Intervija TV3 rīta ziņu raidījumā "900 sekundes" 2023. gada 21. martā.
- Nenoteiktība finanšu tirgos šobrīd ir patiešām augsta, bet šis nav izolēts gadījums, jau pagājušā rudenī redzējām zināmu nestabilitāti citviet.
- Inflācija ir augsta, procentu likmju kāpums straujš, līdz ar to, kaut kādos elementos veidojas stress.
- Eiropas bankas ir labi kapitalizētas, likviditāte jeb finanšu resursi ir pieejami. Uzraugi ļoti uzmanīgi seko situācijai. Mūsu rokās ir dažādi instrumenti, lai situāciju stabilizētu.
- Šajā brīdī situāciju nevajag salīdzināt ar 2008. gadu, tā ir būtiski atšķiras – banku uzraudzība ir kļuvusi krietni striktāka. Esam labāk gatavu dažādām svārstībām.
- Par %likmju celšanu: Ja finanšu tirgus turbulence mierīgi apstāsies un ekonomika turpinās ierasto gaitu, viennozīmīgi tālāks likmju kāpums būs nepieciešams, jo inflācija arvien ir ļoti augsta.
- Inflācija šobrīd nudien vairs nav kara izraisīta. Kara raisītā inflācija bija pirmais vilnis, tagad redzam, ka enerģijas resursu cenas ir samazinājušās, inflācija nesamazinās, jo tā ir pārvēlusies jau uz citām jomām.
- Pašreizējā inflācijas dinamikā mēs redzam zināmu negausību, cenas tiek paceltas vien tāpēc, ka var pacelt, uzņēmumu peļņas maržas ir augstas. Otrās kārtas efekti – inflācija sāk iesakņoties.
- Monetārās politikas pilns efekts parādās 1,5 gada laikā, vēl esam posma sākumā. Svarīga ir iedzīvotāju un uzņēmumu rīcība.
- Deflācija LV gada beigās varētu būt vien tad, ja finanšu sektorā redzam diezgan dziļu krīzi pasaules līmenī. Tas nav bāzes scenārijs.
- Būtu adekvāti bankām – palielināt likmes depozītiem, noņemt kavēkļus kreditēšanas pusē, piemēram, samazināt dažādas komisijas maksas, un, kad sāksies kāpums ekonomikā, banku pusē būtu jāpauž apņēmība kreditēt vairāk.
- Par solidaritātes nodokli bankām: labāks risinājums LV būtu krietni straujāka kreditēšana.