Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
DEFLĀCIJA
Pagājušā gada oktobrī aizsākusies gada deflācija turpinās - joprojām vājais pieprasījums iekšzemē nosaka cenu samazināšanās tendenci. Arī jūnijā vairāk nekā pusei preču un pakalpojumu cenas turpināja samazināties - lielākajai daļai neregulējamo pakalpojumu, apstrādātās pārtikas produktu, apģērbiem. Deflācijas temps mazinājies, bet tas notiek galvenokārt ārēju faktoru ietekmē: daudz vairāk, nekā gaidīts, kāpušas energoresursu cenas, tās ietekmējis arī nodokļu pieaugums, kas neļaus inflācijai, sevišķi pamatinflācijai strauji pieaugt un atgriezties. Taču (Attēls) pamatinflācija ilgstoši saglabāsies negatīvā teritorijā, jo vājš ir pirktspējīgais pieprasījums, lēns ir kredītu pieauguma temps. Energoresursu cenu kāpums un tam atbilstošs izmaksu kāpums nozīmē mazāku kopējo cenu kritumu, jo virkne preču un pakalpojumu cenu daudz mazāk reaģē uz vājo iekšzemes pieprasījumu. Šo faktoru ietekmē deflācija 2010. gadā kopumā varētu būt apmēram -1.6% līmenī.
IEKŠZEMES KOPPRODUKTS - LEJUPSLĪDES ZEMĀKAIS PUNKTS GARĀM
Ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums 1. ceturksnī ir apstiprināts (Attēls) - reālais IKP pret iepriekšējo ceturksni tiešām kāpis par 0.3%. Tas mūs priecē. IKP gada kritums ir mazinājies līdz -6%. Tas apstiprina jau izteikto pieņēmumu, ka ekonomikas lejupslīdes zemākais punkts ir garām, kas ir būtiski gan reālajā ekonomikā, gan psiholoģiski. Sagaidām, ka arī otrajā ceturksnī IKP izaugsme būs pozitīvā teritorijā, ko apliecina maija dati - pozitīvu devumu attīstībā galvenokārt nodrošinās apstrādes rūpniecība.
Ņemot vērā gan labākus 1. ceturkšņa rezultātus, gan ierēķinot Centrālās Statistikas pārvaldes veikto iepriekšējā gada IKP datu precizēšanu, Latvijas Banka atstāj nemainīgu līdzšinējo 2010. gada IKP prognozi: gadā kopumā sagaidām -2.0 - 2.5% lielu IKP kritumu. Eksports attīstīsies, bet joprojām lēns ir iekšzemes pieprasījums un nekāpj investīcijas.
EKSPORTS UN IMPORTS, KONKURĒTSPĒJA
Kas tad šobrīd ir stiprinājis ekonomisko aktivitāti? Pirmkārt, preču un pakalpojumu eksports, kas sasniedzis ievērojamu gada pieaugumu. Otrkārt, (Attēls) arī privātā patēriņa izaugsme ceturkšņu izteiksmē, ko balstīja patērētāju noskaņojuma jeb konfidences uzlabojums.
Tālāk par eksporta sniegumu, jo tieši tas pašlaik ir un būs galvenais ekonomikas aktivitātes dzinējs. Latvijas eksports atgūst konkurētspēju un (Attēls) jau sešus mēnešus uzrāda gada pieaugumu, kas turklāt vērojams visā rūpniecības jomu spektrā. Arī pietiekami smagos apstākļos, kad finanšu pieejamība ir zema arī mūsu eksporta tirgos, Latvijai izdevies palielināt tirgus daļas (Attēls), proti, pieaug Latvijas preču un pakalpojumu loma vairāku valstu importā. Pirmajā ceturksnī tās ir pieaugušas Ziemeļvalstīs - Dānijā, Somijā, Zviedrijā, arī Polijā un Lielbritānijā.
Latvijas nominālā eksporta pieaugums šī gada pirmajos četros mēnešos ir bijis nozīmīgs - par piektdaļu lielāks nekā pērn šajā periodā - un maijā ir sasniedzis 34.6%. 1. ceturksnī ievērojami auga arī reālais eksports - par 14.5% gada izteiksmē. Latvijai kā mazai valstij, kam nepieciešams imports, lai spētu eksportēt, ražošanas aktivitātes pieaugums nozīmējis arī importa pieaugumu. Par to, ko importa kāpums nozīmē turpmākajai attīstībai, runāšu kopsakarā ar maksājumu bilances tekošo kontu.
MAKSĀJUMU BILANCES TEKOŠAIS KONTS
Līdzšinējā ārējās tirdzniecības attīstība kopumā ļāvusi joprojām nodrošināt tekošā konta pārpalikumu (Attēls) - eksporta pārsvaru pār importu. Pirmajos četros mēnešos tie ir 346.2 milj. latu.
Tieši lielais tekošā konta deficīts - vēl 2006.-2007. gadā pāri 20% no IKP - bija finanšu tirgu viens no galvenajiem nervozitātes avotiem, un dažs labs finanšu speciālists bez iedziļināšanās par tā cēloni minēja varbūt nepareizo lata kursu. Tie, kas situācijai sekoja detalizēti, atcerēsies - pārāk strauji augošā kreditēšana pirmskrīzes gados veicināja importu tādos apmēros un tādos tempos, ko nespēja nosegt arī salīdzināmi lielais eksporta augums, kā rezultātā veidojās milzīgi lielais tekošā konta deficīts. Reizē ar kreditēšanas sabremzēšanos jau aptuveni gadu preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilance ir tuvu sabalansētai.
Preču eksporta kāpuma pozitīvo ietekmi mazina preču importa pieaugums, bet importu lielā mērā veido starppatēriņa preces - izejvielas, dažādi pusfabrikāti, kas nepieciešami eksporta preču ražošanai. Lielāks starppatēriņa preču ievedums dod pamatu sagaidīt arī turpmāku preču eksporta kāpumu. Savukārt pakalpojumu eksports attīstās vājāk mazāku dzelzceļa un jūras transporta pārvadājumu dēļ. Importa pieaugums nozīmēs, ka tekošā konta pārpalikums šogad būs nedaudz mazāks. Neskatoties uz to, ka gaidījām 7-8% pārpalikumu, arī šogad tas būs pozitīvā teritorijā un varētu būt 5.2% no IKP.
2011. GADA BUDŽETA KONSOLIDĀCIJA UN VALSTS PARĀDS
Līdz šim veiktā budžeta izdevumu samazināšana ir bijis pamats valsts uzticamības pakāpeniskai atjaunošanai, kas bruģē ceļu ekonomikas izaugsmes iespēju atjaunošanai un pakāpeniskai starptautiskā aizdevuma atmaksai nākotnē, sākotnēji to pārfinansējot privātajā kapitāla tirgū. Izdevumu mazināšana valsts sektorā veicinājusi izmaksu optimizēšanu arī privātajā sektorā un ļāvusi atjaunot konkurētspēju. Tāpat kā citām valstīm Eiropā, kurās šobrīd mazina budžeta deficītus, Latvijai tas nepieciešams, lai atjaunotu uzticamību finanšu tirgos. Finanšu tirgu uzticēšanās ļauj valstīm pašām startēt finanšu tirgos, aizņemties un pārfinansēt parādu, kā arī nodrošināt to, ka valsts spēj pildīt savas finanšu saistības vidējā un ilgā laika periodā. Krīze skaidri parādījusi valstu finanšu sistēmu vājās vietas, un jau šobrīd ES līmenī aktīvi diskutē par fiskālās uzraudzības pastiprināšanu.
(Attēls) 2011. gada budžeta savlaicīga pieņemšana ar skaidru izdevumu samazinājumu, konsolidāciju ir Latvijai izšķirīgs priekšnoteikums ekonomiskās aktivitātes tālākai atjaunošanai. Citiem vārdiem sakot - deficīta tālāks samazinājums ir priekšnoteikums ekonomiskās aktivitātes tālākai atjaunošanai. Ja to neveicam, faktiski atņemam naudu sabiedrībai, jo budžeta deficīts nozīmē tēriņus pāri ienākumiem un parādu. Augsta budžeta deficīta gadījumā liela budžetu izdevumu daļa aiziet procentu maksājumiem par parādu. Bet mazāks parāds nozīmē arī mazākus ikgadējos procentu maksājumus.
Valdības parāds (Attēls) - gan iekšzemē, gan ārzemēs aizņemoties, - pašlaik ir 4.9 miljardi latu jeb aptuveni 39% no IKP, un tas ir krietni pieaudzis kopš gada sākuma - 4.3 miljardiem latu. 2011. gadā parāda procentos Latvija maksās 307 milj. latu, kas ir 1.5 reizes vairāk nekā Izglītības un zinātnes ministrijas budžets.
Jāapzinās: lai atmaksātu starptautiskā aizņēmuma līdzekļus, Latvijai būs jāpārfinansē parāds, aizņemoties tirgū par tirgus likmēm. Pārāk lieli procentu izdevumi samazina sabiedrības vajadzību finansēšanai - veselības aprūpei, izglītībai, drošībai - pieejamos līdzekļus, tādēļ ir jāīsteno sapratīga makroekonomikas politika, kas ļautu uzlabot starptautisko kredītreitingu vērtējumu.
Zema uzticība un reitingi nozīmē nepieejamus vai dārgus kredītus valstij, uzņēmumiem, iedzīvotājiem. Zema uzticība nozīmē, ka nav jaunu investīciju. Tas nozīmē, ka neatjaunojas uzņēmējdarbība un darbavietas, neaug ienākumi.
Ļoti ceru, ka budžeta izdevumu samazināšanas plāns šobrīd top katras partijas programmu laboratorijās - ka tie būs gatavi līdz vēlēšanām, lai jaunā valdība budžetu var pieņemt noteikti jau šogad. Skaidrību par to, ka netiks celti nodokļi un kā tiks īstenotas nepieciešamās reformas, vajag visiem. Arī finanšu tirgum, lai neziņa neatjaunotu spekulācijas. Pretējā gadījumā zem sitiena nonāktu gan panāktais uzticības un ekonomikas atveseļošanās ziņā, gan darba vietu atjaunošanās cerīgais sākums. Tiktāl par budžetu, kas man neizbēgami atgādina arī par Igaunijas budžetu un eiro ieviešanu. daudzi man vaicājuši: vai Igaunijai izdosies, vai kāds Igauniju nepiemānīs, vai visu izdosies izpildīt.
IGAUNIJAS EIRO
Igaunija nupat saņēmusi galīgo ES dalībvalstu atbalstu un nākamgad pāries uz eiro. Tas bijis iespējams, lielā mērā patiecoties prātīgai saimniekošanai ar budžetu. No kaimiņu labā piemēra vērts mācīties, un es ticu, ka arī Latvija tā var: iedzīvotāji un vadītāji spēj izprast, plānot, vienoties un rīkoties.
Jāpiekrīt Igaunijas prezidentam Ilvesam, kurš saka, ka eiro nebūs panaceja visām Igaunijas problēmām un galīgai glābšanai no lejupslīdes. Eiro tiešām automātiski nenodrošina ekonomikas pieaugumu, bet tas ar lielāku uzticību rada labus izaugsmes nosacījumus. Eiro arī nav alternatīva strukturālām reformām, bet tas nozīmē lielāku drošību, uzticību un finansiālo izdevīgumu. Investori, ieguldītāji, bankas, uzņēmumi un iedzīvotāji vairāk uzticas lielai valūtai, tāpat kā uzticamāks braucienam jūrā ir liels kuģis, nevis maza laiva. Lielākas investīcijas rada jaunus uzņēmumus un darbavietas. Arī zemāki kredīta procenti veicina uzņēmumu un ekonomikas izaugsmi kopumā. Drošība par ieguldījumiem rada valstī uzkrājumus, ko bankas var ieguldīt ekonomikā. Liela valūta rada lielāku drošību un mazākas izmaksas krīzēs.
Igaunijas valstij būs mazāki izdevumi par ārējo parādu, tātad vairāk naudas atliks iedzīvotāju vajadzībām. Gan Igaunijas uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem zudīs valūtas maiņas izmaksas.
Kā uz to raudzīties mums? No Igaunijas eiro iegūs viss reģions, jo tas veicinās stabilitāti visā Baltijā, palielinās uzticību reģiona ekonomiskajai videi un ticību par drīzu eiro ieviešanu Latvijā un Lietuvā. No otras puses, zaudēsim laiku un investīcijas, jo bez mazākām šaubām teikšu: investors, veicot izvēli, vai ieguldīt Latvijā vai Igaunijā, izvēlēsies valsti, kas apliecinājusi spēju sakārtot lietas un kurā ir droša, liela pasaules valūta.
LATVIJAS BANKAS PADOMES LĒMUMS
Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes lēmumiem. Lai gan situācija tautsaimniecībā stabilizējas, konstatējama noturīga vairāku monetāro un finanšu rādītāju uzlabošanās un saglabājas augsta banku sistēmas likviditāte jeb brīvo līdzekļu apjoms. Kopš iepriekšējās budžeta pieņemšanas vietējā finanšu tirgū (Attēls) vērojama stabilitāte, latu tirgus procentu likmes ir zemā pirmskrīzes līmenī. Privātā sektora iekšzemes noguldījumu atlikums ik mēnesi pieaug (Attēls), gada pārmaiņu temps maijā sasniedza jau 6.7% kāpumu. Tomēr iekšzemes kredītu gada pārmaiņu dinamika joprojām ir negatīva, no jauna izsniegto kredītu apjoms paliek zemā līmenī.
Kredītresursu pieejamību negatīvi iespaido arī aprīļa beigās atsākusies pastiprinātā spriedze globālajos finanšu tirgos - saistībā ar fiskālo situāciju eiro zonas dienvidu dalībvalstīs.
Pašreiz banku sistēmas likviditātes pārpalikums gandrīz 100% apmērā tiek izvietots Latvijas Bankas noguldījumos uz 7 dienām. Lai motivētu bankas tām pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt noguldījumu iespējas uz 7 dienām procentu likmi no 1% līdz 0.5% un noguldījumu iespējas uz nakti likmi no 0.5% līdz 0.375%.
Lēmums stājas spēkā no 24.jūlija.
Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.