Speciālo datu izplatīšanas standartu (SDIS) ir iedibinājis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), lai sniegtu direktīvas tā dalībniekiem, kuri ir meklējuši vai varētu meklēt pieeju starptautiskajiem kapitāla tirgiem, sniedzot savus ekonomiskos un finansiālos datus sabiedrībai. Latvija ir pievienojusies SDIS 1997. gadā.

Šeit tiek publicēti dati par visām Latvijas Bankas pārziņā esošajām 9 datu kategorijām Finanšu un Ārējā sektorā:

Finanšu sektors

  • Banku sistēmas monetārie rādītāji
  • Latvijas Bankas monetārie rādītāji
  • Procentu likmes

Ārējais sektors

  • Ārējās rezerves
  • Ārējās rezerves un ārvalstu valūtu likviditāte
  • Latvijas maksājumu bilance
  • Starptautisko investīciju bilance
  • Ārējais parāds
  • Valūtu kursi

Revīziju un piezīmju arhīvu iespējams aplūkot šeit.

Informācija tiek gatavota atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda SDIS prasībām datu pārklājumos, periodiskumā un savlaicīgumā.

Dati tiek publiskoti saskaņā ar SDIS datu izplatīšanas kalendāru, kas atrodams gan LB mājas lapā, gan SVF mājas lapā Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Latvijas metadati, kā arī pārējo valstu metadati atrodami SVF mājas lapā.

Latvijas dati par visiem četriem ekonomikas sektoriem (ārējo, fiskālo, finanšu un reālo sektoru), kas aptver 18 datu kategorijas, publiskoti SDIS Nacionālajā Datu lapā.

Finanšu stabilitātes rādītāji - pamatojums un vēsture

SVF Valde pastāvīgi uzsvērusi, cik finanšu stabilitātes rādītāji ir svarīgi, lai risinātu finanšu sektora stabilitātes jautājumus, atvieglotu finanšu sektora uzraudzību, palielinātu finanšu sistēmas caurredzamību un stabilitāti, stiprinātu tirgus disciplīnu.

Finanšu stabilitātes rādītāju sarakstu un apkopošanas metodiku izstrādājuši SVF speciālisti ciešā sadarbībā ar ekspertu grupu no citām starptautiskām institūcijām un SVF dalībvalstīm.

SVF Valde apstiprinājusi sarakstu ar 40 finanšu stabilitātes rādītājiem. No tiem 25 (t.sk. 12 pamatrādītāji) attiecas uz noguldījumus piesaistošo sektoru (Deposit Takers), bet pārējie 15 - uz finanšu sabiedrībām (2 rādītāji), nefinanšu sabiedrībām (5 rādītāji), mājsaimniecībām (2 rādītāji), tirgus likviditāti (2 rādītāji) un nekustamā īpašuma tirgu (4 rādītāji).

Finanšu stabilitātes rādītāju sarakstu un apkopošanas metodiku pirmo reizi pārstrādāja pēc Koordinētā finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas projekta izmēģināšanas, kurā piedalījās 62 valstis. Finanšu rādītāju apkopošanai nepieciešamie jēdzieni, definīcijas, avoti un paņēmieni noteikti Finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas rokasgrāmatā un tās grozījumos (Financial Soundness Indicators: Compilation Guide (FSI Guide) and its Amendments), kuri izstrādāti, pamatojoties uz koordinētās apkopošanas projekta rezultātiem.

Saskaņā ar SVF Valdes norādījumiem izstrādāta un ieviesta struktūra finanšu stabilitātes rādītāju regulārai vākšanai no SVF dalībvalstīm, kā arī to publiskošanai. Valstīm, kuras iesniedz pārskatus, jāapkopo un jāiesniedz vismaz 12 finanšu stabilitātes pamatrādītāji, to laikrindas, kā arī attiecīgie metadati. Valstīm iesaka apkopot un iesniegt datus un metadatus arī par vai nu visiem 28, vai atsevišķiem ieteicamajiem finanšu stabilitātes rādītājiem. Valstis rādītājus SVF tālākizplatīšanai var iesniegt ik mēnesi, ceturksni, reizi pusgadā vai gadā. Valsts pati var izvēlēties, cik bieži iesniegt pārskatus SFV.

Līdz 2010. gadam, ieskaitot, Latvija apkopoja un reizi gadā iesniedza SVF visus pamatrādītājus, kā arī ieteicamos rādītājus par noguldījumus piesaistošajām institūcijām un nekustamā īpašuma tirgu.

Patlaban, sākot ar 2011. gadu, ik ceturksni Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) gatavo  un iesniedz SVF visus pamatrādītājus, kā arī ieteicamos rādītājus par noguldījumus piesaistošajām institūcijām.

Latvijas metadati, kā arī pārējo valstu rādītāji un metadati atrodami SVF mājaslapā.