Rundāles pils

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis no Rundāles pils pamatakmens plāksnes meta (Rundāles pils arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771) zīmējums), augšā puslokā pa kreisi datums 24.V.1736, pa labi – 24.V.2011. Zem ģerboņa puslokā uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Rundāles pils un regulārais parks skatā no putna lidojuma, virs attēla puslokā pa kreisi uzraksts SCHLOSS RUHENTHAL, pa labi – RUNDĀLES PILS. Zem attēla Kurzemes hercoga Ernsta Johana monogramma.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

1736. gada 24. maijā liekot Rundāles pils pamatakmeni, Latvijā pirmoreiz ienāca eiropeiskās baroka rezidences ideja. Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli vadībā tapa vasaras pils Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorītam grāfam Ernstam Johanam Bīronam, kas 1737. gadā uzkāpa Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Rundāles pils ēka bija zem jumta jau pusotra gada laikā. Iekštelpu apdare bija gandrīz pabeigta, kad ķeizarienes Annas Joanovnas nāve 1740. gadā pārtrauca Bīrona spožo karjeru. Par Krievijas pavaldoni ieceltais Ernsts Johans Bīrons valdīja pār plašo impēriju 22 dienas, līdz tika arestēts un izsūtīts trimdā, kur nācās pavadīt 22 gadus. Pēc hercoga atgriešanās Kurzemē atkal ieradās arī F. B. Rastrelli, un līdz 1768. gadam no jauna tika radīta interjeru mākslinieciskā apdare. Itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki un Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Grafs pils zālēs radīja to rokoko stila dekoratīvo krāšņumu un mākslas vērtību, kas Rundāles pili ļauj ierindot izcilāko Eiropas piļu saimē.

1795. gadā pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris atteicās no troņa, taču Rundāles pils nezaudēja savu spožumu arī nākamo īpašnieku grāfu Zubovu un grāfu Šuvalovu laikā.

1812. gada karš un 1. pasaules karš nesa postījumus. 1920. gadā nacionalizētā pils kļuva par skolu, bet 1946. gadā greznās zāles pārvērta par graudu noliktavām. 1972. gadā tika nodibināts Rundāles pils muzejs un sākās Rundāles pils kompleksa atjaunošana, kas noslēgsies 2014. gadā. Pils ir atdzimusi kā 18. gadsimta hercoga rezidence ar atbilstoši iekārtotiem interjeriem.

Rundāles pils ir viens no izcilākajiem Latvijas mākslas pieminekļiem. Pils ar F. B. Rastrelli projektēto parku un Baltijas valstīs lielāko rožu dārzu veido plašu ansambli, ko ieskauj joprojām neskartā Zemgales līdzenuma daba. Rundāles pils, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā.

Monētas reverss rāda Rundāles pili un regulāro dārzu no putna lidojuma, kā to 18. gadsimtā mēdza attēlot gravīrās. Aversā redzams grāfa E. J. Bīrona ģerbonis, kas atveidots pēc F. B. Rastrelli zīmējuma: viņš pats darināja skici sudrabā gravētajai piemiņas plāksnei, kas pirms 275 gadiem tika svinīgi guldīta pils pamatos.