu nākotnes eiro banknošu ietekmi uz vidi visos to dzīves cikla posmos. Piemēram, ECB pēta alternatīvas banknošu atkritumu apglabāšanas metodes, kas ietver atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, kā arī iespējamus iespiedprocesā izmantoto materiālu un iekārtu uzlabojumus.

Šīs darbības ir arī daļa no ECB plašākas apņemšanās savu pilnvaru ietvaros novērst klimata pārmaiņas un mazināt savu ietekmi uz vidi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem. Detalizēta informācija pieejama ECB ikgadējā Vides deklarācijā.

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...