Latvijas Banka divas reizes gadā kopš 1998. gada apkopo Kredītiestāžu maksājumu statistiku, kas kopā ar Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases maksājumu statistikas datiem ļauj novērtēt Latvijas maksājumu statistiku kopumā.
Latvijas maksājumu statistika ietver datus par maksāšanas līdzekļu skaitu, maksāšanas līdzekļu apjomu, transakciju skaitu termināļos, transakciju apjomu termināļos, kases transakcijas, grāmatojuma transakcijas, klientu kontu skaitu, karšu skaitu, termināļu, to tīklu un internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietu skaitu.

Statistiskos datus un to analīzi līdz 2007. gadam (ieskaitot) sk. "Monetārā Apskata" 1. un 4.  numurā, bet, sākot ar 2008. gadu, "Monetārā Apskata" 4. numurā, Latvijas Bankas gada pārskatā un Latvijas Bankas interneta vietnē.

Savukārt, sākot ar 2009. gada 2. pusgadu, statistisko datu analīze pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē (skatīt tālāk).

Latvijas maksājumu statistika
Dati sākot ar 2014. gada 2. pusgadu

Latvijas maksājumu statistika eiro
Dati no 1998. gada 1. pusgada līdz 2014. gada 1. pusgadam (ieskaitot)


Latvijas 2016. gada maksājumu statistika 

Latvijā 2016. gadā turpinājās plaša bezskaidrās naudas maksājumu izmantošana – veikti 399.3 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 289.6 mljrd. eiro apjomā (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1 milj. maksājumu), vienam iedzīvotājam vidēji veicot 203 maksājumus gadā. Bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.2%, un to galvenokārt nodrošināja karšu maksājumi, kas bija visbiežāk lietotie bezskaidrās naudas maksājumi. Klientu maksājumu kopējais apjoms samazinājās par 20.9%.

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu un maksājumu karšu izmantošanu, 2016. gada beigās Latvijā bija izdots 2.4 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju; no tām lielāka daļa – kartes ar debeta funkciju). Iedzīvotājiem bija pieejami 38.2 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 032 bankomāti.

Kopumā Latvijā 2016. gada beigās bija atvērti 3.4 milj. klientu maksājumu kontu jeb 1.7 konti uz vienu iedzīvotāju.

2016. gadā maksājumu statistikas datus atbilstoši Latvijas Bankas ""Kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu statistikas pārskata" sagatavošanas noteikumiem", kas stājās spēkā 2014. gada 1. jūlijā, sniedza 16 Latvijā reģistrētu kredītiestāžu un piecas citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas Latvijā (tālāk tekstā – kredītiestādes), trīs licencētas elektroniskās naudas iestādes (tālāk tekstā – e-naudas iestādes), trīs licencētas maksājumu iestādes un viena citā valstī licencēta maksājumu iestādes filiāle (tālāk tekstā – maksājumu iestādes), Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī VAS "Latvijas Pasts" (tālāk tekstā – Latvijas Pasts).

Latvijas maksājumu sistēmā kredītiestāžu, e-naudas iestāžu un maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases kopējais bezskaidrās naudas klientu maksājumu skaits 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauga par 10.2% (līdz 399.3 milj.), bet to kopapjoms samazinājās par 20.9% (līdz 289.6 mljrd. eiro; sk. 1. att.).

1. attēls

 

Kredītiestādes, e-naudas iestādes un maksājumu iestādes apstrādāja lielāko daļu no klientu maksājumiem – 95.4% (380.9 milj.) skaita ziņā un 92.3% (267.3 mljrd. eiro) apjoma ziņā. Valsts kase apstrādāja daudz mazāku klientu maksājumu daļu – 3.8% (15.1 milj.) skaita ziņā un 7.5% (21.7 mljrd. eiro) apjoma ziņā. Latvijas Pasta apstrādāto maksājumu īpatsvars kopējos klientu maksājumos bija 0.8% (3.3 milj.) skaita ziņā un 0.04% (0.1 mljrd. eiro) apjoma ziņā.

Visvairāk lietotie kredītiestāžu, e-naudas iestāžu un maksājumu iestāžu bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļi bija karšu maksājumi un klientu kredīta pārvedumi (attiecīgi 63.7% un 36.1%; sk. 2. att.). Citus maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus, e-naudas maksājumus un pārējos maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz. Vidēji viens iedzīvotājs 2016. gadā bija veicis 203 bezskaidrās naudas maksājumus.

2. attēls

2016. gadā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bija karšu maksājumi. Karšu maksājumu skaits 2016. gadā bija 242.8 milj., bet to apjoms – 4.6 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2015. gadu karšu maksājumu skaits pieauga par 12.8%, bet apjoms – par 8.6% (sk. 3. att.).

Iedzīvotāji arvien vairāk izmantoja maksājumu kartes – gan iepērkoties klātienē tirdzniecības vietās, gan veicot karšu maksājumus attālināti. No karšu maksājumiem 93.4% skaita ziņā un 83.9% apjoma ziņā tika uzsākti karšu pieņemšanas vietu termināļos (POS) tirdzniecības vietās. Pārējie karšu maksājumi tika uzsākti attālināti, norēķinoties ar maksājumu karti internetā. Iedzīvotāji salīdzinājumā ar 2015. gadu par pirkumiem attālināti norēķinājās par 34.2% vairāk.

3. attēls

No visiem izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem 2016. gadā 39.1% (156.0 milj.) maksājumu bija klientu kredīta pārvedumi, kuru apjoms sasniedza 284.8 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2015. gadu klientu kredīta pārvedumu skaits pieauga par 6.0%, bet to apjoms samazinājās par 21.2%, jo turpināja sarukt ārvalstu valūtās veikto maksājumu apjoms.

2016. gada beigās Latvijā bija 3.4 milj. klientu norēķinu kontu. Salīdzinājumā ar 2015. gadu norēķinu kontu skaits samazinājās par 0.6%. Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija atvērti 1.7 norēķinu konti (2015. gadā – 2.0 konti).

4. attēls

Izdoto karšu skaits 2016. gada beigās bija 2.4 milj. (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju; samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu – 0.7%; sk. 5. att.).

Katrai kartei var būt viena vai vairākas funkcijas, un saskaņā ar noteikumiem, ja kartei ir vairākas funkcijas, to uzrāda katrā no attiecīgajām pozīcijām. No karšu kopskaita 67.0% (1.6 milj.) bija kartes ar debeta funkciju, kas ļauj norēķināties ar klienta naudas līdzekļiem, 16.4% (387.2 tūkst.) – kartes ar kredīta funkciju, kas ļauj norēķināties ar kredītiestāžu piešķirtā kredīta līdzekļiem, bet kartes ar atliktā debeta funkciju, kas ļauj norēķinu veikšanā izmantot kredītiestādes piešķirto kredītlīniju, piešķirto kredītu pilnā apjomā atmaksājot noteiktā perioda beigās, bija 17.7% (418.7 tūkst.).

5. attēls

2016. gada beigās Latvijā bija 38.2 tūkst. POS (par 23.3% vairāk nekā 2015. gada beigās; sk. 6. att.). Latvijā 2016. gada beigās uz 1 milj. iedzīvotāju bija 19.4 tūkst. POS (2015. gada beigās – 15.6 tūkst. uz 1 milj. iedzīvotāju). Papildus tradicionālajiem POS 2016. gada beigās bija 3.3 tūkst. virtuālo POS (samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gada beigām kredītiestāžu darbības optimizācijas dēļ – 13.0%). Virtuālie POS sniedz iedzīvotājiem iespēju iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

6. attēls

2016. gada beigās Latvijā bija 1 032 bankomāti (samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gada beigām – 2.5%; sk. 7. att.). 2016. gada beigās Latvijā uz 1 milj. iedzīvotāju bija 520 bankomātu (2015. gada beigās – 527 bankomāti uz 1 milj. iedzīvotāju).

7. attēls

Samazinot bankomātu skaitu un vienlaikus paplašinot karšu maksājumiem pieejamo infrastruktūru (palielinot POS skaitu Latvijā), kredītiestādes ciešā sadarbībā ar tirgotājiem turpināja pilnveidot karšu maksājumu pakalpojumus, lai veicinātu turpmāku pāreju uz bezskaidrās naudas maksājumu biežāku izmantošanu.