Latvijas Banka divas reizes gadā kopš 1998. gada apkopo Kredītiestāžu maksājumu statistiku, kas kopā ar Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases maksājumu statistikas datiem ļauj novērtēt Latvijas maksājumu statistiku kopumā.
Latvijas maksājumu statistika ietver datus par maksāšanas līdzekļu skaitu, maksāšanas līdzekļu apjomu, transakciju skaitu termināļos, transakciju apjomu termināļos, kases transakcijas, grāmatojuma transakcijas, klientu kontu skaitu, karšu skaitu, termināļu, to tīklu un internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietu skaitu.

Latvijas maksājumu statistika
Dati sākot ar 2014. gada 2. pusgadu

Latvijas maksājumu statistika eiro
Dati no 1998. gada 1. pusgada līdz 2014. gada 1. pusgadam (ieskaitot)

Latvijas 2017. gada 1. pusgada klientu maksājumu statistika (PDF formātā)


Latvijas 2017. gada 1. pusgada klientu maksājumu statistika

Latvijas Banka ir apkopojusi datus par klientu izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem Latvijā 2017. gada 1. pusgadā. Kopumā veikti 212.5 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 120.1 mljrd. eiro apjomā (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.2 milj. maksājumu). Salīdzinājumā ar 2016. gada 2. pusgadu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3.5%.

Visbiežāk lietotie bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.1% no kopējā maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (38.5% no kopējā maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu un maksājumu karšu izmantošanu, 2017. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju[1] ; no tām lielākā daļa – kartes ar debeta funkciju). Iedzīvotājiem bija pieejami 39.8 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 012 bankomātu. Kopumā Latvijā 2017. gada 1. pusgada beigāsbija 3.8 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.


Latvijas Banka apkopojusi datus par 2017. gada 1. pusgadā Latvijā maksājumu pakalpojumu sniedzēju[2] klientu izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem – maksājumiem, maksājumu kartēm un karšu pieņemšanas vietām. Klientu bezskaidrās naudas maksājumu kopējais skaits Latvijā 2017. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2016. gada 2. pusgadu pieauga par 3.5% (līdz 212.5 milj.), t.sk. karšu maksājumu (visbiežāk lietotais maksājumu veids) skaits pieauga par 3.2% un klientu kredīta pārvedumu skaits pieauga par 3.5%. Klientu bezskaidrās naudas maksājumu kopapjoms samazinājās par 15.4% (līdz 120.1 mljrd. eiro; sk. 1. att.), un to noteica klientu kredīta pārvedumu ārvalstu valūtā apjoma sarukums.

1. attēls

Kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes apstrādāja lielāko daļu no kopējiem klientu maksājumiem – 95.6% (203.1 milj.) skaita ziņā un 90.5% (108.7 mljrd. eiro) apjoma ziņā. Valsts kase apstrādāja daudz mazāku klientu maksājumu daļu – 3.7% (7.9 milj.) skaita ziņā un 9.3% (11.2 mljrd. eiro) apjoma ziņā. Latvijas Pasta apstrādāto maksājumu īpatsvars kopējos klientu maksājumos bija 0.7% (1.5 milj.) skaita ziņā un 0.1% (66.5 milj. eiro) apjoma ziņā, bet Latvijas Bankas apstrādādo maksājumu īpatsvars kopējos klientu maksājumos bija 0.01% (0.02 milj.) skaita ziņā un 0.1% (105.0 milj. eiro) apjoma ziņā.

Kredītiestāžu, e-naudas iestāžu un maksājumu iestāžu visvairāk lietotie bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļi bija karšu maksājumi un klientu kredīta pārvedumi (attiecīgi 63.9% un 35.7%; sk. 2. att.). Pārējos maksāšanas līdzekļus iedzīvotāji lietoja samērā maz.

2. attēls

Kopumā 2017. gada 1. pusgadā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bija karšu maksājumi. 2017. gada 1. pusgadā bija veikti 129.8 milj. karšu maksājumu, kuru kopējais apjoms bija 2.4 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada 2. pusgadu karšu maksājumu skaits pieauga par 3.2% (sk. 3. att.), bet apjoms nemainījās.

Iedzīvotāji izmantoja maksājumu kartes gan iepērkoties klātienē tirdzniecības vietās, gan veicot karšu maksājumus attālināti, norēķinoties ar maksājumu karti internetā. Norēķini internetā turpināja augt, tomēr no karšu maksājumiem 92.6% skaita ziņā un 83.6% apjoma ziņā tika uzsākti klātienē – karšu pieņemšanas vietu termināļos (POS) tirdzniecības vietās.

3. attēls

No visiem izmantotajiem bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļiem 2017. gada 1. pusgadā 38.5% (81.9 milj.) maksājumu bija klientu kredīta pārvedumi, un to apjoms bija 117.5 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada 2. pusgadu klientu kredīta pārvedumu skaits pieauga par 3.5%, bet apjoms samazinājās par 15.7%. To noteica nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu veiktā klientu kontu slēgšana un ar to saistītais kredīta pārvedumu ārvalstu valūtā sarukums, kā arī dažu ārvalstu korespondentbanku aiziešana no Latvijas tirgus.

2017. gada 1. pusgada beigās Latvijā kopā bija 3.76 milj. klientu norēķinu kontu (3.59 milj. norēķinu kontu norēķiniem eiro un 0.17 milj. norēķinu kontu norēķiniem ārvalstu valūtās; sk. 4. att.). Salīdzinājumā ar 2016. gada 2. pusgada beigām norēķinu kontu skaits pieauga par 5.3%. Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija atvērti 1.9 norēķinu konti.

4. attēls

2017. gada 1. pusgada beigās izdoto karšu skaits salīdzinājumā ar 2016. gada 2. pusgada beigām bija samazinājies par 2.8% (līdz 2.3 milj.) dēļ neaktīvo karšu slēgšanas un karšu portfeļa maiņas, un vidēji uz vienu iedzīvotāju bija 1.2 kartes.

Katrai kartei var būt viena vai vairākas funkcijas, un, ja kartei ir vairākas funkcijas, to uzrāda katrā no attiecīgajām pozīcijām. No karšu kopskaita 85.9% (2.0 milj.) bija kartes ar debeta funkciju, kas ļauj norēķināties ar klienta naudas līdzekļiem, 16.4% (378.1 tūkst.) – kartes ar kredīta funkciju, kas ļauj norēķināties ar kredītiestāžu piešķirtā kredīta līdzekļiem, bet kartes ar atliktā debeta funkciju, kas ļauj norēķinu veikšanā izmantot kredītiestādes piešķirto kredītlīniju, piešķirto kredītu pilnā apjomā atmaksājot noteiktā perioda beigās, bija 0.9% (21.2 tūkst.; sk. 5. att.).

5. attēls

2017. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija 39.8 tūkst. POS (par 4.3% vairāk nekā 2016. gada beigās; sk. 6. att.) jeb 20.4 tūkst. POS uz 1 milj. iedzīvotāju (2016. gada beigās – 19.4 tūkst. uz 1 milj. iedzīvotāju). Papildus tradicionālajiem POS 2017. gada 1. pusgada beigās bija 3.5 tūkst. virtuālo POS (palielinājums salīdzinājumā ar 2016. gada beigām – 5.0%). Virtuālie POS dod iedzīvotājiem iespēju iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

6. attēls

2017. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija 1 012 bankomātu (samazinājums salīdzinājumā ar 2016. gada beigām – 0.6%; sk. 7. att.) jeb 519 bankomātu uz 1 milj. iedzīvotāju (2016. gada beigās – 512 bankomātu uz 1 milj. iedzīvotāju).

7. attēls

Samazinot bankomātu skaitu un vienlaikus paplašinot karšu maksājumiem pieejamo infrastruktūru (palielinot POS skaitu Latvijā), kredītiestādes ciešā sadarbībā ar tirgotājiem turpināja pilnveidot karšu maksājumu pakalpojumus, lai veicinātu turpmāku pāreju uz bezskaidrās naudas maksājumu biežāku izmantošanu.

 


[1] Datus sniedza 16 Latvijā reģistrētas kredītiestādes, piecas citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas Latvijā, trīs licencētas elektroniskās naudas iestādes, trīs licencētas maksājumu iestādes un viena citā valstī licencētas maksājumu iestādes filiāle, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī VAS "Latvijas Pasts".

[2] Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada vidū Latvijā bija 1 950 000 iedzīvotāju. 

Statistiskos datus un to analīzi līdz 2007. gadam (ieskaitot) sk. "Monetārā Apskata" 1. un 4.  numurā, bet, sākot ar 2008. gadu, "Monetārā Apskata" 4. numurā, Latvijas Bankas gada pārskatā un Latvijas Bankas interneta vietnē.