Kredītu reģistrs Latvijas Bankā, kurā krājas banku, apdrošinātāju un citu tā dalībnieku sniegti dati par aizņēmumiem, galvojumiem un to vēsturi, lieti noder ne tikai finanšu jomas speciālistiem. Kredītu reģistra datu lietpratīga izmantošana noder arī tautsaimniecībai kopumā – veicina finanšu jomas stabilitāti un drošību. Vairums no mums tā vai citādi šādu rezultātu pamana kā rosīgāku saimniecisko darbību un tās augļus.

Kredītu reģistrs ir labs papildus darba rīks, kas ļauj bankām un pašiem aizņēmējiem izsvērtāk un precīzāk pārvaldīt katram savus riskus. Reģistra dati un to analīze palīdz darīt savu darbu arī banku uzraugiem (Finanšu un kapitāla tirgus komisijai). Monetārās un ekonomiskās politikas lēmumu pieņēmēji precīzāk novērtē izsniegto kredītu ietekmi un visas finanšu sistēmas stabilitāti.

Daži piemēri.

Kredītriska dziļāka izvērtēšana

Kredītu reģistra dati palīdz bankām labāk izprast katru aizņēmēju. Tas veicina labāku riska pārvaldīšanu un līdz ar to arī kredītu kvalitāti, kas ir viens no galvenajiem Latvijas finanšu stabilitātes priekšnosacījumiem. (Te vietā piebilde: Latvijas komercbanku darbībā kredītrisks ir nozīmīgākais no riskiem; tā mazināšanai bankās uzkrājams kapitāls. Atbilstoši izsniegto kredītu daudzumam prasītais kapitāla apjoms veido 89% no kopējām kapitāla prasībām Latvijas banku sektorā).

Aizņēmēju sargā no pārmērīgas saistību uzņemšanās

Kredītu reģistrs ir ne tikai aizņēmēja kredītvēstures vācelīte garam dzīves posmam (dati reģistrā glabājas 15 gadus pēc kredīta atmaksas), kas pats par sevi disciplinē un kalpo kā papildus mudinājums pildīt saistības.  

Reģistrs palīdz arī katra aizņēmēja risku novērtējumā. Tas, ka bankām ir pieejama informācija par aizņēmēja saistībām citās bankās, neļauj, iespējams, nepieredzējušam cilvēkam neapdomīgi palielināt savu parāda slogu, ja viņa finansiālais stāvoklis to neatļauj.

Banku uzraugiem palīdz pārbaudīt banku krīzes izturību

Kredītu reģistrs, kas ir vienīgais informācijas avots par kredītu nodrošinājumiem –ķīlām, galvojumiem, ļauj banku uzraugiem un stabilitātes vērtētājiem izmantot kredītu datus par saistību atlikumiem un nodrošinājumiem, izrēķinot kredīta un nodrošinājuma attiecību (angliskā terminoloģijā loan-to-value). Šī informācija palīdz precīzāk izvērtēt ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmi uz finanšu sektoru un veidojamo rezervju apjomu.

Vai kredītu daudzums apdraud cenu stabilitāti?

Kredītu reģistra datus Latvijas Bankas ekonomisti galvenokārt izmanto, lai izvērtētu kreditēšanas procesu un tā ietekmi uz tautsaimniecību. Tā ir informācija par izsniegto kredītu veidiem, piemēram - cik izsniegts komerckredītu, industriālo kredītu, hipotēku kredītu. Tas dod ieskatu, kur bankas virza kredītu plūsmas (piemēram - vai varam cerīgi teikt, ka ekonomikā tiek investēts un uzņēmēji kreditējas vairāk nekā pērn neskatoties uz to, ka izaugsmes temps Latvijas ekonomikā gada otrajā pusē bremzējies un arī citviet pasaulē notikumi investorus drīzāk satraukuši, ne iedvesmojuši? Vai kredītu plūsma vairāk uz ražotnēm vai mājokļiem?)

Savukārt dati par jaunizsniegtajiem kredītiem ļauj aptvert šo plūsmu lielumu.  Cita starpā arī uz šīs informācijas pamata centrālās bankas ekonomisti analizē monetārās un kreditēšanas norises (par ātru/lēnu? kur šaurās vietas?), Latvijas tautsaimniecības attīstību, veic tautsaimniecībai nozīmīgāko ekonomikas rādītāju prognozes (piemēram, patēriņa cenu kāpumu, iekšzemes kopproduktu) un ļoti būtiski - izvērtē kredīta lomu cenu stabilitātes uzturēšanā. Kāpēc tas Latvijas Bankai sevišķi svarīgi? Cenu stabilitātes uzturēšana (jeb patēriņa cenu mērens kāpums) ir eiro zonas valstu centrālo banku un  Eiropas Centrālās bankas (ECB) pamatmērķis.