Publicēts: 15.06.2023.
Agnese Šķēle
Agnese Šķēle
Kapitāla tirgus uzraudzības pārvaldes vecākā uzraudzības eksperte

Latvijas kapitāla tirgus uzņēmumiem piedāvā gan iespēju piesaistīt papildu finansējumu attīstībai un dažādot finansējuma avotus izaugsmei, gan citus būtiskus ieguvumus. Iekļaušanās kapitāla tirgū apliecina uzņēmuma darbības caurskatāmību un labo pārvaldību, tā ir iespēja piesaistīt investorus, tostarp no ārvalstīm, kā arī iespēja piesaistīt un motivēt kvalificētus un uzņēmuma izaugsmē ieinteresētus darbiniekus, piešķirot tiem personāla akcijas un personāla akciju opcijas.

Šajā rakstā analizēti šie un vēl citi Latvijas kapitāla tirgus sniegtie ieguvumi uzņēmumiem, pievēršoties arī jaunuzņēmumu iespējām piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū.

Latvijas kapitāla tirgus raksturojums

Latvijas kapitāla tirgus ir relatīvi mazs, un tam nepieciešams laiks, lai sasniegtu, piemēram, Zviedrijas tirgus attīstības līmeni. Taču attīstības potenciāls ir neizmērojams, un, turpinot attīstības ceļu kā “the new nordics” (tulk. – jaunās ziemeļvalstis), Latvijas kapitāla tirgum ir lielas iespējas panākt veiksmīgākos Eiropas kapitāla tirgus.

Latvijas kapitāla tirgus piedāvā uzņēmumiem iespējas atbilstoši to vēlmēm, vajadzībām un attīstības fāzei – ir pieejams regulētais tirgus, kas ir kapitāla piesaistes platforma uzņēmumiem ar ilgāku darbības pieredzi un augstākajiem caurskatāmības un finanšu ziņojumu standartiem, kā arī First North tirgus, kas piemērots mazākiem uzņēmumiem ar perspektīviem izaugsmes plāniem. Šis tirgus ļauj baudīt visas publiska uzņēmuma priekšrocības, vienlaikus paredzot mērenākas iekļaušanas un informācijas atklāšanas prasības.

Šobrīd Latvijas kapitāla tirgu raksturo šādi rādītāji: regulētajā tirgū ir 20 emitenti – 11 akciju emitenti un deviņi parāda vērtspapīru emitenti –, bet First North (neregulētajā) tirgū ir 11 emitenti – trīs akciju emitenti un astoņi parāda vērtspapīru emitenti.

Tirgus kapitalizācija 2022. gadā regulētajā tirgū bija 2193.0 milj. eiro, savukārt First North tirgū tā bija 222.5 milj. eiro.

Ja uzņēmums ir izlēmis iziet Latvijas kapitāla tirgū, tam jāizvēlas tirgus, kas attiecīgajā attīstības stadijā var sniegt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Vienlaikus jārēķinās, ka jebkurā gadījumā tas prasīs laika un finanšu ieguldījumus, taču ilgtermiņā tie noteikti var nodrošināt uzņēmumam lielāku pievienoto vērtību.

Iespējas un ieguvumi Latvijas kapitāla tirgū

Runājot par ieguvumiem, ko sniedz kapitāla tirgus, – vai tas būtu sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanas gadījumā vai obligāciju gadījumā –, jāmin līdzekļu diversifikācija un neatkarība no tradicionālajiem finansējuma piesaistes veidiem. Piemēram, obligāciju emisijai ir vairākas būtiskas priekšrocības un obligācijas kā finansējuma avots ir ļoti vēlamas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir iespēja iegūt finansējumu ārpus banku sektora un nodrošinājums šajā gadījumā nav obligāts, kā arī noteikumus šajā gadījumā definē obligāciju emitents, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā gauso banku kreditēšanu.

Otrkārt, tas ir atbalsts saistībā ar uzņēmuma naudas plūsmu, iespēja izmantot šos līdzekļus visa termiņa garumā, jo atmaksa jāveic tikai termiņa beigās, kā arī tā ir iespēja piesaistīt salīdzinoši lielāku finansējumu nekā tikai no banku sektora. Tas ir vērtējams kā būtisks ieguvums, kura rezultātā tiek nodrošināta laba uzņēmuma reputācija un atpazīstamība, un tā ir iespēja sakārtot uzņēmuma darbību atbilstoši augstākajiem standartiem, jo emisijas gadījumā nepieciešams ievērot noteiktas prasības, proti, tirgus disciplinē un sniedz dažkārt tik ļoti nepieciešamo skatu no malas.

Visbeidzot – obligāciju emisija ir viens no ceļiem uz sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanu, kas paver vēl plašākas uzņēmuma attīstības un izaugsmes iespējas.

Būtisks aspekts gan akciju, gan obligāciju emisijas gadījumā ir kvalitātes zīme, ko emitents iegūst, izejot kapitāla tirgū. Latvijas kapitāla tirgus ir salīdzinoši stingri regulēts, ņemot vērā, ka mums ir saistošs Eiropas Savienības regulējums, kas tirgus dalībniekiem nosaka ļoti stingras prasības. Ja emitents šīs prasības ir ievērojis un veiksmīgi startē kapitāla tirgū, tas ir ļoti būtisks signāls potenciālajiem investoriem, kurš apliecina šā uzņēmuma labo pārvaldību un darbības caurskatāmību.

Turpinot tēmu par investoru piesaisti, var norādīt, ka kapitāla tirgus ir lielisks investoru piesaistes instruments – investors noteikti labprātāk izvēlēsies investēt uzņēmumā, kurš ir labi pārvaldīts un sakārtots un kura darbība ir caurskatāma. Tas attiecas arī uz ārvalstu investīciju piesaisti, jo, visdrīzāk, ārvalstu investors labprātāk izvēlēsies investēt uzņēmumā, kas izgājis Latvijas kapitāla tirgū.

Mūsdienu pasaulē papildus finanšu rādītājiem ļoti būtiski ir arī korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas jautājumi. Iziešana kapitāla tirgū nodrošina, ka uzņēmums šiem jautājumiem noteikti pievērsīs pastiprinātu uzmanību un šie jautājumi uzņēmumā tiks pienācīgi sakārtoti. Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem ieteicams ievērot Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu, kas ietver korporatīvās pārvaldības labāko praksi. Arī Eiropas līmenī ilgtspējas jautājumos tiek izstrādātas arvien jaunas prasības, kuras ir saistošas arī Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem.

Runājot par vides un ilgtspējas aspektiem, jāmin arī zilās un zaļās obligācijas – vērtspapīri, kuri ļauj veikt investīcijas dažādu ar klimatu un vidi saistītu projektu īstenošanā. Tie var būt veids, kā piesaistīt investora uzmanību. Pasaules tendences rāda, ka šie jautājumi arvien biežāk kļūst par izšķirošu aspektu, izvēloties, kurā uzņēmumā investēt un kurā ne.

Vēl viens aspekts, kas ir ļoti būtisks kapitāla tirgū esošam uzņēmumam, ir iespēja piesaistīt kvalificētāku darbaspēku, proti, darba ņēmējam noteikti saistošāks būs uzņēmums, kurš ir veiksmīgi izgājis kapitāla tirgū, jo tas darba ņēmējam nozīmē, ka uzņēmumā ir laba pārvaldība, tai skaitā personāla jautājumos.

Attiecībā uz personāla jautājumiem kā veiksmīgs motivācijas instruments būtu izceļamas personāla akciju opcijas un personāla akcijas. Attiecīgie instrumenti Latvijas gadījumā ir regulēti Komerclikumā, bet tie ir populāri motivācijas instrumenti arī citviet pasaulē. Personāla akcijas tiek piešķirtas tūlītēji, taču personāla akciju opcijas dod darbiniekam iespēju noteiktā laika periodā, sasniedzot noteiktus mērķus, iegādāties uzņēmuma akcijas vai saņemt tās par brīvu. Tā ir daļa no darbinieku motivācijas un atalgojuma paketes.

Ieguvums darbiniekam šajā gadījumā ir tas, ka akciju opcijas cena parasti ir zemāka par tirgus vērtību. Šīs akcijas darbiniekam nodrošina iespēju saņemt dividendes, darbiniekam var tikt piešķirtas balsstiesības, kā arī darbinieks ir tiesīgs pārdot šīs akcijas. Tāpat attiecībā uz darbinieku akcijām tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Šāds instruments nodrošina, ka darbinieks jūtas iesaistīts uzņēmuma darbā, viņš ir daļa no lēmumu pieņemšanas procesa un jūtas motivēts veicināt uzņēmuma attīstību. Turklāt darbinieks saņem papildu ienākumus, kas daudzos gadījumos būs īpaši motivējošs aspekts. Tas noteikti ilgtermiņā motivēs darbinieku palikt attiecīgajā uzņēmumā, kā arī piesaistīs uzņēmumam kvalificētu darbaspēku.

Nevar aizmirst arī par investīciju piesaistes aspektu šādā gadījumā, kad investori būs paši darbinieki. Papildu ieguvums varētu būt intereses pieaugums par uzņēmumu – veiksmīga personāla opciju plāna īstenošana nodrošina arī labu reputāciju un uzņēmuma publisko tēlu.

Darbinieku akcijas un darbinieku akciju opcijas gan darba devējam, gan ņēmējam sniedz virkni ieguvumu, līdz ar to šis mehānisms nākotnē noteikti būtu izmatojams plašāk.

Papildu ieguvums, izejot kapitāla tirgū, akciju emisijas gadījumā ir akcionāru iesaiste uzņēmuma darbībā, kas var sniegt papildu redzējumu un kompetenci uzņēmuma attīstībai. Akcionāri var sniegt reālu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, tā rezultātā saņemot tiešu ieguvumu dividenžu veidā. Īpaši būtisks šis aspekts varētu būt uzņēmumiem, kas sniedz sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus, piemēram, namu un atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskā transporta u. c. pakalpojumi, ko ikdienā izmanto ikviens iedzīvotājs. Šādā gadījumā akcionārs var būt ne tikai akcionārs, bet arī uzņēmuma klients, kas ikdienā lieto attiecīgos pakalpojumus, līdz ar to motivācija gan iegādāties akcijas, gan iesaistīties uzņēmuma darbībā būs augstāka, radot arī augstāku pievienoto vērtību.

Jaunuzņēmumu iespējas Latvijas kapitāla tirgū

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstu izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Saskaņā ar "Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijā 2022.–2025. gadam" sniegto informāciju Latvijā identificēti 512 uzņēmumi, kas vietējās un starptautiskās datubāzēs definēti kā jaunuzņēmumi un ir līdz septiņus gadus veci jeb dibināti no 2015. līdz 2021. gadam. Šobrīd Latvijas kapitāla tirgū nav izgājis neviens jaunuzņēmums, taču kapitāla tirgus piedāvā iespējas jaunuzņēmumu attīstībai, kas varētu aizstāt citus pieejamos atbalsta veidus un nodrošināt straujāku attiecīgo uzņēmumu attīstību.

Latvijas gadījumā ir pieejams visai plašs valsts atbalsta klāsts jaunuzņēmumiem – Jaunuzņēmumu atbalsta likuma piedāvātie atbalsta instrumenti, jaunuzņēmumu vīzas, pētniecības un attīstības atbalsta programmas, akcelerācijas fondi, sēklas un pirmssēklas fondi, kā arī citi būtiski un attīstību veicinoši atbalsta veidi. Papildus tiek plānota iniciatīva saistībā ar sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda darbību, proti, plānots izveidot Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības fondu, kura mērķis būs finansējuma pieejamības nodrošināšana inovatīviem uzņēmumiem, veicot ieguldījumus uzņēmumos to tālākai kotācijai Baltijas kapitāla tirgū (plānots, ka sākotnēji tiks piesaistīti valsts budžeta līdzekļi 20 milj. eiro apmērā no Latvijas un Lietuvas, kā arī vēlākajos soļos paredzēta privātā sektora iesaiste fonda ieguldījumu paplašināšanai).

Citviet pasaulē jaunuzņēmumi plaši izmanto kapitāla tirgu sniegtās iespējas uzņēmumu attīstībai. Lai gan Latvijas kapitāla tirgus šobrīd nevar piedāvāt tādas pašas iespējas, jaunuzņēmumi varētu tajā gūt ievērojamu pievienoto vērtību.

Latvijas gadījumā jaunuzņēmumiem vispiemērotākais būtu obligāciju instruments, kas ļautu iegūt papildu investīcijas, atpazīstamību un pieredzi, kura būtu nepieciešama turpmākai akciju emisijai jau First North vai regulētajā tirgū.

Tāpat ieguvumi no dalības kapitāla tirgū jaunuzņēmumiem ir piekļuve kapitālam, investīciju piesaiste, uzticamība, atpazīstamības veidošana, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste un vēl daudzi citi.

Atbalsta mehānisms potenciālajiem emitentiem

Ja vēlaties izvērtēt savas iespējas saistībā ar dalību Latvijas kapitāla tirgū, piesakieties atbalsta mehānismā "Vērtspapīru smilškaste". Tas ir unikāls atbalsta veids, kurā potenciālais emitents bez maksas saņem Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sagatavotu sākotnējo novērtējumu un ieteikumus, kas jāuzlabo, lai izietu Latvijas kapitāla tirgū. Atbalsta mehānismu var izmantot gan privāti uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Konsultācijām var pieteikties gan tādi uzņēmumi, kas iecerējuši izlaist akcijas, gan tādi, kas vēlas piesaistīt finansējumu, izlaižot obligācijas. Šobrīd šo mehānismu veiksmīgi ir izmantojušas jau vairākas Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības.

Vairāk par atbalsta mehānismu lasiet Latvijas Bankas tīmekļvietnē.


Citi jaunumi

11.12.2024.

Pasniegtas Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvas 2024

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu 2024 šogad saņēma...
10.12.2024.

Notiks Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvas 2024 pasniegšanas ceremonija

Trešdien, 11. decembrī, Latvijas Banka sadarbībā ar Tieslietu...
12.11.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienu laikā mainīts Latvijas...
03.12.2024.

Pētījums: Monetārā politika augstas nenoteiktības apstākļos

Pētījums 7/2024
02.12.2024.

Apstiprināti Latvijas Bankas plāni statistikas jomā laika posmam līdz 2028. gadam

Latvijas Bankas padome šodien apstiprināja Latvijas Bankas...
29.11.2024.

Latvijas Banka brīdina par backedbylatvia.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par...
27.11.2024.

Latvijā notiks "Tavas pensijas nedēļa"

Lai veicinātu pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu...
27.11.2024.

Sabiedrībai tiks nodrošināti komercbanku klātienes pakalpojumi reģionos

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu...
26.11.2024.

Latvijas Banka izsludina kārtējo studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu

Latvijas Banka izsludinājusi kārtējo studentu zinātniski...
25.11.2024.

Eiropas uzraudzības iestādes publicē lēmumu par DORA informācijas reģistru iesniegšanas termiņiem

Finanšu tirgus dalībniekiem atbilstoši DORA prasībām jāgatavojas...
15.11.2024.

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA...
14.11.2024.

Finanšu starpniecība un klimata pārmaiņas eirozonas ražošanas un investīciju tīkla modelī

Pētījums 6/2024