Piektdien, 24. maijā, Latvijas Bankas pārstāvji Jelgavā tikās ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem, lai pārrunātu ar tautsaimniecības izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību Zemgales reģionā, tostarp situāciju kreditēšanā.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas aktualitātēm, akcentējot, ka inflācija ir savaldīta un iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas. Dati liecina, ka Baltijas valstu ekonomika pakāpeniski atjaunojas, darba algas pieaug, bet produktivitāte un konkurētspēja ir jomas, kuras jāveicina. Vienlaikus M.Kazāks vērsa uzmanību, ka, atstājot novārtā Rīgas attīstību, arī Latvijas reģioniem grūti augt straujāk.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile skaidroja esošo situāciju finanšu pakalpojumu pieejamības jomā, uzsverot, ka zemākais punkts komercbanku attiecībās ar klientiem ir aiz muguras, bet uzraudzības secinājumi liecina, ka darāmā joprojām netrūkst, un Latvijas Banka rūpējas, lai šajā jomā nodrošinātu attīstību.
Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji interesējās par mājokļu tirgus tendencēm, būvniecības ietekmi uz ekonomiku, birokrātijas mazināšanu, komercbanku konkurences jautājumiem un pakalpojumu nosacījumiem, skaidrās naudas pieejamību un komercbanku klātbūtni reģionos, kriptoaktīvu regulējumu un modernajiem finanšu pakalpojumiem, piemēram, digitālo eiro, kā arī iespēju risināt problēmsituācijas ar komercbankām.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts iepazīstināja ar analīzi par mājokļa kredītu pieejamību. Latvijas Bankas izvērtējums liecina, ka 2023. gada beigās mājokļu kredītu portfelis veidoja vien 12 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Samērā augsta mājokļu kreditēšanas aktivitāte ir novados, kuri atrodas ģeogrāfiski tuvu Rīgai, piemēram, Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novadā un pašā Jelgavā, un tur mājokļa kredītu atlikums ir robežās no 12 % līdz 33 % no IKP. Taču nevienā citā Latvijas pašvaldībā mājokļu kredīti nepārsniedz 10 % no pašvaldības IKP, piemēram, Jēkabpilī tas ir 1–3 % no IKP. Kopumā vairāk nekā trešdaļā Latvijas pašvaldību mājokļa kredītu atlikums nepārsniedz 3 % no pašvaldības IKP.
Analizējot situāciju, Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos ir saistāms ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei. Latvijas Banka iespējamo risinājumu ir pārrunājusi ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas turpinās darbu savas kompetences jomā.
Latvijas Banka turpinās tikšanās ar Latvijas reģionu pašvaldību vadību un vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu ar tautsaimniecības izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, citstarp situāciju mājokļu kreditēšanā. 30. maijā plānota Vidzemes reģiona tikšanās Cēsīs, 21. jūnijā – Kurzemē, Kuldīgā, savukārt 12. jūlijā – Latgalē.