Juris Petraškevičs

Juris Petraškevičs ir studējis grafikas mākslu, iesācis kā grafiķis, bet robežas viņam nepastāv. Viss ir iespējams, kad domas urda, asociācija nedod miera, tēli drūzmējas, visam jāmeklē jēga. Viņš vairs nav tikai grafiķis, bet arī gleznotājs, tēlnieks, poētisks prātotājs un jebkas.

20. gs. 70.–80. gadu samtaini melnajās mecotintās (latviešu grafikā Petraškevičs atkal atgriež šo smalko tehniku) viņš mēģina atminēt teikām un tautas likteņiem apvīto akmeņu noslēpumus, cilvēku patieso dabu aiz putnu, zivju un citu būtņu maskām. 90. gados ceļi līdz atziņām vai pat tikai atskārsmēm kļūst arvien sarežģītāki, kā labirinti, kas maldina ar katru jaunuzdotu jautājumu, ar katru pagriezienu kādas atbildes virzienā. Vienas atbildes nav, vienas skaidrības nav. Viena paņēmiena, kā klāt krāsu, arī nav. Slānis uz slāņa, viens tonis pārplūst citā, zaudē spēku un sevi. Sarkanais jaucas ar pelēko, kļūst blāvi sārts, iebiezinās ar melno, šķeļas ar nāvējošu jūras zilo un mainās, aizvien mainās. Pastāvēšana un sairums mūžīgā vienlaicīgumā?

"Man svarīgi kaut ko mainīt, man patīk jaunais, man patīk būt radošam savās izpausmēs. Radošam nozīmē dzīvot dzīvi pēc savas izvēles, proti, priecāties par dzīvi, priecāties par to, ko dari, ļauties tai brīvībai, ko sniedz iespēja pašam kaut ko veidot." Un vēl: "Es priecājos par rezultātu, bet procesu es baudu." Nevar nepieminēt muzikalitāti, kas piemīt Petraškeviču ģimenei – visi trīs bērni ir profesionāli mūziķi, dēls Jānis Petraškevičs ir viens no pazīstamākajiem latviešu mūsdienu komponistiem. Jurim Petraškevičam īpaši iet pie sirds džezs ar tam tik raksturīgām brīvām improvizācijām un arī mūsdienu mūzika ar visu tās sarežģītību, ierastības laušanu, dažkārt izaicinošo citādību. Tēvam un dēlam Petraškevičiem abiem strādājot katram savā mākslas veidā un ar saviem izteiksmes līdzekļiem, dzīves un mākslas izjūtās, domāšanā, nereti pārsteidzošu risinājumu izvēlē daudz kas (un aizvien vairāk!) sasaucas, saskan, savdabīgi mijiedarbojas un bagātinās. Viņu pašu un it kā arī viņu darbu starpā notiek dziļas, aizraujošas un sirsnīgas saspēles. Kā vizuālajā vienam, tā skaņu mākslā otram šie procesi aizvien turpinās. "Kad es strādāju, es nezinu, pie kā tas novedīs," saka mākslinieks. Latvijas Radio 3 Klasika intervijā par jaunāko personālizstādi "Nenoteikti žesti" (galerijā XO Rīgā, 2024) viņš atzīstas, ka saskata zināmas paralēles ar sava dēla mūzikas partitūrām, kur "parādās ne tikai notis, bet kaut kādas dīvainas grafiskas zīmes, kaut kādi ritmi, piezīmes, labojumi ar dažādām krāsām [..], apvienojas vizualitāte un skaniskums [..], bet tas viss ir nospēlējams. [..] Es tā iedomājos – varbūt vienu otru no maniem darbiem var arī nospēlēt!"

Dzimis 25.05.1953. Rīgā.

Beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (1972) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1978). Ieguvis mākslas maģistra grādu (2003). Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs. Daudz strādā grāmatu mākslā. Viens no izdevniecības "Neputns" dibinātājiem, izdevējs un mākslinieks (1998–2013), žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais mākslinieks (2014–2024).

Izstādēs piedalās no 1972. gada. Pārstāvējis latvieši mākslu Tallinas grafikas un Viļņas grāmatu grafikas triennālēs, Baņskas-Bistricas mazo formu grafikas biennālēs, Rīgas miniatūrgrafikas triennālēs, piedalījies vēl daudzās lielās starptautiskās mākslas izstādēs, pēdējā laikā Japānā (2021), Itālijā (2023), Vācijā (2024), Dienvidkorejā (2024). Sarīkojis aptuveni 30 personālizstāžu Latvijā un ārzemēs, tostarp Beļģijā (1990), Francijā (kopā ar I. Blumbergu, 1991), Norvēģijā (1991, 1993, 2002), Igaunijā (2003). Piedalījies Berlīnes bērnu literatūras festivālā "Berlīnes grāmatu salas" (2017). Animācijas filmu "Miega vilcieniņš" (1996) un "Neparastie rīdzinieki" (2001) mākslinieks.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1979. gada. Bijis Latvijas Mākslinieku savienības Grafiķu sekcijas priekšsēdētājs, valdes 1. sekretārs (1987–1992), prezidents (1992–1994).

Saņēmis Tallinas grafikas triennālē Grand Prix (1983) un diplomu (1986), Rīgas miniatūrgrafikas triennālē Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju (1983) un Grand Prix (1990), Viļņas grāmatu grafikas triennālē Galveno prēmiju (1987) un Lietuvas Kultūras ministrijas prēmiju (1990). Ieguvis Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu (2003), Zelta ābeles balvu grāmatu mākslā (2001, 2004, 2009), Jāņa Baltvilka balvu (2006), saņēmis Goda diplomu un ierakstu IBBY (The International Board on Books for Young People) grāmatā (2008) un citus apbalvojumus. Latvijas Bankas monētu sērija "Pamati" (Zeme, Debess, Liktenis) izdevniecību World Coin News un Krause Publications pasaules monētu konkursā saņēmusi balvu kategorijā "Mākslinieciskākā monēta" (2004).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Zimmerli mākslas muzejā (ASV) un citur.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre