Publicēts: 11.12.2023.

Vienai personai vienu gadu lietojot eiro banknotes, rodas ietekme, kas līdzvērtīga 8 km braucienam automašīnā.

Eirosistēma apņēmusies turpmāk samazināt banknošu ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja eiro banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidiskās pēdas pētījumu. Pētījums atklāj, ka banknošu maksājumu vidējā vidiskā pēda uz vienu eirozonas iedzīvotāju 2019. gadā bija 101 mikropunkts (µPt). Šāds rezultāts ir līdzvērtīgs ietekmei, kas rodas, nobraucot 8 km ar automašīnu, vai 0.01 % no viena eiropieša gada laikā veikto patēriņa darbību kopējās ietekmes uz vidi.

Pētījumā novērtēta visu darbību potenciālā ietekme uz vidi visā eiro banknošu dzīves ciklā – no izejvielu iegādes, ražošanas, izplatīšanas un laišanas apgrozībā līdz uztilizēšanai, ko veic eirozonas nacionālās centrālās bankas (NCB). Tā pamatā ir Eiropas Komisijas produktu vidiskās pēdas metodoloģija un tajā turpināts darbs, kas tika uzsākts 2004. gadā, veicot pirmā izlaiduma eiro banknošu dzīves cikla novērtējumu.

Galvenie faktori, kas nosaka eiro banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidisko pēdu, ir bankomātu enerģijas patēriņš un transports, kam seko NCB veiktā apstrāde, papīra ražošana un banknošu autentifikācija veikalos. Banknošu lielais dzīves ilgums un to izmantošana daudziem maksājumiem, nozīmē, ka banknošu izgatavošanas ietekme ir mazāka nekā transportēšanas un izplatīšanas ietekme.

"Eirosistēma apņēmusies padarīt eiro banknotes pēc iespējas videi draudzīgākas, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta," uzsvēra Valdes loceklis Pjēro Čipollone (Piero Cipollone).

Kopš 2004. gada Eirosistēma centusies samazināt eiro banknošu ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot tikai 100 % ilgtspējīgu kokvilnu un aizliedzot banknošu atkritumu apglabāšanu atkritumus poligonos.

Turklāt bankomātu ražotāji un bankas spējušas mazināt savu iekārtu ietekmi uz vidi. Šodien publicētais pētījums liecina, ka bankomātu energoefektivitātes uzlabojumi laikposmā no 2004. līdz 2019. gadam par 35 % mazinājuši to ietekmi uz vidi.

Tiek veikti plaši pētījumi un izstrāde, lai vēl vairāk samazinātu nākotnes eiro banknošu ietekmi uz vidi visos to dzīves cikla posmos. Piemēram, ECB pēta alternatīvas banknošu atkritumu apglabāšanas metodes, kas ietver atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, kā arī iespējamus iespiedprocesā izmantoto materiālu un iekārtu uzlabojumus.

Šīs darbības ir arī daļa no ECB plašākas apņemšanās savu pilnvaru ietvaros novērst klimata pārmaiņas un mazināt savu ietekmi uz vidi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem. Detalizēta informācija pieejama ECB ikgadējā Vides deklarācijā.

Citi jaunumi

26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...