Publicēts: 01.11.2024.

Pjēro Čipollone

Euro ieviešana pirms 25 gadiem pārveidoja Eiropu. Pirmo reizi dažādu valstu iedzīvotāji izmantoja vienas un tās pašas banknotes un monētas. Vai kāds varēja iedomāties, ka mūsu maku saturs varētu mūs visus vienot?

Kopš tā laika euro banknotes Eiropā vienkāršojušas gan ģimeņu, gan tirgotāju, gan ceļotāju dzīvi. Vairs netiek iekasēta papildu maksa un nav jāšaubās par to, vai jūsu maksāšanas metode tiks pieņemta. Taču mūsdienu digitālajā laikmetā rodas jauni sarežģījumi.

Lielākā daļa eiropiešu tagad spiesti izmantot dažādas kartes, lietotnes un ierīces atkarībā no katras konkrētās maksājuma situācijas, nonākot pie secinājuma, ka digitālo maksājumu ērtības ne vienmēr atbilst solītajam. Eurozonā esam spiesti izmantot sadrumstalotu sistēmu, kurā digitālie maksājumu risinājumi neaptver visas mūsu vajadzības. Lai gan tādās pilsētās kā Madride vai Parīze, norēķinoties par maltīti vai braucienu taksometrā, iespējams vienkārši veikt bezkontakta maksājumu ar karti, Vācijas vai Austrijas lauku reģionos bieži tiek pieņemta tikai skaidrā nauda vai vietējās debetkartes. Līdzīgā veidā dažas mobilās lietotnes ir lieliski piemērotas, lai nosūtītu naudu ģimenei vai draugiem, taču tās nevar izmantot pirkumiem internetā vai vietējos uzņēmumos.

Īsumā – mums vēl nav digitālā maksājumu risinājuma, ko varētu efektīvi izmantot visā eurozonā visās maksājumu situācijās. Ko jūs teiktu, ja mēs atjaunotu vispārējo vienkāršību, kas saistījās ar skaidro naudu, vienlaikus piedāvājot digitālā laikmeta ērtību priekšrocības? Digitālais euro mums ļautu atgūt brīvību netraucēti maksāt digitāli jebkurā laikā un jebkurā vietā, t. sk. iepērkoties internetā.

Digitālais euro tiktu izmantots līdztekus banknotēm, visā eurozonā bez maksas nodrošinot visaptverošu digitālo maksājumu iespēju. Šobrīd pastāvošā sadrumstalotība varētu kļūt par pagātni.

Veicot zibmaksājumus, jūs varētu viegli piekļūt savam digitālā euro makam, izmantojot digitālā euro lietotni, bankas aplikāciju vai fizisku karti. Iztēlojieties situāciju, ka ceļā uz darbu esat iegriezies kafejnīcā un konstatējat, ka maks palicis mājās vai tajā nav pietiekami daudz skaidrās naudas. Vai, piemēram, jūs vēlaties veikt maksājumu, bet jūsu karti noraida. Ja būtu ieviests digitālais euro, jūs visās šajās situācijās varētu netraucēti samaksāt par kafiju ar karti vai viedtālruni, jo to pieņemtu visi Eiropas tirgotāji, kuri jau pieņem digitālos maksājumus. Iedomājieties to kā digitālu banknoti. To būtu iespējams izmantot arī pirkumiem visās eurozonas valstīs, vēl vairāk atvieglojot ceļošanu.

Tas pats attiecas uz citiem ikdienas maksājumiem – maksājot par bērna pieskatīšanu, nosūtot naudu meitai, kura studē ārvalstīs, vai iepērkoties internetā – un, iespējams, arī pilnīgi jaunās situācijās. Ar digitālo euro, piemēram, varētu norēķināties par piegādi tieši saņemšanas brīdī vai par vilciena biļeti, ja tas ierodas precīzi pēc saraksta.

Digitālais euro novērstu arī jebkādas bažas par noturību un privātumu – izmantojot bezsaistes funkciju, būtu iespējams veikt maksājumus pat bez interneta pieslēguma. Bezsaistes digitālais euro kalpotu kā stabils atbalsts kritiskās situācijās, piemēram, interneta darbības pārtraukumu laikā vai nomaļās vietās ar ierobežotu savienojumu, nodrošinot maksājumu nepārtrauktību un uzlabojot mūsu maksājumu sistēmas noturību. Turklāt, izmantojot bezsaistes risinājumu, būtu nodrošināts personīgo darījuma datu privātums – tie būtu zināmi tikai jums un maksājuma saņēmējam, līdzīgi kā veicot maksājumu skaidrā naudā.

Tātad – ko jūs no tā iegūsiet? Pēc galīgā lēmuma par digitālā euro emisiju, ko Eiropas Centrālā banka pieņems tikai pēc tam, kad Eiropas likumdevēji būs nākuši klajā ar tiesisko regulējumu, šis projekts sola lielāku brīvību un ērtības. Jums būtu iespēja veikt zibmaksājumus jebkurā laikā un jebkurā eurozonas vietā, izmantojot vienotu bezmaksas risinājumu, kura pamatā ir augstākie drošības un privātuma standarti.

Tas ir loģisks nākamais solis mūsu vienotajai valūtai. Ir laiks ieviest digitālo euro, lai papildinātu banknotes un vienkāršotu mūsu dzīvi, padarot mūsu maksājumu nozari vienotāku, konkurētspējīgāku, inovatīvāku un noturīgāku.

Uzskatu – un ceru, ka esat ar mani vienisprātis –, ka to ir vērts apsvērt.

Citi jaunumi

25.07.2025.

Pētījums: Kā kredītu cenošanas principi ietekmē monetārās politikas transmisiju eirozonā?

15.07.2025.

ECB uzsāk nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu

Dizaina veidotāji no visas Eiropas aicināti pieteikties, sākot ar...
10.07.2025.

Latvijas Banka izsniedz SIA Ascend Finance kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 9. jūlijā izsniedza SIA...
08.07.2025.

Latvijas Banka saņēmusi paziņojumu par obligātā akciju sabiedrības "Rīgas kuģu būvētava" akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem

Latvijas Banka 8. jūlijā saņēmusi NETAMAN INVEST OÜ...
03.07.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus atsaukties un radīt dizaina preces no iznīcinātām banknotēm

Latvijas Banka aicina uzņēmumus izrādīt interesi par...
02.07.2025.

Latvijas Banka publicē savu trešo ar klimatu saistītās finanšu informācijas pārskatu

Latvijas Banka publicējusi savu trešo gadskārtējo ar klimatu...
02.07.2025.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos...
26.06.2025.

Latvijas Banka lēmusi apturēt SIA "DIKAS" valūtu tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 18. jūnijā pieņēma...
20.06.2025.

Latvijas Banka izsniedz SIA Pace FS licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 18. jūnijā izsniedza SIA Pace...
20.06.2025.

2025. gada 1. ceturksnī samazinājusies banku peļņa

2025. gada 1. ceturksnī kredītiestāžu noguldījumu apjomam...
19.06.2025.

Latvijas Banka vienojas ar NETAMAN INVEST OÜ par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu

Latvijas Banka ir noslēgusi administratīvo līgumu ar NETAMAN INVEST...
19.06.2025.

Latvijas Banka atļauj izteikt obligāto akciju sabiedrības "Rīgas kuģu būvētava" akciju atpirkšanas piedāvājumu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 18. jūnijā pieņēma lēmumu...