Finanšu krāpniecība joprojām ir aktuāls temats, jo par upuri var kļūt ikviens cilvēks, kuram ir konts kredītiestādē vai ir pieejami skaidrās naudas līdzekļi. Lai izvairītos no finanšu krāpniekiem un nepazaudētu savu naudu, izglītojošu informāciju par maksājumu drošību un krāpniecības veidiem sniedz finanšu sektora dalībnieki, arī Latvijas Banka – par krāpšanas veidiem (šeit) un kā pasargāt sevi un savu naudu no krāpniekiem (šeit). Tomēr, kā liecina Latvijas Bankas statistika, krāpniecisko maksājumu skaits un apjoms Latvijā turpina būt nozīmīga problēma. Krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus, kā apmānīt cilvēkus.
Krāpnieciskie maksājumi karšu maksājumos un kredīta pārvedumos
Šajā rakstā padalīšos ar karšu maksājumu un kredīta pārvedumu krāpniecisko maksājumu statistiku 2024. gadā.
2024. gadā Latvijā kopumā tika veikti 30.7 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 11.7 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2023. gadu kopējais krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 % (attiecīgi par 10 % pieauga krāpnieciskie kredīta pārvedumi un par 8 % – krāpnieciskie karšu maksājumi), bet kopējais krāpniecisko maksājumu apjoms samazinājās par 0.3 % (attiecīgi par 3 % pieauga krāpniecisko kredīta pārvedumu apjoms un par 16 % samazinājās krāpniecisko karšu maksājumu apjoms, tai skaitā par 31 % samazinājās krāpniecisko karšu maksājumu apjoms, kuri bija apstiprināti ar drošu autentifikāciju).
Attēls. Krāpniecisko maksājumu skaits un apjoms
Avots: Latvijas Banka
No kopējā krāpniecisko maksājumu skaita 2024. gadā 27 % (8.2 tūkst.) bija kredīta pārdevumi, bet 73 % (22.5 tūkst.) – karšu maksājumi. Savukārt apjoma ziņā rādītāji ir apgriezti – lielākā daļa no krāpniecisko maksājumu apjoma, proti, 85 % (9.9 milj. eiro) bija kredīta pārvedumi un 15 % (1.8 milj. eiro) – karšu maksājumi.
Tas nozīmē, ka 2024. gadā kredīta pārvedumiem bija mazāks krāpniecisko maksājumu skaits – vidēji 22 maksājumi dienā, bet lielāks apjoms – viena krāpnieciskā kredīta pārveduma vidējais apjoms bija 1213 eiro. Savukārt krāpniecība ar karšu maksājumiem ir bijusi biežāka – vidēji 61 maksājums dienā, toties apjoma ziņā maksājumi bijuši mazāki – viena tāda maksājuma vidējais apjoms bijis 81 eiro.
Tabula. Krāpniecisko maksājumu summa un skaits – vidējie rādītāji.
|
Viena maksājuma vidējā summa, eiro |
Vidējais maksājumu skaits dienā |
|
| Kredīta pārvedumi |
1 213 |
22 |
| Krāpnieciskie karšu maksājumi |
81 |
61 |
Avots: Latvijas Banka
Kredīta pārvedumi
Ar kredīta pārvedumiem, ko ikviens izmanto, piemēram, veicot maksājumus savā internetbankā, vienā reizē tiek izkrāptas lielākas summas, taču vidēji dienā šādu darījumu skaits ir mazāks (22 maksājumi dienā) nekā krāpnieciskajiem karšu maksājumiem. 2024. gadā kopējais veikto kredīta pārvedumu skaits bija 317 milj., un to no tiem 0.003 % (8.2 tūkst.) bija krāpnieciski kredīta pārvedumi.
No visiem krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem 99.8 % (8.1 tūkst.) ir uzsākti elektroniski, un šādu darījumu apjoms veido 99 % (9.8 milj. eiro) no kopējās ar kredīta pārvedumiem izkrāptās summas, pārējā šādu maksājumu daļa ir uzsākta papīra dokumenta veidā.
Elektroniski uzsāktajos krāpnieciskajos kredīta pārvedumos 60 % gadījumu krāpnieks manipulē ar maksātāju, kurš pats labticīgi pārskaita līdzekļus uz kontu, kas, viņaprāt, pieder otrai darījuma pusei, 40 % gadījumu krāpnieks izmanto viltotus maksājuma uzdevumus pēc tam, kad, izmantojot krāpšanu, ir ieguvis maksātāja vai maksājuma saņēmēja sensitīvus maksājuma datus.
Kā liecina apkopotā statistika, 90 % (7.3 tūkst.) gadījumu no elektroniski uzsāktiem krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem bija veikti ar drošu lietotāja autentifikāciju un šādu krāpniecisko darījumu apjoms veidoja 99 % (9.7 milj. eiro). Šajos gadījumos maksātājs pats labticīgi pārskaitījis līdzekļus krāpniekiem.
Karšu maksājumi
Ar maksājumu kartēm tiek izkrāptas mazākas summas, taču tas notiek biežāk (vidēji dienā tas ir 61 maksājums) nekā ar kredīta pārvedumiem. Vidēji no 2024. gadā veikto karšu maksājumu skaita (532 milj.) krāpniecisko maksājumu īpatsvars bija 0.004 % jeb 22.5 tūkst.
No visiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem 94 % (21.2 tūkst.) ir uzsākti elektroniski, un šādu darījumu apjoms veido 96 % (1.7 milj. eiro) no kopējās ar karšu maksājumiem izkrāptās summas.
Elektroniski uzsāktajos karšu maksājumos 86 % gadījumu krāpnieks pēc tam, kad krāpnieciskā ceļā ieguvis maksātāja/maksājuma saņēmēja sensitīvus maksājuma datus, ir izdevis viltotu maksājuma uzdevumu, pārējos 14 % gadījumu krāpnieks ir manipulējis ar maksātāju.
83 % (17.6 tūkst.) no elektroniski uzsāktajiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem bija veikti bez drošas lietotāja autentifikācijas, un šādu krāpniecisko darījumu apjoms bija 46 % (805.3 tūkst. eiro), no tiem 57 % gadījumu maksājums ir veikts eirozonas ietvaros un 43 % gadījumu - ārpus eirozonas.
17 % (3.6 tūkst.) no elektroniski uzsāktajiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem bija ar drošu lietotāja autentifikāciju, un šādu krāpniecisko darījumu apjoms bija 54 % (928.2 tūkst. eiro), no tiem 61 % gadījumu maksājums ir veikts eirozonas ietvaros un 39 % gadījumu – ārpus eirozonas.
Apgrūtiniet krāpnieku dzīvi, sargājot sevi un savus datus!
Lai pasargātu sevi no finanšu krāpniekiem, aicinām neizpaust savus bankas datus un paroles, neatklāt personīgo un finanšu informāciju nezināmiem cilvēkiem, izmantot tikai drošus maksājumu veidus, preventīvi sekot līdzi jaunākajai informācijai par krāpniecību.
Lai izvairītos no aizdomīgiem ieguldījumu piedāvājumiem, aicinām pārbaudīt, vai iecerētais darījuma partneris ir atrodams Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā "Tirgus dalībnieki".
Aicinām arī izmantot CERT.LV izstrādāto DNS ugunsmūri un neapmeklēt viltus bankas lapas un krāpnieciskās platformas, kā arī izvairīties no citiem krāpnieku "slazdiem". Katru dienu krāpnieki izdomā jaunu krāpšanas veidu, un būtiski nezaudēt modrību, it īpaši, ja notiek darbības ar saviem vai tuvinieku finanšu līdzekļiem.