Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās makroekonomiskās attīstības tendences Latvijas tautsaimniecībā un sprieda par turpmāko monetārās politikas virzību.
Galvenie secinājumi saistīti ar inflācijas dinamiku, tautsaimniecības izaugsmi, kreditēšanas attīstību.
InflācijaVispirms par inflāciju. Tikko publicētie februāra dati apliecina - inflācijas samazināšanās tendence ir bijusi noturīga: janvārī inflācijas gada pieaugums bija 0.6%, februārī – 0.3%. Gada vidējā inflācija februārī bija 1.8%. Jau vairākus mēnešus Latvijas inflācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, iespējams, ka jau februārī Latvija pati ierindosies kritērija atsauces valstu kopā starp trīs zemākās inflācijas valstīm ES - pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācijā rādītāja ziņā.
Noturīgi zemo inflāciju šī gada pirmajos mēnešos ir noteicis gan administratīvi regulējamo cenu kritums (galvenokārt siltumenerģijas un dabasgāzes cenas), gan stabilās energoresursu cenas globālajos tirgos. Februāra inflāciju Latvijā noteica visupirms dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums (to noteica deviņu mēnešu vidējās mazuta cenas kritums), saskaņā ar kuru mainījās siltumenerģijas tarifi, kā arī vēl joprojām notiekošās iepriekšējās sezonas apģērbu un apavu izpārdošanas. Gada inflācija februārī saruka galvenokārt uz mazāka nekā pērn februārī degvielas cenu kāpuma rēķina, gan arī mazāka nekā pērn neapstrādātās pārtikas cenu pieauguma ietekmē.
Šobrīd varam teikt, ka inflācijas kāpuma risku nerada nedz ražotāju cenu izmaiņas, nedz darba tirgus. Ražotāju cenu mēneša pieaugums janvārī kopējai iekšzemes tirgū pārdotajai produkcijai bija vien 0.1%. Arī uz enerģijas cenām gada laikā gaidāma labvēlīga vairāku iekšzemes faktoru ietekme: tuvākajos mēnešos to pozitīvi vēl varētu ietekmēt dabasgāzes tirdzniecības cena un pozitīvs efekts uz siltumenerģijas cenām citu izmaksu samazināšanās rezultātā, piemēram, Rēzeknē un Rīgā.
Arī no darba tirgus viedokļa raugoties, būtiski inflācijas riski šobrīd nav redzami. Darbaspēka trūkuma novērtējums, kādu to redz uzņēmēji, ir stabilizējies un vakanču skaits pakāpeniski atgriežas līmenī, kādā tas atradās periodā pirms straujās izaugsmes. Lai arī turpmāk ir sagaidāms darba samaksas neliels kāpums, tas visumā būs līdzvērtīgs darba ražīguma kāpumam, nepalielinot ražošanas izmaksas un līdz ar to arī neradot spiedienu uz cenām.
Viens faktors, kas inflāciju vēl šogad varētu potenciāli paaugstināt, ir rudenī gaidāmā elektroenerģijas tirgus liberalizācija apvienojumā ar obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu patērētajai elektroenerģijai. Ietekme uz inflāciju te pašlaik vērtējama kā samērā neliela – pieņemot, ka tirgus liberalizācija notiek septembrī, elektroenerģijas iespējamais sadārdzinājums varētu paaugstināt šī gada vidējo inflāciju par aptuveni 0.2 procentu punktiem.
Janvāra un februāra zemā faktiskā inflācija, kā arī iespējamais siltumenerģijas cenu kritums gada vidū, mums šobrīd ļauj samazināt 2013. gada vidējās inflācijas vērtējumu līdz 1%, gan paturot prātā, elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi, kā arī nenoteiktību ar pārtikas cenām jaunajā ražas sezonā.
Iekšzemes kopprodukts
Kā jau esam teikuši – attīstības tempu sabremzēšanās citviet Eiropā ar laika nobīdi atstās iespaidu arī uz Latviju un tas šobrīd pakāpeniski iezīmējas. Pirmie šī gada dati liecina par zināmu izaugsmes bremzēšanos apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2013. gada janvārī samazinājās par 3.6% Tas ir kritums pret iepriekšējo mēnesi, izslēdzot sezonālo ietekmi. Gada pieauguma temps arī būtiski saruka. Līdz ar to janvārī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ir bijis līdzvērtīgs iepriekšējā gada janvāra rezultātam.
Apakšnozaru griezumā būtisku apjomu samazinājumu janvārī piedzīvoja svārstīgās farmācija (mīnus 17.1%) un iekārtu un ierīču remonts (mīnus 18.3%). Arī lielākās apstrādes rūpniecības nozarēs pieauguma tempi ir bijuši diemžēl negatīvi. Tā apjomi samazinājās arī būvmateriālu ražošanā, ķīmisko vielu ražošanā, kokmateriālu ražošanā, kā arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā. Nelieli pieaugumi janvārī ir bijuši vien mēbeļu ražošanā, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī pārtikas ražošanā.
Rūpnieku noskaņojuma rādītājs, ko apkopo Eiropas Komisija, gan nav krities, taču joprojām neskaidrs, kā tuvākajā nākotnē attīstīsies vairākas Latvijas tirdzniecības partnervalstis Eiropā. Ņemot vērā krīzi Eiropas būvniecības nozarē un tādējādi arī mazāku pieprasījumu pēc būvmateriāliem, sagaidāms, ka 2013. gadā vājāku nekā iepriekšējā gadā izaugsmi piedzīvos kokmateriālu ražotāji (īpaši tie, kas ražo zemākas pievienotās vērtības produkciju), metālu ražotāji un iespējams arī gumijas, plastmasas izstrādājumu ražotāji. Lēnāki tempi autoindustrijā Eiropā, visticamāk, negatīvi ietekmēs dažādu komponentu ražotājus Latvijā. Sagaidāms, ka pārtikas rūpniecība turpinās attīstīties stabili, taču ar salīdzinoši zemiem pieauguma tempiem.
Tas kopumā liek būt piesardzīgiem, vērtējot Latvijas rūpniecības iespējamo izaugsmi šogad. Plaši diskutējam un informējām janvāra konferencē un šodien varam teikt: tādēļ nav pamata mainīt Latvijas Bankas IKP pieauguma bāzes scenārija prognozi šim gadam, kas ir 3.6%, neskatoties uz labāku aizvadītā gada nogali, kas ļāva gada kopprodukta pieaugumu celt par 0.1pp uz 5.6%. Zināms, ka apstrādes rūpniecības sektors ir demonstrējis apbrīnojami labus rezultātus arī iepriekš, pārspējot prognozes. Ja arī šogad Latvijas ražotāju konkurētspēja izrādīsies spēcīgāka, nekā prognozēts, būsim tikai priecīgi.
Izšķirošais faktors te lielā mērā būs tieši atgūtā valsts konkurētspēja.
Par kreditēšanas attīstību
Pagājušā gada otrā pusgada gaitā kreditēšanas kritums ir ievērojami palēninājies, turklāt tieši pateicoties uzņēmumu kreditēšanai. Iekšzemes kredītportfeļa sarukumu kopš 2012. gada jūnija (-280 milj. Ls) gandrīz pilnībā noticis uz mājsaimniecību kredītu sarukuma rēķina Saskaņā ar Latvijas Bankas janvārī veikto banku kreditēšanas aptauju kredītu politika uzņēmumiem kopumā nav mainījusies (nedaudz pastiprinājusies pret mājsaimniecībām)
Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās galvenais dzinējspēks ir elektroenerģijas nozare, arī lauksaimniecība un transporta nozare, savukārt visām pārējām lielākajām nozarēm kreditēšanas sarukuma tempi pakāpeniski palēninās, t.sk. arī apstrādes rūpniecībā.
Nobeigumā – par Latvijas Bankas padomes šodien pieņemtajiem lēmumiem.
No iepriekš manis minētā izriet: ekonomiskā atveseļošanās un pašreizējā tautsaimniecības sekmīgā izaugsme – proti esot augstākā Eiropas Savienībā - nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Par spīti augstam izaugsmes tempam, inflācija Latvijā saglabājas zemā līmenī, un kā jau minēju mūsu patreizējā prognoze tikusi samazināta no 2 uz 1%. Tādēļ Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu atstāt nemainīgu.