Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/menesa-bilance), savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē - https://www.ecb.europa.eu/mopo/implement/omt/html/index.en.html. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.
Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).
PAPP programmā no 2018. gada oktobra līdz decembra beigām notika neto aktīvu iegāde 15 mljrd. eiro apmērā mēnesī (iepriekš iegāžu apmērs bija 30 mljrd. eiro mēnesī). No 2019. gada janvāra neto iegādes ir pārtrauktas.
Tomēr arī turpmāk tiks īstenota politika, kas ietver PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Savā 2018. gada jūnija Rīgas sanāksmē ECB Padome noteica, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%). Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām.
PAPP rezultātā Eirosistēma apmaina finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Šī intervence ietekmē eiro zonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību - uzlabo eiro zonas konfidences rādītājus, samazina procentu likmes, sekmē kreditēšanas atgūšanos, stimulē kopējo pieprasījumu un ražošanas kapacitāšu izmantošanu, kā rezultātā pieaug ekonomiskā izaugsme un inflācija. Sīkāka analīze par PAPP ekonomiskajiem aspektiem un ietekmi uz eiro zonu un atsevišķi Latviju – šajā rakstā. Informācija par ECB Padomes 2015. gada decembra sēdes lēmumu par PAPP programmas nosacījumu maiņu, par 2016. gada marta sēdes lēmumu - komentārā un rakstā, par 2016. gada decembra sēdes lēmumu - šeit, par 2017. gada oktobra lēmumu - šeit, par 2018. gada jūnija lēmumu – šeit un šeit.
Ņemot vērā PSPP vērtspapīru glabāšanas vietu, Eirosistēma var piedāvāt dažādas PSPP vērtspapīru aizdošanas iespējas. Tiem Latvijas valsts vērtspapīriem, kas glabājas starptautiskajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā Clearstream Banking Luxembourg, tiek nodrošināta automātiskā vērtspapīru aizdošanas programma (ASL) un stratēģiskā vērtspapīru aizdošanas programma (ASLplus).
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji. ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).