Enerģiskais politiķis Ādolfs Klīve Latvijas Bankas vadībā

Dzimis 31. maijā 1888. gadā “Klīvju” mājās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā lauksaimnieku Jēkaba Klīves un Dārtas Klīves (dz. Biķernieks) ģimenē. Beidzis Stelpes – Beķera pagasta skolu un Bauskas pilsētas skolu. 1909. gadā nokārtojis mājskolotāja un komerczinību skolotāja eksāmenus. Studējis Maskavas Komercinstitūtā, 1913. gadā absolvējis Maskavas Šaņavska Universitātes Tautsaimniecības fakultāti. Pēc tam strādāja par tirdzniecības zinību skolotāju Jaunjelgavā un Jelgavā.

Pirmā pasaules kara laikā Ā. Klīve bija Bēgļu apgādāšanas Centrālā Darba biroja vadītājs, Krievijas Pilsētu savienības Pārtikas un lauksaimniecības nodaļas priekšnieks pie Krievijas XII armijas.

Pēc 1917. gada februāra revolūcijas, kuras rezultātā Krievijā tika gāzta cara patvaldība un iegūtas demokrātiskās brīvības, Ā. Klīve aktīvi iesaistījās sabiedriski politiskajā dzīvē. Viņš tika ievēlēts par Kurzemes Zemes padomes locekli, strādāja kā Kurzemes guberņas pārtikas komisijas priekšsēdētājs. Piedalījās politiskās partijas dibināšanā un kļuva par Latviešu zemnieku savienības priekšsēdētāja biedru. Ā. Klīve bija arī Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis un tās Finansu komisijas priekšsēdētāja biedrs un priekšsēdētājs.

Piedalījās Latvijas neatkarības proklamēšanā, darbojās Tautas Padomē, bija ievēlēts Satversmes sapulcē.

Bankā un politikā

Atmiņās Ā. Klīve raksta, ka 1922. gadā, Ministru prezidentam Zigfrīdam Annai Meierovicam lemjot par Latvijas Bankas pirmās padomes sastāvu, viņš tieši Meierovica uzstājības dēļ pieņēmis priekšsēdētaja vietnieka amatu.

"Ja es neuzņemtos, padomes priekšsēža vieta būtu jādod sociāldemokrātam, bet tas nebūtu labākais atrisinājums, sevišķi attiecībā uz latviešu elementa stiprināšanu rūpniecībā un tirdzniecībā."

 “Būtu arī principā nepareizi atstāt centrālbankas vadību bez lielākās pilsoniskās partijas pārstāvja. Ka [Ringolds] Kalnings ar savām krievu kupča manierēm nevar būt labs LB pārstāvis starptautiskā forumā, to jau viņš pierādījis. Ja es neuzņemtos vicepriekšsēža posteni, lai pēc Kalninga nāktu par priekšsēdi, tā esot kļūda un viņš bez frakcijas piekrišanas ar to nesamierināšoties. Šīs kaulēšanās rezultātā es Meierovicam piekritu ar noteikumu, ka man vienmēr paliek iespēja no vicepriekšsēža amata atteikties un palikt tikai par LB padomes locekli.”AKlīve Ādolfs. Latvijas neatkarības gadi. Latvijas politiskā veidošanās un augšana. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 1976, 173. lpp.

Būdams Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ādolfs Klīve aktīvi piedalījās Latvijas politikā kā otrs populārākais (pēc Kārļa Ulmaņa) Latviešu zemnieku savienības līderis. Viņš bija deputāts trijās Saeimās (I, II, III), darbojās Ārlietu komisijas vadībā, rakstīja un publicēja darbus par Latvijas politiku un tautsaimniecību (skatīt Ā. Klīves publicēto darbu sarakstu raksta beigās).

Ā. Klīvi kā enerģisku politiķi ir aprakstījis politiķis Fēlikss Cielēns epizodē par Kārļa Ulmaņa un Marģera Skujenieka cīkstēšanos par iespēju veidot jauno valdību 1926. gadā: “17. decembra vakarā Saeimas lielajā kuluāru zālē norisinājās augstsprieguma aktivitāte. Garenās, mazliet krēslainās zāles vakaru galā, lielā degošā kamīna siltuma un gaismas apstrāvoti, pie garā galda savu galveno štābu bija noenkurojuši Ulmanis un Klīve. Tur viņi vervēja vairākumu savai valdībai. Kāds jaunāks Zemnieku savienības deputāts pieveda līderiem kādus citus deputātus, ar kuriem Ulmanis un Klīve svarīgi, paklusu sarunājās. Ulmanis kā parasti vilka seju joviālos pantos, šoreiz gan, lai maskētu bažas par draudīgo stāvokli. Klīve, nopietni raizīgs, it kā no viņa pūlēm atkarātos ne tikai Uniona un Zemnieku banku liktenis, bet Latvijas valsts pastāvēšana...”ACielēns Felikss. Laikmetu maiņā. Atmiņas un atziņas. 4. grāmata: Latvijas neatkarīgās demokrātiskās republikas uzplaukums un noriets. Stokholma: Memento, 1999, 20. lpp.

Latvijas Zemnieku savienības gājiens Rīgā, 1931. gada 21. jūnijā. Tribīnē viens no partijas vadītājiem, Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Ādolfs Klīve.
Fotogrāfs nezināms. ALNA LVKFFDA 1.f., A157-09.l.

Papildus Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja biedra amatam Ā. Klīve bija valdes priekšsēdētājs Rīgas Uniona bankā un Latvijas atjaunošanas sabiedrībā “Lats”. Šos amatus viņš atstāja no 1927. gada 12. marta, informējot finanšu ministru, ka vairs neieņem nekādus amatus citās kredītiestādēs vai uzņēmumos, kas kreditējas Latvijas Bankā.

Jau 1931. gadā Ā. Klīve kļuva par Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāju un saglabāja šo amatu arī pēc 15. maija valsts apvērsuma autoritārajā režīmā.

Loterijas izloze, veltīta Uzvaras laukuma izbūvei. No kreisās pirmajā rindā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, loterijas komisijas priekšsēdētājs Ādolfs Klīve. Rīga, 1938. gada 17. februāris. ALNA LVKFFDA 1.f., A100, uzņ.215.l.
Fotogrāfs Eduards Kraucs

Bija uzmanīgs vadītājs. Piemēram, 1936. gadā kāds 60 gadus vecs vīrietis vēstulē Ā. Klīvem lūdza izgādāt sarga vai šveicara vietu Latvijas Bankā, atsaucoties uz to, ka abi esot novadnieki un jaunībā piedalījušies kopā kādās bērēs. Ā. Klīves sekretārs vēstules rakstītāju informēja, ka viņa vecuma dēļ nav iespējams piedāvāt darbu bankā, tomēr, ja gadīsies vakanta sarga vieta, tad viņu par to informēs.A

Ā. Klīve bija precējies ar cand. oec. Lizeti-Liliju (dz. Kugelbergs) 1930. gadā Bernē, Šveicē. Viņa dzīvesbiedre darbojās mājsaimniecībā un sabiedriskajā dzīvē - studenšu korporācijā “Daugaviete”, Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu savienībā, biedrībā “Māte un bērns”. Ģimenē auga dēls Visvaldis Varnesis.

Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ādolfs Klīve ar dzīvesbiedri Lizeti Liliju un dēlu Visvaldi Varnesi 1938. gadā. AAtpūta, nr. 711/17-06-1938,
Fotogrāfs J. Krieviņš

Trimdā

Pēc padomju okupācijas Ministru kabineta 1940. gada 13. jūlija sēdē Ā. Klīve tika atbrīvots no darba Latvijas Bankā.

Nacistu okupācijas laikā viņš piedalījās nelegālā politiskā centra Latvijas Centrālās padomes izveidē, pārstāvot Latviešu zemnieku savienību.

1944. gadā Ā. Klīve parakstīja memorandu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur turpināja būt politiski aktīvs. Viņš piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā, Latviešu zemnieku savienības atjaunošanā un tās turpmākajās aktivitātēs.

1950. gadā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur tapušas viņa atmiņas. Tās liecina, ka memuārus Ā. Klīve sāka rakstīt jau 30. gados līdztekus tiešajam darbam Latvijas Bankā, sevišķu vērību piegriežot ārpolitikai. Tomēr šīs atmiņas bija spiests iznīcināt pirmajā padomju okupācijas gadā, lai eventuāli nekompromitētu tajās minētos cilvēkus. Vācijā trimdas laikā viņš sāka atmiņu rakstīšanu no jauna. Tajās Ā. Klīve raksta: “Izšķīros atmiņu rakstīšanu sākt ar 15. maiju, kā to biju apņēmies Rīgā. To pieminu šeit, lai pastrīpotu, ka manas atmiņas sākās spontāni un nav domātas ne Ulmaņa vai citas kādas politikas aizstāvēšanai vai kritikai. Tās nav arī domātas kā pamācība nākošām paaudzēm, bet satur aprakstus par notikumiem, kuros es esmu piedalījies vai tos piedzīvojis. Tās satur arī vērtējumus un atzinumus, kuros es kā ilggadīgs parlamenta ārlietu komisijas vicepriekšsēdis esmu ņēmis dzīvu līdzdalību. Manas atmiņas apzinīgi nav ieturētas norobežotu memuāru plāksnē, bet atsvaidzinātas ar daudziem personīgiem pārdzīvojumiem, kas raksturīgi pārdzīvojamam laikam un manam darbam.”AKlīve Ādolfs. Latvijas neatkarības gadi. Latvijas politiskā veidošanās un augšana. Grāmatu Draugs, 1976, 363. lpp.

Miris 1974. gada 8. aprīlī Springfīldā Ohaijo. Pēc nāves pārapbedīts Latvijā Vecumnieku pagasta Klīves kapos 1994. gadā.

Ā. Klīves publicētie darbi:

Klīve Ādolfs. Latvijas valsts politika: Latviešu Zemnieku savienības priekšstāvja A. Klīves atbildes runa uz valdības deklarāciju Tautas Padomē 9. dec. 1919. g. Rīga: Latviešu Zemnieku savienība, 1919.
Klīve Ādolfs. Finansielais stāvoklis Latvijā un ārzemēs: pēc Briseles starptautiskās finansu konferences materiāliem. Rīga: Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība, 1921.
Klīve Ādolfs. Latvijas brīvvalsts. Rīga: [b. i.], 1920.
Klīve Ādolfs. “Nafta” un “Jaunākās Ziņas”. Rīga: [b. i.], 1922.
Klīve Ādolfs. Piezīmes pie mūsu saimnieciskās politikas. Rīga: [b. i.], 1926.
Klīve Ādolfs. Lauksaimniecības krīze un sociāldemokrāti. Rīga: Zemnieka Domas, 1927.
Klīve Ādolfs. Latviešu pilsonības saimnieciskā politika, 1918-1928. Rīga: Zemnieka Domas, 1928.
Klīve Ādolfs. Zemnieks un politika: referāts Latviešu zemnieku savienības XV kongresā. Rīga: Latviešu zemnieku savienība, 1931.
Klīve Ādolfs. Latvijas 40 gadi. [Ņujorka]: Komiteja Latvijas brīvībai, 1958.
Klīve Ādolfs. Brīvā Latvija. Latvijas tapšana: atmiņas, vērojumi un atzinumi. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 1969.
Klīve Ādolfs. Latvijas neatkarības gadi. Latvijas politiskā veidošanās un augšana. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 1976.

Izmantotā literatūra

Arhīva dokumenti:

Ādolfa Klīves personiskā lieta. Latvijas Bankas arhīvs
Latvijas Bankas arhīvs. Darbinieku dienesta gaitu reģistra grāmata.
Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 6209. fonds, 1. apraksts, 157. lieta.

Literatūra:

Klīve Ādolfs. Latvijas neatkarības gadi. Latvijas politiskā veidošanās un augšana. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 1976.
Strods Heinrihs, Točs Sandris, Karulis Konstantīns, Klīve Visvaldis, Zunda Antonijs. Latvijas Zemnieku savienības vēsture: izcelsme, attīstība, mūsdienas. Rīga: “Latvijas Vēsture” fonds, 1995.
Cielēns Felikss. Laikmetu maiņā. Atmiņas un atziņas. 4. grāmata: Latvijas neatkarīgās demokrātiskās republikas uzplaukums un noriets. Stokholma: Memento, 1999.
Klīve Ādolfs. Latvijas neatkarības gadi. Latvijas politiskā veidošanās un augšana. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 1976, 173. lpp.
Cielēns Felikss. Laikmetu maiņā. Atmiņas un atziņas. 4. grāmata: Latvijas neatkarīgās demokrātiskās republikas uzplaukums un noriets. Stokholma: Memento, 1999, 20. lpp.
LNA LVVA, 6209. f., 1. apr., 157. l., 55., 63. lp.
Klīve Ādolfs. Latvijas neatkarības gadi. Latvijas politiskā veidošanās un augšana. Grāmatu Draugs, 1976, 363. lpp.