Alīna Grīnpauka

Dzimusi 29.09.1989. Ventspilī

Jauna latviešu māksliniece, kas kā žilbinoša raķete uzšvirkstējusi pasaules un secīgi arī Latvijas mākslas debesīs. Raķete – tas tikai par ātrumu, kādā tas ir noticis, un galīgi nenozīmē, ka viņas spožums sāktu vai jau būtu apdzisis.

Tas bija nesen – 2019. gada rudens pusē –, kad pasaulē pazīstamā izdevniecība Taschen laida klajā kārtējo plašam interesentu lokam domāto grāmatu, šoreiz par ilustrāciju mākslu: The Illustrator. 100 Best from Around the World ("Ilustratori. 100 labākie pasaulē"). Latvijas visu veidu plašsaziņas līdzekļi gluži vai uzsprāga, ziņojot: starp 100 labākajiem māksliniekiem, kuri rada mūsdienās tik sazarotos ilustrāciju veidus, kas pazīstami jau gadsimtu gadsimtiem (grāmatās, žurnālos, avīzēs, ekrānos, uz mitekļu sienām, iepakojumiem utt.), iekļuvusi Alīna Grīnpauka – vienīgā no Latvijas, vienīgā no Baltijas valstīm vispār. Viņa atrodama vienā no samērā jaunākajām, retākajām un pagaidām mazākajām sadaļām – starp modes ilustratoriem. Reta profesija, kas uzplaukusi pēc Pirmā pasaules kara ar nolūku pievērst uzmanību galvenajām modes ievirzēm dažādās valstīs, mainībai pa sezonām un ilgākos laikposmos, iepazīstināt ar jaunumiem lielajos modes namos un izcilāko mākslinieku rokrakstos, rosināt sekot: ražot vairumā, pirkt, pasūtīt, lietot, šūt pašiem. Pirmajam zīmētās modes ilustrācijas uzplūdam drīz pēc Otrā pasaules kara sekoja spēcīgs, iespēju daudzveidībā šķietami neizsmeļams vilnis krāsu fotogrāfijā – ar jau īstenotiem tērpiem uz dzīvu modeļu vijīgi slaidajiem augumiem. Vājā vieta ar laiku izrādījās modes skatēs skaidri redzamā un pat visizcilāko modes fotogrāfu darbos grūti noslēpjamā vienveidība modeļu iedresētajās, īpaši uzsvērtajās, pat agresīvajās ieteikšanas un piedāvāšanas kustībās. Sāka trūkt viegluma, svaiguma, brīvas elpas jauno modes piedāvājumu pasniegšanas veidā un līdzekļos. Un notika loģisks pavērsiens atpakaļ pie tērpa zīmējuma vai gleznojuma, taču jau citā kvalitātes līmenī – ar profesionāla mākslinieka roku radot unikālus, idejiski un saturiski piepildītus, augstvērtīgi atveidotus mākslas tēlus. Šis ir Alīnas Grīnpaukas laiks.

Viņu "atrada" slavenais zīmols Valentino īsteni mūsdienīgā veidā – Instagram tīmekļvietnē, kur māksliniece regulāri ievieto jaunākos darbus. Tie ir brīvas fantāzijas gleznojumi, kuros attēloti cilvēku augumi vai pusfigūras, vai pat tikai galvas modernos tērpos un galvassegās. Viņa pati nekad nav grasījusies idejas īstenot, jo praktiskais tērpa tapšanas process nesaista. Pēc veiksmes ar Valentino ir sekojuši citu modes zīmolu – Dior, Max Mara, Alberta Ferretti, Tiffany&Co u. c. – uzaicinājumi sadarboties. Modes skates, to reklāmas kampaņas, arī grāmatu izdevniecību un žurnālu piedāvājumi – tas viss ir Alīnas ikdienas darbs. Kļuvis sarežģītāk, toties interesantāk, jo saskaņā ar pasūtītāju vēlmēm (sadarbība notiek attālināti) jāprot pieņemt plašākas radošās komandas ieceres, prezentēt savas idejas un risinājumus un pārliecināt par tiem, līdz īstais, tajā brīdī labākais no iespējamiem, ir atrasts.

"Patlaban ilustrācija vairs nav tik ļoti detalizēta apģērba attēlošana, tā vairāk ir sajūta, vīzija, stāsts un vēstījums, kaut kas tāds, kas tevi apbur," kādā intervijā stāsta māksliniece. Un citā: "Esmu atradusi savu vizuālās izteiksmes veidu, sapludinot kopā mūsdienu modes ilustrāciju ar figurālo glezniecību. Lai padarītu ilustrāciju "dzīvu", esmu atteikusies no digitālā attēlošanas veida par labu intuitīvai gleznošanai, izmantojot ogli, akvareli un akrilu." Pārsvarā, protams, tās ir jaunas, skaistas sievietes. Domīgas, sevī iegrimušas (gandrīz nekad neskatās tieši virsū), pašpietiekamas, ārēji trauslas, stipras ar savu personības neatkarību un bagāto, noslēpumaini aizplīvuroto garīgo pasauli. Skatītāja uzmanību un domas pievelk tas, kā attēlotā būtne izjūt apkārtējo pasauli, kā sevi tajā – vispār un arī tieši šajā mirklī, ko izdzīvo. Jā, tērps ir brīnišķīgs, tas viņai piestāv, viņa un tērps – tas būtībā ir viens. Aizraujoši, kā Alīna savus tēlus uzglezno: brīvi, viegli, dabiski – kā elpojot. Izvēlas lielus formātus – tas ir grūtāk, prasa pārliecību par sevi, aizvien lielāku meistarību. Tā viņai ir un aug, jo ar prieku tiek strādāts katru dienu.

Ar savu pieredzi māksliniece labprāt dalās. Organizē klātienes un tiešsaistes lekcijas Latvijas dizaina un mākslas skolās, praktisku nodarbību ciklus, uz laiku izdevies Rīgā atvērt pat īpašu mākslas telpu (galeriju) modes ilustrācijas oriģināldarbu izvietošanai. Diemžēl vairākas brīnišķīgas ieceres ir nogremdējis pandēmijas laiks. Tomēr Alīnas Grīnpaukas radošo dzīvelīgumu, prieku strādāt, šķiet, nekas nespēj apturēt. Iztēle pulsē, idejas dzirksteļo, plūst straumēm, tas ir viņas dabiskais stāvoklis. Ar savu mākslu rēni, mazliet noslēpumaini viņa turpina mirdzēt.  

Alīna Grīnpauka mācījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kur apguvusi vides un interjera dizaina specialitāti (2006–2010). Pēc tam studējusi funkcionālo dizainu Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā (2010–2014). Ieguvusi bakalaura grādu ar diplomdarbu "PELIKAN. [Ādas] fotosoma sievietēm" (vadītājs prof. Holgers Elers), saņemot augstāko novērtējumu – 10. Akvareļglezniecības prasmēs vēl īpaši papildinājusies Ņujorkā (ASV).

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre