Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.
Galvenie secinājumi saistīti ar ekonomikas izaugsmes attīstības perspektīvām, inflācijas dinamiku.
Tautsaimniecības izaugsme
Šobrīd galvenie tautsaimniecības virzītāji joprojām ir eksports un straujā investīciju atkopšanās. Arī privātais patēriņš palielinās, ko atbalsta nodarbinātības kāpums un mērena algu pieauguma atsākšanās.
Neskatoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, maijā Latvijas preču eksports pieauga par 9.0% un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – par 5.7%. [attēls] Krīzes gados uzlabotā konkurētspēja Latvijas ražotājiem ļāvusi daļēji kompensēt lēnāku ārējā pieprasījuma kāpumu ar pieaugošu tirgus daļu, proti, noturēt un kāpināt ražošanas apjomus, izkonkurējot citu valstu ražotājus. Konkurētspējas atgūšana ļāvusi uzlabot arī eksportētāju pelnītspējas rādītājus pat virs augstajiem 2008. gada līmeņiem.
Šoreiz tas nav noticis uz ārvalstu valūtu kredītu ieplūdes rēķina, kas bija strauja un īslaicīga un "treknajos gados" mudināja rūpniekus pārorientēties no eksporta tirgiem uz nekustamo īpašumu burbuļa radītā vietējā pieprasījuma apmierināšanu. Ražotāju ienākumi ir pieauguši konkurences cīņā ārējos tirgos, un tas ļauj proporcionāli augt arī vietējai ekonomikai. Latvija ierindojas starp tām dažām Eiropas valstīm, kas ir spējušas atgūt pirmskrīzes rūpniecības apjomu. Vairumam Eiropas valstu tas joprojām nav izdevies, paliekot stipri zem pirmskrīzes līmeņa.
Arī atskatoties ilgākā laika posmā, Latvijas eksporta izaugsme bijusi starp straujākajām Eiropā, kas ļāvis četrkāršot eksporta ienākumus pēdējo 10 gadu laikā (no aptuveni 2 uz 8 miljardiem latu laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam). Tas rada pārliecību, ka Latvijai ir labas ekonomikas izaugsmes izredzes nākotnē, ja vien neatkārtosim pagātnes kļūdas un neatgriezīsimies pie populistiskās "ekonomikas stimulēšanas" politikas ar valsts budžeta svirām. Tādā gadījumā mēs turpinātu dzīvot uz parāda un maksāt lielus procentus par parāda apkalpošanu.
[attēls] Atgriežoties pie otrā manis iepriekš minētā tautsaimniecības dzinēja, proti, investīcijām, jāmin, ka to atkopšanās bijusi īpaši strauja. Investīcijas sāka nozīmīgi pieaugt jau pagājušā gada otrajā pusē, kad ražošanas jaudu noslodze daudzās jomās pēc krīzē piedzīvotās lejupslīdes atgriezās pie pirmskrīzes līmeņa. Šī gada 1. ceturksnī investīciju gada pieauguma temps turpināja palielināties – nu jau sasniedzot 39.0% un to īpatsvaram iekšzemes kopproduktā pieaugot līdz 30% reālajā izteiksmē. Atšķirībā no 2011. gada nogales, kad investīciju kāpumu vairāk noteica valsts ieguldījumi, šī gada sākumā ļoti strauji pieauga privātās investīcijas, un to struktūra, salīdzinot ar pārkaršanas gadu tendencēm, ir būtiski uzlabojusies. Tagad investīcijas aizvien vairāk koncentrējas eksporta nozarēs, kas pakļautas starptautiskai konkurencei, un aizvien lielāka daļa ieguldījumu tiek veikti tehnoloģiskajās iekārtās un infrastruktūrā. Šāda attīstība ļauj pozitīvi raudzīties nākotnē.
Lēnāk kā investīcijas un eksports, bet tomēr visai strauji (par 5.4%) pieauga arī privātais patēriņš, kas tā lielā īpatsvara dēļ devis būtisku devumu IKP kāpumā. Patēriņu atbalstīja mērenas algu izaugsmes atsākšanās, kas kompensēja inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju (vidējā bruto darba samaksa nominālā izteiksmē 1. ceturksnī pieauga par 3.7%). Nozīmīgs faktors, protams, bija arī nodarbinātības kāpums (par 2.6%), nodrošinot plašākam iedzīvotāju lokam stabilus ienākumus un drošāku sajūtu par nākotnes ienākumiem, tādā veidā ietekmējot arī viņu tēriņus un patēriņa paradumus.
Raugoties nākotnē, ir skaidrs, ka ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš lēsto, tomēr nenoteiktība un riski saglabājas samērā augsti, ko pamatā nosaka nestabilā situācija parādu krīzes skartajās Eiropas valstīs. Kā jau minēju iepriekšējā preses konferencē: īslaicīgu atelpas brīdi šī gada sākumā sniedza
- gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā Eiropas Centrālās bankas veiktie pasākumi ar lielajām naudas summām, kas par ļoti zemām likmēm tika aizdotas Eiropas Monetārās savienības komercbankām,
- labvēlīgāka situācija finanšu tirgos un neziņa, kas virmoja ap Grieķiju un citām parādu krīzes skartajām zemēm, ir labāka, nekā gada sākumā paši prognozējām,
- pozitīvāks iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums Eiropā.
Tas pārbīdījis straujāku ārējā pieprasījuma un ekonomikas lejupslīdi Eiropā uz gada otro pusi. Minētās norises kopā ar nostiprināto konkurētspēju ļāvušas arī Latvijas tautsaimniecības dalībniekiem saglabāt pozitīvu skatu nākotnē un sasniegt straujāku ekonomikas izaugsmi šī gada sākumā. Tādēļ IKP izaugsmes prognozi gadam kopumā paaugstinām no manis minētajiem 1.3% uz robežu no līdz 3.5-4.0%.
Par inflāciju
Pievēršoties norisēm inflācijas jomā, jāsecina, ka iepriekšējās prognozes piepildās un inflācija Latvijā turpina samazināties. [attēls] Maijā gada inflācija noslīdēja līdz 2.2%, mēneša laikā patēriņa cenu vidējam līmenim sarūkot par 0.2%. Jūnijā gada inflācija samazinājās vēl līdz 1.9%, mēneša laikā patēriņa cenām krītot par 0.1%. To noteica gan mazāka ārējo faktoru ietekme, kas izpaužas caur energoresursu un pārtikas cenām, gan sabalansēta ekonomikas attīstība iekšzemē, kas nerada spiedienu uz inflāciju. Par to liecina zemais pamatinflācijas rādītājs, kas jūnijā bija vien 0.7%.
Arī nākamajos mēnešos paredzama inflācijas lejupslīde, neskatoties uz gāzes un siltumenerģijas cenu pieaugumu vasaras mēnešos. Lai gan pašlaik naftas produktu cenas ir zemākas nekā gada sākumā, to ilgāka perioda vidējās vērtības saglabājas samērā augstas. Tādējādi papildus tam, ka A/S "Rīgas Siltums" ir iestrādājis pērn paaugstinātās akcīzes ietekmi siltumenerģijas cenās no jūnija, jūlijā 9 mēnešu vidējās mazuta cenas noteiks gan gāzes, gan siltumenerģijas cenu kāpumu. Tomēr to kompensēs pagājušajā gadā celto netiešo nodokļu bāzes efektu izzušana un nedaudz arī PVN samazināšana. Arī pieprasījuma ietekme uz inflāciju šogad nepieaugs: to ierobežos gan samērīgs algu un produktivitātes kāpums, gan ekonomiskās aktivitātes līmenis, kas saistībā ar vājāku ārējo pieprasījumu augs daudz mērenāk. Tādējādi gada inflācija tuvākajos mēnešos pakāpeniski saruks un gada sākumā veiktā inflācijas prognoze šim gadam vidēji 2.4% apmērā paliek spēkā.
Tādējādi Latvijai ir visas iespējas jau tuvākajā laikā izpildīt Māstrihtas kritērijus, kvalificējoties uzņemšanai eiro zonā. Aizvien drošākā iespēja ieviest eiro, kas sakrīt ar Eiropas parādu krīzes saasināšanos un dažādiem skatījumiem medijos uz eiro zonas tālāko attīstību, mudina cilvēkus vaicāt pēc lielākas konkrētības attiecībā uz valdības plānu 2014. gadā ieviest eiro: kādi valstij un katram iedzīvotājam tagad no tā būs ieguvumi un kādas būs izmaksas? Varbūt vajag pagaidīt, kamēr eiro zonā būs mierīgāki laiki, kamēr tiks veiktas vajadzīgās reformas?Vai eiro parādu krīzes risinājumi būs iedarbīgi un stiprinās eiro zonas tālāko attīstību? To nezina neviens. Publiskajā telpā skan diametrāli pretējas atbildes. Piemēram, "eiro zona drīz neizbēgami sabruks," kā saka daudzi amerikāņu ekonomisti. Savukārt Eiropā politiķi un ekonomisti ir paziņojuši: "Eiro zona ir apzinājusi problēmas, un šovasar pieņemtie lēmumi padarīs eiro paliekošu, neatgriezenisku".
Arī mums tas liek rūpīgi sekot situācijas attīstībai Eiropā, lai sabalansēti izsvērtu visus par un pret Latvijas dalībai eiro zonā. Neskatoties uz šaubām un bažām par eiro zonas nākotni, ko mediju telpā varam dzirdēt ik dienas un kas iedzīvotājus dara bažīgus par pievienošanos vienotajai valūtai 2014. gadā, ir virkne argumentu, kādēļ Latvijai eiro ieviešana būtu izdevīga.
Šodien minēšu galvenos.
Valdības vadītājs un finanšu ministrs jau ir skaidri izteikušies par eiro ieviešanu kā Latvijas dziļāku integrāciju Eiropā. Proti, par Latvijas pilntiesīgu piedalīšanos saimnieciskā sadarbībā ES un tās ekonomiskās politikas lemšanā kopā ar stabilām, ekonomiski spēcīgām un sevi pārvaldīt spējīgām partnervalstīm. Te tāpēc neatkārtošos. Vien piebildīšu – lai arī šo ieguvumu, visdrīzāk, nevar naudā izmērīt, tas ir ļoti svarīgs. Sēžot pie viena galda ar dalībvalstīm, Latvija daudz sekmīgāk un pozitīvāk atrisinātu daudzus jautājumus, nekā sēžot uzgaidāmajā telpā un ejot kā lūdzējs pa aizmugures durvīm.
Bet ir virkne eiro ieviešanas praktisko aspektu, ko ne tikai var, bet arī vajag aplēst naudas izteiksmē. Mums bieži ir aizrādīts, ka neesam nākuši klajā ar šiem aprēķiniem. Tas, manuprāt, kliedētu publiskajā telpā šīs vasaras sākumā dominējušo sajūtu, ka vienreizējas izmaksas, piemēram, kases aparātu pārprogrammēšana, cenrāžu nomaiņa vai IS sistēmās veicamās izmaiņas rada milzīgus izdevumus ieguvumi no eiro ieviešanas nespētu tos nosegt.
Tātad 10 svarīgākie punkti.
(1) Pēc eiro ieviešanas kāps Latvijas kredītreitingi (Salīdzinājumam – Igaunijas gadījumā reitings - nedaudz pirms un nedaudz pēc eiro ieviešanas kāpa par veselām trim pakāpēm (!) un to izdarīja gan S&P, gan Fitch).
(2) Augstāks reitings nozīmēs vairāk naudas budžetā, jo lētāki būs valsts parāda pārfinansēšanas procenti. 10 gadu laikā budžets procentu maksājumos ietaupītu ap 900 milj. eiro.
(3) Uzlabosies investīciju piesaistes iespējas, pieaugs eksports.
(4) Ceturtkārt, eiro nozīmēs arī lielāku kopproduktu (laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam tas ļaus papildus gūt aptuveni 8 miljardus eiro augstāku kopproduktu) un tādēļ – papildu ieņēmumus budžetā.
Šos valsts ieguvumus tiešā veidā izjutīs arī Latvijas iedzīvotāji.
(5) Iedzīvotāji eiro izjutīs kā lielāku skaitu jaunu darba vietu – LB darbinieki aprēķinājuši, ka tās būs ap 33 tūkstoši līdz 2020. gadam – un mazāku bezdarbu.
(6) Lielākas algas un pensijas būs iespējamas pateicoties tam, ka būs audzis kopprodukts un arī budžetā būs vairāk naudas.
(7) Eiro nodrošinās arī lētākus un pieejamākus jaunus kredītus un iespēju vieglāk atmaksāt izstāvošos kredītus.
Tikpat nozīmīgi kā reāli ietaupītas vai papildus nopelnītas summas ir tas, ka reizē ar pāreju uz eiro
(8) Pazūd lata devalvācijas bažas un ar to saistītais valūtas risks, kas pašlaik tiek iecenots darījumos, apdrošināšanas izmaksās. Cilvēki varēs būt pilnīgi droši, ka viņus nevarēs apzagt, vienā naktī vienkārši devalvējot valūtu.
Un pabeidzot par finanšu ieguvumiem no eiro, vēl daži kopēji tautsaimniecības uzlabojumi.
(9) Valsts iegūs lielāku stabilitāti banku sistēmā, jo finanšu tirgu sasaluma reizēs tām būs pieejams tiešs Eiropas Centrālās bankas atbalsts, kas mums būtu noderējis 2008. gada beigās, glābjot vienu no lielākajām Latvijas komercbankām, kas prasīja lielus budžeta līdzekļus.
(10) Kā uzņēmēji, tā iedzīvotāji vienlīdz sajutīs to, ka izzūd konvertācijas izmaksas, kas katru gadu ļautu ietaupīt ap 50 miljoniem latu, tas ir, laikā līdz 2020. gadam gan privātajam, gan valsts sektoram ietaupījums jau sasniegtu 350 miljonus latu. Iepriekšējos 5 gados Latvijas valsts kopā ar iedzīvotājiem ir iztērējusi 420 miljoni latu! Tā ir naudas summa, kas ir pārāk liela.
Banku sektoram pēc pārejas uz eiro ies secen ieņēmumi no valūtu maiņas, taču tiešā veidā tas iegūst no plašākas uzņēmējdarbības aktivitātes, t.sk. eksportā, un augošas tautsaimniecības. No tautsaimniecības veiksmīgas attīstības viedokļa tas ir vēlams ieguvums, jo nozīmē mazākas izmaksas ražojošajā un reālajā sektorā un attiecīgi arī zemākas gala produkcijas izmaksas.
Un noslēdzot eiro tēmu - par ieguvumu un eiro ieviešanas izmaksu attiecību. Redzam, ka eiro ieviešanas izmaksas būsim noseguši ar eiro ieviešanas ieguvumiem jau pirmā dalības gada laikā. Turpmākajos gados šī bilance kļūs aizvien pozitīvāka.
Visbeidzot – par Latvijas Bankas padomes šodien pieņemtajiem lēmumiem.
Jaunākie Latvijas ekonomikas rādītāji norāda uz inflācijas mazināšanos. Turklāt pamatinflācija – inflācija, no kuras izņemtas degvielas, administratīvās un neapstrādātās pārtikas cenas, - pēdējos mēnešos strauji samazinājusies, jūnijā sasniedzot 0.7%. Arī inflācijas gaidas turpina sarukt. Riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti.
Kā jau minēju, tautsaimniecības pieauguma prognoze šim gadam ir palielināta, kam pamatā augstāks ārējais pieprasījums gada sākumā un tā pozitīvā ietekme uz patērētāju un uzņēmēju konfidenci iekšzemē, tomēr ārējās vides riski joprojām ir lieli. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada izaugsmi temps šogad samazināsies.
Ņemot vērā ārējās vides faktoru, proti, Eiropas parādu krīzes turpmākās attīstības iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, kā arī nelielos riskus cenu stabilitātei, Latvijas Bankas padome nolēma samazināt Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi no 3.5% uz 3.0%. Vienlaikus, lai papildus motivētu bankas brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai:
- noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme samazināta uz 0.1% gadā (pašlaik 0.25%);
- noguldījumu iespējas uz septiņām dienām Latvijas Bankā procentu likme uz 0.125% gadā (pašlaik 0.375%).
Savukārt aizdevumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmes samazinātas:
- no 5% gadā uz 4%, ja banka aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi ne vairāk kā 5 darbadienas;
- no 10% gadā uz 7% , ja banka aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi 6-10 darbadienas;
- no 15% gadā uz 10% , ja banka aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi vairāk nekā 10 darbadienu (pašlaik 15%).
Likmju izmaiņas stāsies spēkā 24. jūlijā.