Ivars Mailītis

Ivars Mailītis skaitās dizainers, bet patiesībā ir nenotverami daudzveidīgs mākslinieks. Dizaingrafiķis, plakātists, milzizmēra jeb supergrafiku autors, kustīgu vides objektu un izstāžu ekspozīciju projektētājs un īstenotājs (PSRS paviljons (t.s. Mauzolejs jeb zārks ar karogu) pasaules izstādē EXPO-92 Spānijā (1988), Baltijas paviljons pasaules izstādē Dienvidkorejā (1994)), ugunsmūru apgleznotājs, filmu mākslinieks (Sprīdītis (1985), Kamols (1990), Būris (1992), Ūdensbumba resnajam runcim (2004).

Neko I. Mailītis nerada tāpat vien, tikai savam vai citu vizuālam priekam. Viņa darbiem, lai kas tie būtu, vienmēr ir sava sarežģīta, asociatīvi uztverama, izjūtama vai sakarību loku lokos atminama (izprātojama) jēga. Tur ir viņa aizrautība un radīšanas prieks.

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku vēsturē viņš neaizmirstami ierakstījies ar XXII svētku (1998) visuresošo (estrādē, pilsētā, plakātos, ielūgumos utt.) vizuālo tēlu – emocionāli iedarbīgajiem un jēgietilpīgajiem balta koka (vai gleznotiem, vai drukātiem) gaismas riteņiem. Viņš ir vizuālās koncepcijas autors, vizuālā tēla un logo autors arī vairākiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2000, 2015 u.c.), Dziesmu svētkiem Rīgai 800 (2001), veidojis scenogrāfiju Pasaules paplašināšana Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumam Mana pasaule (2003). Ir viens no Mežaparka Lielās estrādes Sidraba birzs Dziesmu kalnā rekonstrukcijas un pārbūves projekta autoriem (pabeigta un ieguvusi Latvijas Arhitektūras gada balvu 2021).

Veidojis scenogrāfiskus objektus vairākiem kinoforumiem Arsenāls (Peldošās skulptūras, Brokastis ar Salvadoru Dalī Sv. Pētera baznīcā, Stikla nams pie Rīgas Kongresu pils). Jūrmalas pilsētas muzejā veidojis izstādi RAIŅA TELPA. Plašums. Dziļums. Bezgalība (kopā ar arhitektu Matīsu Mailīti un režisoru Viktoru Jansonu, 2015). Tā parādīta arī Frankfurtes grāmatu tirgū (2015). Radījis vides objektu – lielizmēra Durvis Valmieras Sajūtu parkā (2021). Bet daudzi bērni Rīgā un citur Latvijā ir gana izjandalējušies koka karuseļos un citos atraktīvos objektos viņa firmas Mailītis & Co veidotajā Pasaku zemē.

Dzimis 14.03.1956. Vestienā.

Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (1975) un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaingrafikas nodaļu (1983). Somijā apguvis animācijas filmu un specefektu veidošanas prasmes.

Izstādēs ar grafikas, supergrafikas darbiem, plakātiem, instalācijām, vides objektiem u.c. piedalās kopš 1975. gada. Kopā ar tekstilmākslinieci Inesi Mailīti bijuši Lozannas (Šveice) 14. starptautiskās tekstilmākslas biennāles dalībnieki (1989), gūstot ievērību ar tekstilskulptūrām Cilvēki – karogi (1988). Viena no tām – Melnā skulptūra – izmantota biennāles plakātam, logo u.c. vizuālajiem materiāliem. Pēc biennāles tekstilskulptūru grupa iekļauta ceļojošā ekspozīcijā.

Ieguvis 16 prēmiju dažādās plakātu izstādēs (plakāti Lielais spilvens, Darbs – prieka tēvs, Žurkas jeb tāda ir dzīve u.c.). Saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības gada labākā mākslinieka medaļu par gada izcilāko jaunrades sniegumu (kopā ar I. Mailīti, 1991). Ieguvis Latvijas Muzeju biedrības gada balvu Zelta puteklis par izstādi RAIŅA TELPA. Plašums. Dziļums. Bezgalība (kopā ar arhitektu M. Mailīti, režisoru V. Jansonu, 2016). Uzvarējis pieminekļa Latvijai 100 konkursā Daugavpilī (2017). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2017).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1984. gada.

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumos, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā, Norton T. Dodge kolekcijā ASV u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre